Citi raksta

Pārtikas cenu zīlēšana

Pārtikas tirgus atkal var piedzīvot jaunu cenu kāpumu, tomēr tāds cenu šoks, kāds bija 2008. gadā, visticamāk, nebūs

Pašlaik pasaulē pārtika tiek saražota mazāk, nekā pēc tās ir pieprasījums, un aptuveni sestā daļa pasaules iedzīvotāju regulāri cieš no tās trūkuma. Turklāt nepaēdušo skaits strauji palielinājās tieši 2007. gada beigās un 2008. gadā, kad pārtikas cenas pasaulē, var teikt, uzlidoja virs kādreizējiem līmeņiem - ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2008. gada vidū svārstījās ap 210 punktiem jeb vairāk nekā pusotru reizi virs 2006. gada cenu līmeņa. Pirms nu jau slavenā cenu lēciena šis indekss nekad nebija pārkāpis 120 punktu robežu.

Kaut arī no 2008. gada rekorda pārtikas cenas pasaulē ir atkāpušās, tās tomēr ir krietni virs tā līmeņa, kas bija pirms šā lēciena. Turklāt organizācijas, kas pasaulē atbild par nabadzības mazināšanu, ir sākušas sist trauksmes zvanus par to, ka arī šogad iespējams cenu pieaugums.

Dārgā pārtika

Ekonomikas krīze gan veica korekcijas, un 2008. gada otrajā pusē pārtikas cenas piedzīvoja strauju kritumu, tomēr pagājušā gada laikā maksa par pārtiku atkal auga, un pazeminājums ir piedzīvots tikai šā gada pirmajos mēnešos. «Sestajai daļa pasaules iedzīvotāju katru vakaru dodoties gulēt izsalkušiem, pārtikas krīze joprojām ir reāla,» ir pārliecināts Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks.

Pasaules Banka brīdina - kaut arī pārtikas cenas šā gada sākumā ir kritušās, vairāki faktori ir satraucoši. Piemēram, degvielas cenas ir ļoti svārstīgas. Turklāt pasaules ekonomika, kaut arī kopumā sāk atkopties no smagās krīzes, joprojām var piedzīvot satricinājumus. Tādēļ, pēc Pasaules Bankas prognozēm, pārtikās cenas augs un periodā līdz 2018. gadam būs par 10-20% lielākas, nekā tās bija laikā no 1997. līdz 2006. gadam.

Tostarp 2009. gada laikā pārtikas cenas auga par 23%. Vislielākais kāpums bija cukura cenām, kas gada laikā palielinājās par 80%. Būtisku kāpumu piedzīvoja arī piena produktu cenas. 2010. gada pirmajos mēnešos pārtikas cenas ir kritušās, bet tās tomēr nav sasniegušās kaut vai pagājušā gada cenu vidējo līmeni.

Spekulanti kviešu laukā

No finanšu tirgu viedokļa runas par pārtikas cenu pieaugumu gan nav pilnīgi nepamatotas. Turklāt jāatceras, ka 2008. gada pārtikas cenu lēcienā spekulantiem nebija nemaz tā mazākā loma. «Pēdējais pusgads rāda, ka pārtikai cenas nav īpaši mainījušās, bet visam pārējam ir augušas,» secina ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Tas daudziem finanšu speciālistiem liek domāt, ka nākotnē arī šeit ir iespējams cenu pieaugums un peļņas iespējas. Turklāt pieprasījums pasaulē pēc pārtikas aug.

Tomēr pašlaik gluži tāpat kā akcijas, naftu un citus aktīvus, kas tiek tirgoti pasaules biržās, pārtikas cenas ietekmē Grieķijas nedienas un aizdomas, ka ar to Eiropas problēmas nebūt nav beigušās. Tas savukārt nozīmē, ka ekonomikas atkopšanās pēc krīzes nenotiks tik raiti, kā daudzi cerēja. Līdz ar to nākotnes darījumiem ar kviešiem un soju cenas pašlaik ir noslīdējušas līdz zemākajam līmenim pēdējo nedēļu laikā. Pieaugumu savukārt var veicināt pieprasījums Āzijā.

Z. Vaikulis zina teikt, ka pārtika spekulantu vidē ir iecienīta - īpaši tas bija vērojams 2007. gada beigās un 2008. gadā. «Arī šobrīd interese ir. Tomēr pārtika ir grūti spekulējams aktīvs. Tas spiež uz leju cenu. Tāpat, ja ir labas ražas un pārtikas ir daudz - tā neko daudz nemaksā,» secina ieguldījumu speciālists, piebilstot, ka atšķirībā no 2008. gada pašlaik spekulanti tomēr pārsvarā ir pievērsušies naftai, metāliem un zeltam.

