Citas ziņas sadaļā
Lietuvā konstatēts vēl viens Āfrikas cūku mēra gadījums
LLU pētniece: Latvijā audzēto lielogu dzērveņu bioloģiskā vērtība ir augstāka nekā savvaļas dzērvenēm
Vidzemē viltus graudu pircēji no zemnieces izkrāpj 32 tonnas graudu
Lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi
Piensaimnieki bažījas par piena nozares nonākšanu lielas ārvalstu kompānijas kontrolē
Pirms Līgo svētkiem visvairāk pērk sieru, alu un gaļu
Epidemiologs: Satraukumam par E.coli baktērijas izraisītas saslimšanas izplatīšanos Latvijā nav iemesla
ZM: Lauksaimniekiem "Agro Food Holding Lily" grandiozais piedāvājums jāizvērtē ļoti rūpīgi
Palielinās lauksaimnieku interese par finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem
Atvieglos Latvijas ražoto preču nonākšanu Krievijas veikalu plauktos
Citi rakstaPiena tirgū pieaug cenas un konkurenceIveta Tomsone, Latvijas Avīze (LA)
08.04.2010 Kā ziņo laikraksts "Latvijas Avīze", Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu spēju noturēties vietējā tirgū ietekmēs tas, kā valsts tiks galā ar negodīgu konkurenci, bet eksporta tirgos piena iepirkuma cenas. Tā uzskata a/s "Rīgas piena kombināts" (RPK) finanšu direktore Ināra Driksna. Mazinoties iedzīvotāju pirktspējai, aizvien biežāk tirgū nonāk piena produkti, kuru ražošanai izmantoti nevis piena, bet gan augu tauki, kas ir krietni lētāki. Diemžēl bieži vien šis fakts nav norādīts uz iepakojuma, tādēļ pircēji, izvēloties sieru, krējumu vai sviestu, netiek informēti par šo produktu patieso saturu. Viens no uzņēmumiem, kas nu jau regulāri maldina pircējus, ir a/s "Rankas piens". Pirms apmēram divām nedēļām Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šo uzņēmumu pieķēra skābā krējuma izstrādājuma ražošanā. Kaut uz iepakojuma bija norādīts "skābais krējums", produkta analīzes uzrādīja augstu augu tauku saturu, tādējādi produkts būtu saucams par skābā krējuma izstrādājumu. Vakar atklātībā nācis vēl viens šā uzņēmuma krāpšanas gadījums veikalos pārdod a/s "Rankas piens" ražoto sieru ar augu taukiem, kas nav norādīti produktu marķējumā. Šāda prece būtu saucama par siera izstrādājumu, nevis par sieru. "Mani ļoti apbēdina, ka atsevišķi ražotāji grauj tirgu maldina pircējus, zemniekiem atļaujas laikus nesamaksāt par pienu, zināms, ka arī algu maksāšana ir aizdomīga. Rezultātā šādi ražotāji var piedāvāt lētu produktu, kas kropļo tirgu. Šie produkti veikalu plauktos atrodas līdzās tiem, ko ražo uzņēmumi, kas nekrāpjas, tādēļ nevar piedāvāt tik zemas cenas," saka I. Driksna. Viņa uzskata, ka tirgus sakārtošanā krietni aktīvāk ir jāiesaistās PVD un citām kontrolējošām iestādēm un par pārkāpumiem jānosaka ļoti bargas sankcijas. RPK vadītāja norāda neskatoties uz to, ka uzņēmuma apgrozījums naudas izteiksmē pērn mazinājies par 30%, nodokļos samaksātā summa samazinājusies tikai par 11% un bija 3,4 miljoni latu. Tā kā šogad cilvēku pirktspēja sarukusi krietni vairāk nekā pērn, šogad ieguvēji būs tie, kas piedāvās zemākas cenas. Ja valsts netiks galā ar pelēko ekonomiku, cietīs lielie uzņēmumi, kas ir godīgi pret valsti un pircējiem. Ņemot vērā bēdīgos apstākļus Latvijas tirgū, RPK turpina attīstīt eksportu. "Bez eksporta lieliem uzņēmumiem izdzīvot nav iespējams," saka I. Driksna. Pērn RPK eksportēja 20% no saražotā, šā gada plāni ir eksportu kāpināt līdz 25%. Tas izdosies, ja Latvijā piena iepirkuma cena būs līdzsvarā ar piena cenām globālajā tirgū. Šobrīd RPK lielākais eksporta tirgus ir Azerbaidžāna, pēc tam Krievija. Uz Azerbaidžānu izved krējumu, biezpienu un jogurtu. Sākts arī sviesta eksports. I. Driksna: "Šobrīd diemžēl Latvijā saražotais sviests ir apmēram par 15% dārgāks nekā ES vecajās valstīs saražotais. Iemesls mūsu maksātā piena iepirkuma cena ir augstāka nekā, piemēram, Ziemeļvācijā. Neskatoties uz to, noiets mūsu produktiem ir, jo varam piedāvāt augstāku kvalitāti. Atšķirībā no ES veco dalībvalstu ražotājiem mēs ļoti maz vai nemaz neizmantojam konservantus un citus pārtikas uzlabotājus, tādēļ produkts ir garšīgāks." Taču viņa uzsver, ka eksporta tirgos būtiskākais nosacījums ir izdevīga cena ja pasaulē piena iepirkuma cenas nepieaugs, Latvijas ražotājiem būs ļoti jācenšas, lai pierādītu, ka viņu ražotais produkts ir labāks. Indikators RPK spējai konkurēt eksportā būs jaunatklātais tirgus Singapūrā. Šī valsts atrodas tuvu pasaules piena lielražotājiem Jaunzēlandei un Austrālijai. Ja RPK spēs konkurēt ar šo valstu produktiem, tad izredzes paplašināt noietu pasaulē būs. |