Citi raksta

Lietuvieši tracina Latvijas piena pārstrādi

Laikrakstā "Latvijas Avīze" apskatīta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) informācija par piena tirgu augustā.
LPCS  informē, ka augustā jūtami samazinājās Latvijas piena produktu eksports, tostarp siera eksports par aptuveni 13%. LPCS uzskata, ka pie smagās situācijas nozarē lielā mērā ir vainīgi Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, un jau sākusi rīkoties, lai situāciju mainītu. "Lietuvas siera ražotāju rīcība ir tik nekaunīga, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ir spiesti aizvien vairāk par akcijas cenām pārdot sieru savā valstī. Mūsu uzņēmumu produktu Lietuvas veikalos nav, ir saņemts rīkojums tos tur nelaist. Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi Latvijas kooperatīviem par pienu maksā vairāk nekā savas valsts zemniekiem, bet lietuviešu piena produkti Lietuvā ir par 4 – 9% dārgāki nekā Latvijā. Analīžu rezultāti vairākiem Latvijā pirktajiem Lietuvas piena produktiem uzrāda augu tauku klātbūtni, kas nav parādīta produkta nosaukumā un marķējumā. Augu tauki, kā zināms, ir lētāki nekā piena tauki. Šāda rīcība liecina par apzinātu ekonomisku diversiju pret Latvijas ražotājiem. Vērsīsimies Pārtikas un veterinārajā dienestā," situāciju raksturoja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš arī piebilst, ka patlaban LPCS apsver iespēju vērsties Konkurences padomē ar pieteikumu par konkurences kropļošanu. "No aizvadītā gada decembra līdz šā gada maijam, kad Lietuvas Konkurences padome veica izmeklēšanu par karteļa cenu noteikšanu un pārbaudīja tirgotāju rīcību, tirgus bija sakārtots. Patlaban problēmas radušās no jauna," tā J. Šolks.

Raksta autors Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) noskaidrojis, ka nepietiekamā finansējuma dēļ šogad nepiena augu tauku klātbūtni piena produktos vairs nenosaka. Pērn pārbaudīts 721 paraugs un šie tauki atrasti 1,5% paraugu. Šonedēļ PVD apturējis 900 kg piena augu tauku maisījumu pārdošanu.

Piensaimnieki norāda, ka augustā krities arī citu valstu piena produktu imports, kas parāda aizvien lielāku Latvijas pircēju uzticēšanos savā valstī ražotajiem produktiem.

Vidējā piena iepirkuma cena kopš šā gada sākuma Latvijā ir 12,1, bet pērn šajā laikā posmā bija 20,2 santīmi par kilogramu. Iepirktā piena daudzums šajā gadā samazinājies par 11%. Nozares eksperti teic, ka paredzēt cenu pat vairāku mēnešu ilgam laika posmam neesot iespējams. No 1. oktobra Lietuvas pārstrādes uzņēmumi vairākiem Latvijas lielajiem kooperatīviem maksās par pusotru santīmu vairāk nekā patlaban – 14 santīmus par kilogramu. Jau patlaban daudzi piena ražotāji ir samazinājuši ganāmpulkus, un šī tendence īpaši strauji varētu turpināties nākamajā mēnesī.

Raksta turpinājumā apskatīti jaunumi piena nozarē  Eiropas Parlamentā (EP).
Plaši lauksaimnieku protesti pret zemajām piena cenām notikuši Beļģijā un Francijā. Vakar EP atbalstīja vairākus lēmumus situācijas uzlabošanai, tostarp līdz februārim pagarināts atbalsta termiņš vājpiena un sviesta uzpirkšanai glabāšanā (Latvijā šādi darījumi nenotiek). EP deputāti pieprasījuši arī Eiropas Komisijai veikt papildu pasākumus, arī palielināt piena produktu pieprasījumu. Deputāti aicina izveidot 600 miljonus eiro lielu piensaimniecības atbalsta fondu. Naudu no šā fonda piešķirtu piena ražotāju organizācijām un saimniecību modernizācijai.

EP arī pieņēma rezolūciju par pārskatāmu piena produktu cenas veidošanas mehānismu. Rezolūcija gan neuzliek stingru atbildību par tās izpildi. Lauksaimniecības komisāre Mariana Fišere-Bēla ir paziņojusi, ka dalībvalstis var piešķirt piena ražotājam īstermiņa valsts atbalstu līdz 15 000 eiro, rēķinot uz vienu lauksaimnieku, kā arī iepirkt ražošanas kvotas no saimniecībām, lai tās pārceltu uz attiecīgās valsts rezervi. Šīs atpirktās kvotas neskaitīs kopējā valsts kvotā, tā novēršot risku par nacionālās kvotas pārsniegšanu.