Agrobizness un lauki skaitļos

2009. gadā pusē no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības izmantoti minerālmēsli

2009. gadā ar minerālmēsliem tika mēslota puse (50,4%) no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības, tai skaitā 73% graudaugu (2008. gadā -78%) un 74% (2008. gadā -94%) rapša sējumu, informē Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Lauksaimniecības statistikas daļas speciāliste Guna Karlsone.

Pēc CSP datiem, vienam sējumu hektāram izlietoti 74 kg minerālmēslu, pārrēķinot 100% augu barības elementos. 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 2,7% samazinājusies minerālmēslu izmantošana vienam hektāram graudaugu. Ziemāju kultūru vienam hektāram izlietotais minerālmēslu daudzums sarucis tikai nedaudz - no 144 kg 2008. gadā līdz 141 kg 2009. gadā jeb par 2,1%, vasarāju kultūrām tas krities no 82 kg līdz 68 kg jeb par 18,1%, bet rapša sējumu platībām - attiecīgi no 185 kg līdz 144 kg jeb par 22,2%, ko ietekmēja joprojām augstās minerālmēslu cenas, vienlaicīgi samazinoties graudu un rapša sēklu vidējai iepirkuma cenai.

Minerālmēslu izlietojums uz 1 ha sējumu platības 2009. gadā, pārrēķinot 100% augu barības elementos, kg 

2009. gadā slāpekļa izlietojums pieaudzis no 43 kg vienam sējumu platības hektāram 2008. gadā līdz 47 kg 2009. gadā, samazinoties fosfora un kālija izlietojumam. Lietoto vienkāršo slāpekļa minerālmēslu īpatsvars kopējā minerālmēslu daudzumā pieaudzis no 32% 2008. gadā līdz 64% 2009. gadā, bet komplekso minerālmēslu daļa attiecīgi samazinājusies no 68% līdz 35%, turklāt puse no visiem iestrādātajiem minerālmēsliem bija amonija nitrāts. To daļēji ietekmēja vienkāršo slāpekļa minerālmēslu cenas samazināšanās 2009. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar 2008. gada vidējām cenām, komplekso minerālmēslu cenai samazinoties tikai nedaudz.

Sabalansēta mēslojuma izmantošana ietekmē graudu ražu un to kvalitāti. CSP dati liecina, ka lielās saimniecības, kas nodrošinājušas optimālāku mēslošanas līdzekļu pielietojumu, ieguvušas augstāku graudu ražu (sk. tabulu).

Minerālmēslu pielietojuma samazinājums daļēji tiek kompensēts, iestrādājot vairāk organiskā mēslojuma. 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lietots par 609 tūkst. t jeb par 23% vairāk organiskā mēslojuma. Vidējais patēriņš sējumu platības vienam hektāram pieaudzis no 2,3 t 2008. gadā līdz 2,8 t 2009. gadā. Graudaugu sējumu vienam hektāram izlietots 1,5 reizes vairāk organiskā mēslojuma, tehnisko kultūru platībām - attiecīgi 2,3 reizes vairāk, lopbarības - zaļbarības kultūrām - 1,6 reizes vairāk. Samazinājies organiskā mēslojuma izlietojums uz vienu kartupeļu un dārzeņu hektāru.