Agrobizness un lauki skaitļos

Populārākās šķirnes šogad

2011. gadā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori, lai veiktu sējumu lauka apskates, ir apsekojuši vairāk nekā 7600 ha sēklaudzēšanas sējumu, kas ir par 9% vairāk nekā pērn.  

Vislielākās sēklu lauku platības, kā parasti, ir ziemāju labībām – 3200 ha, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, tās ir palielinājušās par 500 ha. Tieši tāds pats ir bijis sēklaudzēšanas sējumu platību pieaugums vasarāju labībām - 2011.gadā tie ir 2300 ha.

Samazinājums šajā sugu grupā ir vērojams ziemas miežiem - no 250 ha 2009.gadā un 112 ha pērn uz 24 ha šogad. Rudzu sēklu lauku platības, salīdzinot ar 620 ha 2007.gadā, ir samazinājušās pat 10 reizes un šogad ir tikai 60 ha. Arī griķu sēklaudzēšanas sējumu platības šogad ir nelielas, tikai 8 ha, pagājušajā gadā bija 25 ha.

Vispopulārākās ziemas kviešu šķirnes šogad ir ‘Skagen’, ‘Zentos’, ‘Fredis’, ‘Bussard’ un ‘SW Maxi’, lauku apskates veiktas 20 gan Latvijas, gan ES katalogā esošām ziemas kviešu šķirnēm. Ziemas tritikālei apsekotas 5 šķirnes 150 ha platībā, visvairāk audzētā šķirne ‘SW Falmoro’, savukārt rudziem starp 4 šķirnēm vislielāko platību aizņēma ‘Kier’.

No 24 vasaras miežu šķirnēm platībās virs 100 ha ir ‘Abava’, ‘Annabell’, ‘Publician’ un ‘Propino’. No pieteiktajām 13 vasaras kviešu šķirnēm visizplatītākās ir ‘Taifun’, ‘Zebra’, ‘Vinjett’ un ‘Uffo’. Auzām lauku apskates tika pieteiktas 6 šķirnēm, vislielākās platības (pusi no visas auzu sēklu lauku kopplatības) aizņēma ‘Laima’.

Vislielākā šķirņu dažādība šogad, tāpat kā visus iepriekšējos gadus, ir kartupeļiem. Sēklaudzēšanas lauku apskates ir veiktas 45 dažādām šķirnēm, vienas šķirnes platība svārstās no 0,5ha (‘Troja’) līdz 16 ha (‘Borodjanskij rozovij’). Kopējā kartupeļu sēklu lauku platība šogad ir 250 ha, kas ir par 30 ha mazāk, nekā pērn.

Par gandrīz 100 ha ir palielinājušās sēklaudzēšanas sējumu platības stiebrzālēm, no 1235 ha pagājušajā gadā līdz 1325 ha šogad. Vislielākais platību palielinājums (par 80 ha) ir sarkanajai auzenei ‘Vaive’ (‘Priekuļu 45’), kas ir arī vienīgā šogad lauku apskatēm pieteiktā sarkanās auzenes šķirne, savukārt samazinājušās ir hibrīdās airenes un kamolzāles sēklu lauku platības. No stiebrzālēm vislielākās platības ir timotiņam - 580 ha, izplatītākā šķirne ‘Jumis’ (‘Priekuļu 2’), kas aizņem 85% no visiem timotiņa sēklu laukiem. No lauku apskatēm pieteiktajām pļavas auzenes četrām šķirnēm 75% aizņēma šķirne ‘Arita’.

Arī daudzgadīgo tauriņziežu platības, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir nedaudz (par 30 ha) palielinājušās un pārsniedza 380 ha. Vislielākās platības, kā jau katru gadu – sarkanajam āboliņam – 340 ha, visvairāk audzētā no 9 sarkanā āboliņa šķirnēm ir ‘Raunis’ (‘Priekuļu 66’), kas sējumu struktūrā aizņem 42%. Šeit gan gribas piebilst, ka šogad visas sēklu laukos pavairotās daudzgadīgo tauriņziežu šķirnes ir tikai vietējo (Latvijas) selekcionāru radītās.

Jau vairākus gadus sēklaudzēšana Latvijā nenotiek eļļas un šķiedraugiem, kā arī dārzeņiem un vīķiem. Pēdējos gados ir vērojams arī diezgan straujš zirņu sēklu lauku platību samazinājums, no 143 ha 2008.gadā līdz 43 ha šogad.

Plašāka informācija par veiktajām lauku apskatēm pieejama VAAD mājas lapā: www.vaad.gov.lv sadaļā Informācija sabiedrībai/ par sēklu apriti.