Agrobizness un lauki skaitļos

Latvijas galvenie makroekonomiskie rādītāji

Agnese Krieviņa, AgroPols
21.08.2009

Vienība

1995.

2000.

2006.

2007.

2008.

2008./2003.

Iedzīvotāju skaits gada sākumā

tūkst.

2 501

2 382

2 295

2 281

2 271

97%

IKP, faktiskās cenas

milj. LVL

2 615

4 751

11 172

14 780

16 243

254%

Daļa pievienotajā vērtībā:

- Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība un zivsaimniecība

%

9,1

4,7

3,5

3,6

3,1

76%

--t.sk., lauksaimniecība un medniecība

7,2

2,7

2,2

1,9

1,7

74%

- Rūpniecība

%

25,8

17,4

14,5

14,2

13,8

82%

- Būvniecība

%

4,6

6,1

7,4

9,0

8,9

159%

- Pakalpojumi

%

60,6

71,8

74,6

73,2

74,2

101%

IKP/iedzīvotāju

LVL

1 052

2 002

4 883

6 494

7 168

261%

IKP(pēc PPP)/iedzīvotāju no ES-27 līmeņa

%

31

37

53

58

56

130%

Ekonomikas izaugsme (IKP pārmaiņas)

%

0,3

6,9

12,2

10,0

-4,6

141%

Bezdarba līmenis

%

6,6

7,8

6,5

4,9

7,0

81%

Inflācija (gada vidējā)

%

25,0

2,6

6,5

10,1

15,4

154%

Pārtikas, dzērienu un tabakas īpatsvars kopējos mājsaimniecību izdevumos

%

...

42,0

31,4

28,5

...

-

Valūtas kurss (1 ECU = (līdz 31.12.1998), 1 EUR = (no 01.01.1999)),

LVL/EUR

0,682

0,560

0,703

0,703

0,703

109%

Neskatoties uz apjomu kritumu, ievērojamā cenu pieauguma ietekmē IKP faktiskajās cenās 2008. gadā turpināja palielināties, par 2,5 reizēm pārsniedzot pirms iestāšanās ES līmeni. Kopumā Latvijas ekonomikas izaugsme piecu gadu periodā sasniegusi 41%, ar visstraujāko izaugsmes tempu – 12,2% - 2006. gadā. Vidējās patēriņa cenas šajā periodā palielinājušās par vairāk kā 1,5 reizēm, kulmināciju – kāpumu par 15,4% - piedzīvojot 2008. gadā.

Ievērojot naudas pirktspējas krišanos, pēc pirktspējas paritātes pieejamie dati rāda, ka vislabāk Latvijas iedzīvotāji kopš neatkarības atjaunošanas dzīvoja 2007. gadā, kad vidējais ienākumu līmenis bija sasniedzis gandrīz 60% no ES-27 vidējā līmeņa, salīdzinot ar 43% 2003. gadā.

Laika posmā 2004.-2008. gads turpināja samazināties lauksaimniecības un rūpniecības loma Latvijas ekonomikā, ievērojami paplašinoties būvniecības sektoram. 2008. gadā rūpniecība veidojusi 13,8%, bet pakalpojumi – 74,2% no kopējā pievienotās vērtības Latvijā. Salīdzinājumam – ES-27 pievienotā vērtība sadalās, rūpniecībai veidojot 20,1%, bet pakalpojumiem 71,6%, taču rūpniecībā saražotās produkcijas vērtība uz iedzīvotāju ir 3,5 reizes lielāka kā Latvijā.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana