Citas ziņas sadaļā
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Lauksaimnieki visbiežāk piesaka ar mājlopiem un lauktehniku saistītus negadījumus
CSP uzsāk 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumu
2015. gadā augušas meža atjaunošanas izmaksas
Piena iepirkuma cena turpina lejupslīdi
Kopējais lauksaimniecības cenu indekss 2015. gadā samazinājās par 7,5 %
Pērn nedaudz palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi
Sievietes vairāk nekā vīrieši ikdienas uzturā lieto augļus un dārzeņus
Agrobizness un lauki skaitļosES lauksaimniekiem 2009. gadā ienākumu samazinājums - par 12%Armands Vēveris, AgroPols
18.12.2009 Publicēts pirmais ienākumu novērtējums ES lauksaimniecībā 2009. gadam. Saskaņā ar tā rezultātiem, šis gads nesis ienākumu samazināšanos gandrīz visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, pie tam samazinājums ir nozīmīgs. Reālās neto pievienotās vērtības izmaiņas uz darbaspēka vienību vidēji ES 27 valstīs ir 12% pret 2008. gadu. Tik spējš ienākumu kritums ES lauksaimniecībā pārskatāmā vēsturē gada laikā nav piedzīvots. Ienākumi samazinājušies 22 dalībvalstīs no 27. Publicēts pirmais ienākumu novērtējums ES lauksaimniecībā 2009. gadam. Saskaņā ar tā rezultātiem, šis gads nesis ienākumu samazināšanos gandrīz visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, pie tam samazinājums ir nozīmīgs. Reālās neto pievienotās vērtības izmaiņas uz darbaspēka vienību vidēji ES 27 valstīs ir 12% pret 2008. gadu. Tik spējš ienākumu kritums ES lauksaimniecībā pārskatāmā vēsturē gada laikā nav piedzīvots. Ienākumi samazinājušies 22 dalībvalstīs no 27. Lielākais samazinājums, saskaņā ar 1. novērtējumu, atzīmēts Ungārijā par 35% reālās cenās; starp 20 un 25% samazinājums tiek vērtēts arī Itālijā, Čehijā, Īrijā, Vācijā, Austrijā un pat Francijā. Kā redzams attēlā, vairākumā jauno dalībvalstu, ieskaitot Latviju, samazinājums ir vidējā līmenī robežās no 10 līdz 17%. Kopumā ES reālo ienākumu līmenis (indikators A) ir samazinājies zem 2005. gada līmeņa, sasniedzot vairs tikai 98% no tā. Vidēji ES-15 ienākumu samazinājums pret 2008. gadu ir par 11,5%, bet jaunajās dalībvalstīs par 16,3%. Atsevišķas dalībvalstis tomēr spējušas palielināt ienākumus, pirmām kārtām Lielbritānija, kurai tas izdevies pat par 14%, kā arī Malta par 9%.
Latvijā savukārt novērots straujāks cenu kritums resursiem kā vidēji ES attiecīgi par 11% un par 5%. Tas saistīts, iespējams, ar pārliecīgu cenu celšanos iepriekšējos gados un tam sekojošu zemnieku pirktspējas krišanos šogad. Ražošanas apjomi savukārt visā ES samazinājušies kopumā par 1%. Šajā ziņā lielākas izmaiņas ir vienīgi Ungārijā un Maltā, kur apjomu kritums sasniedzis 10%. Nozīmīgi ES dalībvalstu starpā atšķiras subsīdiju līmeņa izmaiņas. Vidēji ES subsīdijas ir pat samazinājušās par 1%. Tikai 12 dalībvalstīs no 27 subsīdiju kopsumma reālās cenās ir pieaugusi. Straujākais subsīdiju kāpums atzīmēts Lielbritānijā (par 15%), kas arī noteica ienākumu pieaugumu šajā valstī. Nozīmīgs subsīdiju kāpums arī Latvijā (+11%) un Lietuvā (+10%) (saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, dati tiks vēl precizēti). Tieši subsīdiju kāpums devis iespēju Latvijā un Lietuvā, neraugoties uz visstraujāko cenu kritumu lauksaimniecības precēm, saglabāt ienākumu tendenci, kas ir tuva ES vidējai. Īpatnēji, ka subsīdiju kritums kopumā novērots tieši jaunajās ES dalībvalstīs (par 7%), turpretī ES-15 fiksēts pat neliels to pieaugums (+0.2%). Minētie rezultāti ir priekšnovērtējums, kurā iekļauti daudzi novērtējumi, gan par cenām, gan patērēto resursu apjomu, gan vairākiem produktiem (īpaši augļi, dārzeņi u.c.) arī par ražošanas apjomu. Tādēļ tie kalpo tikai kā indikatīvs šā gada rezultātu novērtējums. Pašreiz tas rāda, ka Latvijas lauksaimnieku rezultāti un šī gada tendences nav sliktākas kā daudzviet ES, līdz ar to ir pietiekami labas izredzes turpmākam sekmīgam darbam tiem, kuri grib un prot saimniekot. |