Viedokļi

Padomāsim kopā. Šoreiz par MLA

Andris Miglavs, AgroPols
03.08.2009

Nesen Lauku attīstības programmas (LAP) uzraudzības komiteja akceptēja jaunus labojumus LAP. Viens no tiem virzīts uz mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta maksājumu ilgāku saglabāšanu. Tomēr - vai tas ir labākais instruments lauku ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanai?


Pirms nu  jau pusotra gada rakstīju šo rakstu. Tā sagadījies, ka pārlasīju to. Un biju pat pārsteigts par tā nemainīgo aktualitāti. Īpaši šodien, kad domājam, kā dzīvosim nākotnē, kad cilvēki  atkal braucot projām no Latvijas perspektīvas trūkuma dēļ... Varbūt izlasīsim to vēlreiz? Te tas ir:

Sagadīšanās vai nē. Tomēr arvien biežāk rodas vēlēšanās padomāt kopā ar saviem lasītājiem. Par dzīvi un lietām, kas šajā dzīvē mūs pavada. Par darbībām, ko darām. Par pozīcijām, ko ieņemam.
Jo bieži tiek paustas kategoriskas nostājas, prasības. Tās apaug ar publiskajās attiecībās mācītu retoriku. Kas dažkārt aizskar pat citādi domājošo godaprātu. Un galu galā mēs ieslīgstam kārtējā kāda izvārītā un uzsauktā putras katla satura sadales procesa peripetijās. Un neiedomājamies, ka deficītās putras vietā ar to pašu enerģijas apjomu šajā katlā varēja sagatavot arī kādu citu ēdienu. Ja padomātu, ko mums patiesībā vajag paēdināt un ar kādiem resursiem varam strādāt. Un kā vēl šos resursus varējām izmantot.
Bet nav jau vienas absolūtās pasaules taisnības. Ir viedokļi. Kas balstās izpratnē vai tradīcijās, vai privāti personīgās interesēs, vai revolucionārā pārliecībā, vai .... , vai kādā to kombinācijiņā. Lai lemtu, ko kopā darām kādā lietā, mums vispirms būtu jāsaprot, ko vēlamies un no kādām iespējām varam izvēlēties. Un nebūtu pareizi teikt, ka kāds runā galīgas nepareizības. Varbūt vienkārši ir dažādas informācijas bāzes? Varbūt, ka kāds vienkārši melo? Bet varbūt mēs vienkārši neesam ieklausījušies teiktajā? Un, ja nu uzzinām un padomājam vairāk?
Un tādēļ šajā rakstā atkal domāju kopā ar Jums. Šoreiz par MLA. Pazīstamu burtu kombināciju, aiz kuras slēpjas nauda. Un arī strīdi un neizpratne - kāpēc kaimiņam ir šāds maksājums par lauksaimniecisku darbību mazāk labvēlīgos apvidos, un, piemēram, man nav. Kaut man augsnes dabiskā auglība ir zemāka.
Vispirms par šodienas realitāti. Ir vērts atšķirt 2 jēdzienus - mazāk labvēlīgie apvidi (teritorija) un mazāk labvēlīgo apvidu atbalsts (maksājumi). Ir vērts saprast arī to, ka mums pierastajā MLA atbalsta programmā šīs teritorijas ir noteiktas, galvenokārt, pēc sociālekonomiskajiem, un tikai cita starpā arī pēc teritorijas labvēlības lauksaimniecības ražošanai kritērijiem. Jo programmas līdzšinējie mērķi ir mēģināt vismaz saglabāt (ja ne uzlabot) teritorijas sociālekonomiskās attīstības līmeni. Ar platībatkarīgiem papildus atbalsta maksājumiem atbalstot lauksaimniecību citādi attīstībā atpaliekošās lauku teritorijās, kuras dominējoši ir atkarīgas no lauksaimniecības. Jo citas saimnieciskās darbības iespēju šajā teritorijā ir izrādījies nepietiekami.
Padomāsim, kas faktiski notiek MLA teritorijā, ja saglabājas MLA atbalsta maksājums.
Zemes apsaimniekotājs, kurš veic kaut kādas intensitātes lauksaimniecisko darbību, saņem kādus dažus desmitus latu par apsaimniekoto hektāru. Papildus kādam simtam - diviem simtiem latu uz hektāru nopelnītajam par produkcijas ražošanu, ja tā vispār nonāk līdz tirgum. Kas patiesībā šodienas cenu struktūrā ir nožēlojami maz. Ja saimniecības platība ir "standarta" vidējie 30 ha LIZ, šāds maksājums dod saimnieka maciņā papildus tūkstoti latiņu. Un tikai. Tas īstenībā ir vien kādi 8 procenti no tā, kas gadā cilvēkam būtu jānopelna. Bet tie, kam nepietiek savas zemes ražošanas tirgum apjomu nodrošināšanai, zemi mēģina nomāt. No tiem, kas teorētiski arī var saņemt MLA maksājumu. Ja lopu blīvumu sakombinē. 0,2 liellopu vienības uz 1 ha. Vai "spridzināmās" kultūras sasēt prot. Un tāpēc nomniekam jāmaksā īpašniekam ne tikai "normālā" nomas maksa, bet arī kompensācija par neizmantoto iespēju pašam saņemt MLA atbalsta maksājumu. Varētu mēģināt zemi nopirkt. Tomēr kurš pārdos vistiņu, kura dēj ja ne zelta, tomēr oliņas un no barības, ko uzdāvina cits, šajā gadījumā - valsts ar MLA maksājumu. Vai esam padomājuši, kādēļ it kā lauksaimniecībai tik nelabvēlīgajās teritorijās bieži ir tik augstas lauksaimniecības zemes cenas. Kuru iegādē ieguldītā kredīta procentus pat atpelnīt nevar ne ar kādas laukkopības produkcijas ražošanu. Un, ja ievērojam, ka tirgorientētajiem saimniekiem, kas MLA teritorijā ekonomiku reāli attīsta, Latvijā īpašumā ir vien kādi 30% no apsaimniekotās platības? Vai MLA atbalstā samaksātā nauda veicina ekonomikas ilgtspējīgu attīstību šajā teritorijā? Un vai šī nauda vispār šajā teritorijā paliek? Vienkārši - paskatāmies apkārt un padomājam.
Padomājam arī par to, cik šodienas tehnoloģiju attīstības laikmetā vajag cilvēku, lai apsaimniekotu "standarta" pagasta "standarta" 3000 ha lauksaimniecības zemes un ļautu viņiem nopelnīt vajadzīgo? Vai daudz vairāk par 40? Ja nav liela lopkopības kompleksa. Un, pat, ja ir? Nu 50...
Un padomāsim arī, vai šie 50 cilvēki ar savu cienījamo lauksaimnieka arodu vieni paši var nodrošināt pagasta, kurā dzīvo 600 cilvēki, ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Bet vai šajās teritorijās ir citi uzņēmumi? Bez veikala, pagastmājas, skolas un kāda gatera...
Un, ja mums par pagasta teritorijā esošajiem 3000 ha lauksaimniecības zemes "piekrītošos" atbalsta resursus (latus) ieguldītu kāda cita veida uzņēmuma darbības iedzīvināšanai šajā teritorijā. Kas varētu ražot derīgu produktu tirgum. Kaut pakalpojumu. Bet bez tālākām subsīdijām par katru ražoto un pārdoto preces vienību. 90000 latus gadā. 630000 latus septiņgadē. Vai par šo naudu nevar izvārīt arī kādu citu ēdienu, ne tikai grūbu putru, kas nesniedz prieku nevienam? Tā, ka naudas radītais produkts patiešām paliek pagasta ekonomikā. Kā strādājošs objekts. Un neaiziet teritorijā vairs pat nedzīvojošam zemes īpašniekam. Kā, piemēram, tikai atbalsta maksājumu radīts zemes tirgus vērtības palielinājums par 1,3 miljoniem latu. Valsts politikas un ne zemes patiesās produktivitātes radīts. Kas ir reāls papildus izdevums tiem, kas patiešām šajā teritorijā lauksaimniecisko darbību gribētu attīstīt nākotnei. Un kam būtu vajadzīgi papildus zemes resursi. Un kas ir jānoliek jau reāli sliktākos apstākļos ar skatu nākotnē strādājošam reālam lauku saimniekam samaksai aizejošajam zemes īpašniekam.
Kas mūs patiesībā interesē - MLA atbalsta platībmaksājumā saglabāšana vai mazāklabvēlīgo lauku apvidu ilgtspējīga attīstība? Varbūt padomāsim kopā ES lauksaimniecības politikas attīstības kontekstā? Ko gribam? Un kā to panākt?
Izteiksiet savus viedokļus? Esam gatavi šo diskusiju turpināt arī “AgroPola” slejās. ˜

AgroPols

x

Paroles atgadināšana