Tikai bez panikas

2007. un 2008. gada cenu lēcienu izraisīja vairāku faktoru sakritība. Šajā laikā bija samazinājušies labības krājumi, galvenajās labības eksporta valstīs bija slikta raža, bet naftas cenu rekordi cēla degvielas cenas. Turklāt tas veicināja arvien lielāku biodegvielas kultūru audzēšanu, kas tika attīstīta tradicionālo pārtikas kultūru vietā. Savu artavu piesvieda arī finanšu spekulanti, kuri krīzes dēļ akciju un valūtu tirgu vietā daudz biežāk iegriezās preču biržās.

Tomēr tieši šādu faktoru sakritības trūkums pašlaik liek apšaubīt, vai pasauli atkal gaida jauns pārtikas cenu šoks. «Galvenais faktors vidējā termiņā ir un paliek laika apstākļi - ja tie ir labvēlīgi, tad ražas ir labas un pārtikas cenas nekāpj, un stāsts par cenu pieaugumu nedarbojas. Tieši tādēļ prognozēt, ka pārtikas cenas šogad pieaugs, pagaidām nav nekādu priekšnosacījumu,» uzsver Z. Vaikulis.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas tirgus analīzē teikts, ka pašlaik pasaulē situācija ir cita. Atšķirībā no 2007. un 2008. gada lielāki ir labības krājumi, un, kaut arī ne visur situācija ir laba, kopumā labības eksportētāji spētu apmierināt arī pieaugošu pieprasījumu. Tāpat tempus ir piebremzējušas biodegvielas ražošanas programmas. Tomēr medaļai ir arī otra puse. ANO eksperti norāda, ka joprojām ļoti nestabili ir makroekonomiskie faktori, valūtu maiņas kursi un naftas cenas. Pieredze ir pierādījusi, ka pēdējos gados šo faktoru ietekme uz pārtikas cenām ir ievērojami augusi. Sava ietekme ir arī ekonomikas krīzei. No vienas puses, tā ir ierobežojusi cilvēku pirktspēju, kas atsaucas arī uz vēlmi tērēt pārtikai un maina to, kādi pārtikas produkti tiek pirkti. No otras puses, lielāks bezdarbs un atalgojuma krišanās ir radījusi iespēju par lētāku samaksu nodarbināt darbaspēku, bet tas savukārt ļauj ražot lētāku pārtiku.

Vienā saitē ar pasauli

«Pašlaik nav jāpērk sāls, milti, cukurs, grūbas un tas viss nav jāliek pagultē. Tomēr ir jāatceras, ka cenas mainās, un Latvija nenosaka cenu nevienai pārtikas produktu grupai,» uzsver Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Tomēr Latvijas lauksaimniecības nozarei būtu jāmācās tieši tas, ka cenas mainās - pēc kāpumiem seko kritumi un otrādi. «Tādēļ, ja domā ilgtermiņā, tad kāpuma laikos ir jāveido rezerves, lai varētu pārdzīvot krituma laikus. Tā bija mūsu kļūda - kad pienam cenas kāpa, tad visos biznesa plānos tikai prognozēja arvien lielākas un lielākas cenas un visus ieņēmumus iztērēja ceļojumos vai citās lietās, nevis veidoja uzkrājumus,» uzsver I. Gulbe.

Pārtikas cenas pasaulē veido ļoti daudzi faktori - sākot jau ar laika apstākļiem, kas ietekmē ražu, un beidzot ar it kā no ikdienas lauksaimniecības ļoti tālu esošajiem finanšu tirgiem.

«Eiropai pašlaik ir jādomā, kā saglabāt stabilu eiro un nenolaist uz grunti visu ES. Arī Amerikā ir lielas problēmas. Līdz ar to diezin vai kāds pašlaik palielinās savus maksājumus ANO, kas sadala šo palīdzības naudu tiem, kam pārtikas trūkst. Līdz ar to pēc pārtikas pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, bet jautājums ir par to, kurš ir gatavs par to maksāt. Atceroties par krīzi, es nedomāju, ka pasaulē ir iespējams kāds nenormāls cenu kāpums,» secina I. Gulbe.

Lietišķā Diena