Agrobizness un lauki skaitļos

ES lauksaimniekiem 2009. gadā ienākumu samazinājums - par 12%

Armands Vēveris, AgroPols
18.12.2009

Publicēts pirmais ienākumu novērtējums ES lauksaimniecībā 2009. gadam. Saskaņā ar tā rezultātiem, šis gads nesis ienākumu samazināšanos gandrīz visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, pie tam samazinājums ir nozīmīgs. Reālās neto pievienotās vērtības izmaiņas uz darbaspēka vienību vidēji ES 27 valstīs ir –12% pret 2008. gadu. Tik spējš ienākumu kritums ES lauksaimniecībā pārskatāmā vēsturē gada laikā nav piedzīvots. Ienākumi samazinājušies 22 dalībvalstīs no 27.


ES lauksaimniekiem 2009. gadā  ienākumu samazinājums - par 12%

Publicēts pirmais ienākumu novērtējums ES lauksaimniecībā 2009. gadam. Saskaņā ar tā rezultātiem, šis gads nesis ienākumu samazināšanos gandrīz visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, pie tam samazinājums ir nozīmīgs. Reālās neto pievienotās vērtības izmaiņas uz darbaspēka vienību vidēji ES 27 valstīs ir –12% pret 2008. gadu. Tik spējš ienākumu kritums ES lauksaimniecībā pārskatāmā vēsturē gada laikā nav piedzīvots. Ienākumi samazinājušies 22 dalībvalstīs no 27. Lielākais samazinājums, saskaņā ar 1. novērtējumu, atzīmēts Ungārijā – par 35% reālās cenās; starp 20 un 25% samazinājums tiek vērtēts arī Itālijā, Čehijā, Īrijā, Vācijā, Austrijā un pat Francijā. Kā redzams attēlā, vairākumā jauno dalībvalstu, ieskaitot Latviju, samazinājums ir vidējā līmenī – robežās no 10 līdz 17%. Kopumā ES reālo ienākumu līmenis (indikators A) ir samazinājies zem 2005. gada līmeņa, sasniedzot vairs tikai 98% no tā. Vidēji ES-15 ienākumu samazinājums pret 2008. gadu ir par 11,5%, bet jaunajās dalībvalstīs – par 16,3%. Atsevišķas dalībvalstis tomēr spējušas palielināt ienākumus, pirmām kārtām Lielbritānija, kurai tas izdevies pat par 14%, kā arī Malta – par 9%.


Galvenais iemesls ienākumu samazinājumam ir cenu kritums lauksaimniecības precēm. Šeit jāatzīmē, ka visstraujāk faktiskās cenas pazeminājušās tieši Latvijā – par 20,5%, kā arī Lietuvā - par 17,5%. Vidējais ES produktu cenu pazeminājums ir krietni mazāks – par 8%. Visā ES cenas ir strauji kritušas graudaugiem – par 24%, un pienam par 19%. Atzīmējams, ka Latvijā (-27%), līdz ar Lietuvu (-31%), Čehiju (-30%), Vāciju (-28%) un Īriju (-32%) ir lielākie piena cenu samazinājumi (norādītas bāzes cenas – t. i. iekļaujot saņemtās subsīdijas tieši par konkrēto produktu).

Latvijā savukārt novērots straujāks cenu kritums resursiem kā vidēji ES – attiecīgi par 11% un par 5%. Tas saistīts, iespējams, ar pārliecīgu cenu celšanos iepriekšējos gados un tam sekojošu zemnieku pirktspējas krišanos šogad.

Ražošanas apjomi savukārt visā ES samazinājušies kopumā par 1%. Šajā ziņā lielākas izmaiņas ir vienīgi Ungārijā un Maltā, kur apjomu kritums sasniedzis 10%.

Nozīmīgi ES dalībvalstu starpā atšķiras subsīdiju līmeņa izmaiņas. Vidēji ES subsīdijas ir pat samazinājušās par 1%. Tikai 12 dalībvalstīs no 27 subsīdiju kopsumma reālās cenās ir pieaugusi. Straujākais subsīdiju kāpums atzīmēts Lielbritānijā (par 15%), kas arī noteica ienākumu pieaugumu šajā valstī. Nozīmīgs subsīdiju kāpums arī Latvijā (+11%) un Lietuvā (+10%) (saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, dati tiks vēl precizēti). Tieši subsīdiju kāpums devis iespēju Latvijā un Lietuvā, neraugoties uz visstraujāko cenu kritumu lauksaimniecības precēm, saglabāt ienākumu tendenci, kas ir tuva ES vidējai. Īpatnēji, ka subsīdiju kritums kopumā novērots tieši jaunajās ES dalībvalstīs (par 7%), turpretī ES-15 fiksēts pat neliels to pieaugums (+0.2%).

Minētie rezultāti ir priekšnovērtējums, kurā iekļauti daudzi novērtējumi, gan par cenām, gan patērēto resursu apjomu, gan vairākiem produktiem (īpaši augļi, dārzeņi u.c.) – arī par ražošanas apjomu. Tādēļ tie kalpo tikai kā indikatīvs šā gada rezultātu novērtējums. Pašreiz tas rāda, ka Latvijas lauksaimnieku rezultāti un šī gada tendences nav sliktākas kā daudzviet ES, līdz ar to ir pietiekami labas izredzes turpmākam sekmīgam darbam tiem, kuri grib un prot saimniekot.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana