Viedokļi

Situācija liek pieņemt pārmaiņu lēmumus

Finansu līdzekļi, protams, nepieciešami arī Latvijas lauksaimniecības izaugsmei. Ne tikai grūtībās nonākušajām zemnieku saimniecībām, bet arī saimniecībām, kas attīstās. Tajā pašā laikā zemkopības ministrs radiointervijā informē, ka neviena banka nav gatava sākt kreditēt lauksaimniecību, jo bankas gaida garantijas. Viņš arī pieļauj, ka, kreditēšanai neatsākoties, uzņēmējiem nebūs līdzekļu projektu realizēšanai, un Latvijā būs apdraudēta Eiropas Savienības fondu apguve. Ko šajā situācijā dara un var darīt bankas? Vai tās ir ieinteresētas un spēj palīdzēt lauksaimniekiem?

Ekonomiskajai situācijai mainoties, daudzu nešaubīgā pārliecība, ka “visa pasaule dzīvo uz parāda, un - nekas” arī mainījusies, dodot vietu skaudrai atziņai: “Kredītu nasta ir pārāk smaga.” Taču joprojām vienā svaru kausā ir peļņu nesošas perspektīves redzējums, rūpīgi izsvērti biznesa plāni, otrā - līdzekļi, kas nepieciešami, lai šīs ieceres īstenotos. Bet pāri visam - aktuālais jautājums, kur ņemt naudu?

Finansu līdzekļi, protams, nepieciešami arī Latvijas lauksaimniecības izaugsmei. Ne tikai grūtībās nonākušajām zemnieku saimniecībām, bet arī saimniecībām, kas attīstās. Tajā pašā laikā zemkopības ministrs radiointervijā informē, ka neviena banka nav gatava sākt kreditēt lauksaimniecību, jo bankas gaida garantijas. Viņš arī pieļauj, ka, kreditēšanai neatsākoties, uzņēmējiem nebūs līdzekļu projektu realizēšanai, un Latvijā būs apdraudēta Eiropas Savienības fondu apguve.

Ko šajā situācijā dara un var darīt bankas? Vai tās ir ieinteresētas un spēj palīdzēt lauksaimniekiem?

Hipotēku bankas viedokli pauž DACE FŪRMANE, Mārketinga departamenta Klientu vadības daļas segmentu vadītāja :

- Hipotēku bankai lauksaimniecības nozare vienmēr ir bijusi nozīmīga. Šobrīd bankas tirgus daļa ir 24% no kopējā tirgus aizdevumu apjoma lauksaimniekiem.

Diemžēl pašlaik neviena no Hipotēku bankas piedāvātajām atbalsta programmām neparedz finansējumu lauksaimnieku kreditēšanai. Tāpēc savu pieejamo resursu ietvaros varam izsniegt aizdevumus tikai tiešās darbības nodrošināšanai, bet investīciju aizdevumiem resursu šobrīd trūkst. Tas saistīts ar globālo situāciju finanšu tirgos, kad arī bankai ir grūti piesaistīt finansējumu, lai turpinātu aktīvu kreditēšanu. Šobrīd finansējumu varam piesaistīt tikai ar valsts galvojumu valsts atbalsta programmām. Lai izsniegtu aizdevumus lauksaimniekiem, nepieciešama speciāla programma. Iespējams, ka kādu finansējumu varēsim piedāvāt nākamgad. Ministru kabinets (MK) ir akceptējis, ka Zemkopības ministrija (ZM) līdz 2010. gada 1. janvārim sadarbībā ar Hipotēku banku strādās pie uzdevuma par iespēju izveidot mikrokreditēšanas programmas lauksaimniecības produktu mājražotājiem.

Tajā pašā laikā nāk lauksaimnieki ar labām idejām, galvenokārt tie, kuri nodarbojas ar graudu ražošanu. Tiešām žēl, ka mēs kā valsts banka nevaram viņus atbalstīt. Graudkopība ir viena no stabilākajām lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozarēm, ko bankas šobrīd finansē. Turklāt pēc graudiem ir pieprasījums arī ārējos tirgos.

Visvairāk problēmsituāciju ir piena lopkopībā, un tas nav nekas jauns. Piena cena rada problēmas. Taču ne bankai, ne pašiem saimniekiem nav iespēju šo situāciju mainīt. Kārtējo reizi jāsecina, ka esam pārāk mazi “spēlētāji” lielajā tirgus ekonomikā.

Būtu ļoti svarīga valdības nostāja, lai saprastu, vai piena lopkopība valstī vispār ir vajadzīga. Latvijas iekšējam patēriņam nepieciešams apmēram 50% no patreiz saražotā apjoma. Eksportēšana ir problemātiska. Ja tiek uzskatīts, ka nozare ir prioritāra, tajā būtu jāveic restrukturizācija, lai tā kļūtu konkurētspējīga starptautiskajā tirgū.

Aizdevuma atmaksas maksājumus atliekam jau no pagājušā gada rudens, tātad saistības saglabājas, bet izmaiņas ekonomikā uz labo pusi nav. Nevarēja jau arī paredzēt, ka piena cena uzkāps līdz 28 santīmiem par litru un nokritīs līdz 9 santīmiem. Izstrādātie projekti, kas tika iesniegti un atbalstīti LAD, tika ņemti par pamatu aprēķiniem un lēmumiem aizdevumu piešķiršanā. Aizdevumu piešķiršanas aprēķinos šādu kritumu nebija iespējams prognozēt. Tāpēc tagad būtu muļķīgi runāt, kurš vainīgs, ja saimniecībām ir tādi kredīti, kas balstīti uz citādiem aprēķiniem nekā šobrīd ir realitāte.

Lauksaimnieki līdz šim ir bijuši vieni no viskārtīgākajiem aizdevumu atmaksātājiem, bet, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, atmaksu termiņa precīza ievērošana kļūst arvien grūtāka, kas skaidri norāda uz to, ka lauksaimniekiem arvien biežāk trūkst naudas līdzekļu, lai laikus segtu savas kredītsaistības.

Latvijā ir daudz mazu vai ļoti mazu saimniecību, tāpēc tās ražot efektīvi spēj tikai savam patēriņam. Kooperatīvu veidošanai nepieciešama vēl ciešāka mazo saimniecību apvienošanās, lai veicinātu efektīvu lauksaimniecisko ražošanu un konkurētspēju.

Hipotēku banka līdz šim ir spējusi un spēj saviem klientiem palīdzēt tā, lai nebūtu jāpārdod saimniecības. Daudzām saimniecībām jau būs pagājis gads, kopš tās cenšas risināt savas problēmas, atliekot maksājumus. Bet tūlīt jau jādomā, ko darīt tālāk. No Bankas viedokļa, šie aizdevumi kļūst arvien riskantāki. Tādēļ mēs vēlamies, lai zemniekiem pašiem būtu koncepcija, ko darīt tālāk, jo bezgalīgi atlikt maksājumus nav iespējams. Saprotams, ka ir grūti izrauties no rutīnas, bet situācija prasīs pieņemt lielus pārmaiņu lēmumus.

Mūsuprāt, nepieciešama skaidrāka valsts lauksaimniecības politika - ko darīt tiem, kuri ražo, kādas ir perspektīvas un attīstības stratēģija. Diemžēl jāsecina, ka lauksaimniekiem šobrīd ir grūtāki laiki kā jebkad agrāk.