Agrobizness un lauki skaitļos

Ražošanas un patēriņa tendences aitkopībā

Pēdējos gados Eiropā vērojama aitas gaļas patēriņa samazināšanās tendence. Piemēram: ja 1997. gadā ES dalībvalstīs viens iedzīvotājs patērēja 3,6 kg, tad 2007. gadā tie bija vairs tikai 2,4 kg. Tiek skaidrots, ka vairums iedzīvotāju aitas gaļu uzskata par dārgu, ko visai grūti arī pagatavot. Latvijā aitas gaļas patēriņš ir ļoti neliels (0,2 kg/iedz.), turklāt, ja salīdzina ar 90-to gadu vidu, tad arī tas ir krities.

Pēc jaunākajiem pieejamajiem FAO datiem, pasaulē kopumā tiek saražots ap 8,3 milj. t aitas gaļas. Lielākās šīs gaļas ražotājas pasaulē ir Ķīna (2,0 milj. t), Austrālija (0,7 milj. t) un Jaunzēlande (0,5 milj. t). Savukārt no Eiropas Savienības valstīm visvairāk aitas gaļas tiek iegūts Anglijā (336 tūkst. t). Bet Latvijā 2008. gadā saražots 0,6 tūkst. t.

Avots: PLO (FAO)

Galvenajās aitas gaļas tirdzniecības valstīs (ES, Austrālija un Jaunzēlande) pēdējos desmit gadus vērojama aitu skaita samazināšanās. Piemēram, Jaunzēlandē to skaits ir sarucis no 70 milj. dzīvnieku pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā līdz 33 milj. aitu šobrīd. Tas noticis vairāku neseno sausuma sezonu iespaidā, kā arī tāpēc, ka daļa aitkopībā izmantojamās zemes pārveidota govkopības vai mežsaimniecības vajadzībām. Šādu tendenci vispirms skaidro ar neadekvāto aitu nozares ienesīguma līmeni, lai gan pieliktas lielas pūles un pat gūti panākumi, uzlabojot produktivitātes rādītājus. Tikai augstākas produktivitātes dēļ Jaunzēlandes eksporta apjomi līdz šim saglabājušies iepriekšējā līmeni, neraugoties uz aitu skaita samazinājumu. Pēc nozares ekspertu domām, ja aitas nebūtu dzīvnieki, ko var turēt apgabalos, kas nav piemēroti laukaugu un liellopu audzēšanai, to skaits, iespējams, būtu sarucis vēl vairāk.

Arī ES aitu skaits jau vairākus gadus samazinās, turklāt pērn aitas gaļas ražošanas apjomi kritušies pat par 7%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Saimniekošanas pārtraukšana šajā nozarē tiek saistīta ar zemo ienesīgumu un augsto nepieciešamā darbaspēka patēriņa īpatsvaru, tāpat jāņem vērā patēriņa kritums.

Savukārt Latvijā pēdējos gados vērojama pretēja tendence - aitu skaits ievērojami pieaudzis, un 2008. gadā gaļas ražošana palielinājusies gandrīz 1,5 reizes. Iespējams, ka viens no veicinošajiem faktoriem Latvijā bijis pieejamais atbalsts par aitu mātēm, kā arī prasība nodrošināt lopu blīvumu , lai saņemtu MLA maksājumus.

Vairumā Dienvidamerikas valstu un Dienvidāfrikā ražošanas apjomi bijuši visai stabili, taču arī ievērojami zemāki kā iepriekšējā desmitgadē. Tomēr dažās valstīs ar vislielāko ganāmpulku, ieskaitot Ķīnu, Indiju un Sudānu, aitu skaits ir palielinājies. Jau šobrīd šajās valstīs spēkā ir pārrobežu tirdzniecība, taču, ievērojot visus aspektus, tajā skaitā dzīvnieku slimības un šajās valstīs augošo vidusšķiru, tiek uzskatīts, ka tās tomēr pārskatāmā nākotnē nevarētu kļūt par nozīmīgiem dalībniekiem tādos attīstīto valstu tirgos kā Eiropa, Ziemeļamerika, Japāna un Koreja.

Raugoties no augstas pievienotās vērtības produkcijas viedokļa, ES joprojām ir visnozīmīgākais aitas gaļas tirgus, lai arī ASV saņem ievērojamu daļu šīs produkcijas. Tāpat joprojām svarīgs aitas gaļas tirgus vēsturisko patēriņa tradīciju dēļ ir Tuvie Austrumi. Arī Ķīna un Indija savas ekonomiskās izaugsmes kontekstā paver plašākas noieta iespējas. Jau šobrīd Ķīna ir nozīmīgs tirgus, taču pagaidām tur aitas gaļas patēriņš saistās ar zemākas vērtības produktiem, ko izmanto tradicionālajos ēdienos. Palielinoties ienākumiem šajās valstīs, tiek prognozēts augstākas pievienotās vērtības produktu pieprasījums, tomēr eksperti uzskata, ka Eiropa joprojām būs tirgus ar lielāko patērētāju skaitu, kas novērtē aitas gaļas kvalitāti.

Taču pēdējos gados Eiropā vērojama aitas gaļas patēriņa samazināšanās tendence. Piemēram: ja 1997. gadā ES dalībvalstīs viens iedzīvotājs patērēja 3,6 kg, tad 2007. gadā tie bija vairs tikai 2,4 kg. Tiek skaidrots, ka vairums iedzīvotāju aitas gaļu uzskata par dārgu, ko visai grūti arī pagatavot. Latvijā aitas gaļas patēriņš ir ļoti neliels (0,2 kg/iedz.), turklāt, ja salīdzina ar 90-to gadu vidu, tad arī tas ir krities.

Nesen Briselē notikušajā starptautiskajā aitkopības forumā tikusi akcentēta nozares nepieciešamība un pašreizējās iespējas situāciju mainīt. Uzsvērta aitas gaļas īpašā kvalitāte un tās statuss, kā arī vairāku publisko labumu nodrošināšana, par ko sabiedrībā arvien vairāk pieaug interese.