Agrobizness un lauki skaitļos

Lauksaimniecības ienākumu novērtējums Latvijā 2009. gadā

Strauji tuvojas gada beigas, un kā parasti šajā laikā, ir sagatavots lauksaimniecības sektora rezultātu (tajā skaitā ienākumu) pirmais novērtējums. Ko tas rāda šogad? Kā jau bija paredzams, mīnuss, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krietns, tomēr pieļauju, ka, ņemot vērā situāciju Latvijas tautsaimniecībā un visas pasaules pārtikas tirgos, tas nav katastrofāls. Tas, ja runājam par visu sektoru kopumā.

Strauji tuvojas gada beigas, un kā parasti šajā laikā, ir sagatavots lauksaimniecības sektora rezultātu (tajā skaitā ienākumu) pirmais novērtējums. Ko tas rāda šogad?

Kā jau bija paredzams, mīnuss, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krietns, tomēr pieļauju, ka, ņemot vērā situāciju Latvijas tautsaimniecībā un visas pasaules pārtikas tirgos, tas nav katastrofāls. Tas, ja runājam par visu sektoru kopumā.

Īsi par galvenajiem rādītājiem.

Izlaides apjomi augkopībā un lopkopībā arī samazinājušies ievērojami - par 21%, taču tas noticis gandrīz tikai uz cenu krituma rēķina, jo lauksaimniecības preču apjomi, saskaņā ar veikto novērtējumu, sarukuši tikai par 0,5%. Cenu kritums gan ir krietns - vidējās lauksaimniecības preču cenas gada laikā samazinājušās par 23%. Īpaši tas skāris galvenos Latvijas produktus: pienu (cenas kritusi par 34%), rapšu sēklas (par 35%), graudaugus (par 29%), kā arī dārzeņus (par 30%) un augļus (par 35%). Par pēdējiem dati gan vēl aptuveni.

Lai gan cena samazinājusies gandrīz visiem produktiem, mazāk šis process skāris gaļas un olu ražošanu - šeit samazinājums par 10%. Turklāt abas šīs nozares iegūst no lopbarības cenu krituma.

Novērtējot starppatēriņa resursu izmaksas, vērā ņemtas resursu cenu izmaiņas šā gada I pusgadā, bet galvenajiem resursiem - lopbarībai un enerģijai - novērtējums veikts visam gadam. Tādējādi dati rāda, ka vidējās resursu cenas ir samazinājušās par 11%. Izlietoto resursu apjoma samazinājums ir novērtēts ar 5%, izmantojot 1999. gada un citu gadu analoģiju, kad arī produktu cenas strauji kritās. Tas ļauj prognozēt, ka arī starppatēriņa vērtība var samazināties - par 16%. Neraugoties uz to, bruto pievienotās vērtības samazinājums faktiskajās cenās ir ļoti liels - par 33%.

Taču ienākumu rādītāji nav tik kritiski, jo, kā redzam tabulā, ražošanas subsīdiju apjoms (platību maksājumi u. c., kas tiek maksāti lauksaimniekiem, taču nav tieši saistīti ar konkrēta produkta ražošanu) šogad pat, visticamāk, pārsniegs iegūto bruto pievienoto vērtību tieši no ražošanas. Tādējādi aprēķinātie ienākumi visā lauksaimniecības sektorā ir 209 milj. latu, kas ir par 21% mazāk kā gadu iepriekš.

Lauksaimniecība bieži kalpojusi kā darba tirgus amortizators. Arī šogad, grūtajā darba tirgus situācijā, nodarbinātības samazinājums šajā sektorā nav tik straujš kā iepriekšējos gadus. Tas novērtēts par 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem 12% ik gadu kopš 2005. gada. Līdz ar to vidējie ienākumi vienam pilnu laiku nodarbinātajam ir sasnieguši Ls 2327 gadā (Ls 194 mēnesī), kas ir par 17% mazāk kā 2008. gadā. Te ievērtēti gan algoto, gan nealgoto nodarbināto ienākumi.

Kā tad mainījušies reālie ienākumi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem? To rāda reālo ienākumu indekss (sk. tabulu). Aprēķinot šo indeksu, ienākumu izmaiņas ir koriģētas ar pirktspējas izmaiņām. Tātad: ja līdz šim, ieskaitot pagājušo gadu, Latvijā bija strauja inflācija, šogad fiksēta deflācija - prognozētās IKP cenu izmaiņas ir –2,14%. Šāda situācija nedaudz mīkstina ienākumu samazinājumu faktiskajās cenās.

Visu apkopojot, redzam, ka vidēji ienākumi no lauksaimniecības saglabājušies apmēram tajā līmenī, kādā tie bija 2005. gadā, tomēr ja salīdzinām ar 2000. gadu, tad pieaugums joprojām ir ievērojams. Šie, protams, ir vidējie rādītāji, kas pieļauj arī smagas situācijas tiem, kam dažādu iemeslu dēļ klājies grūtāk; kā arī ietver nozaru un saimniecību grupu atšķirības.

Šobrīd gads vēl nav beidzies, tādēļ informācija ir orientējoša, un vēlāk tiks precizēta. Tuvākajā laikā tiks apkopoti dati arī par citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tad uzzināsim, kā veicies pārējiem.