Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
A.Miglavs: Nedarot to, kas jādara, mēs kā valsts savā attīstībā zaudēsim nākamos 3-5 gadus
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek
Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu
ViedokļiES komisāra Hoakina Almunjas kopīgā preses konference ar Ministru prezidentu Valdi DombrovskiIvars Bušmanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
14.10.2009 2009.gada 13.oktobrī 15:40 - 16:10 ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja: - Vispirms, vēlētos pateikties premjerministram Dombrovskim par to, ka viņš ir šeit, Eiropas mājā, pateicos viņam par dalību preses konferencē, un vēlos pateikties premjeram par sanāksmēm, kas man šorīt bija - par iespēju tikties ar viņu, par tikšanos ar ministru kabinetu, ar politiskajiem līderiem, un pēc šīm sanāksmēm un pēc tā, ko esmu dzirdējis no premjera, es apsveicu provizorisko vienošanos, ko Latvijas valdība ir panākusi attiecībā uz 2010.gada budžetu, nolemjot, ka budžeta deficīts tiks samazināts par 500 miljoniem latu. Par šo skaitli mēs vienojāmies jūnijā, un tagad ir valdības politiskā apņemšanās to iestrādāt budžetā, kas tuvākajās nedēļās tiks iesniegts Saeimā. Domāju, ka tās ir ļoti labas ziņas. Ceru, ka pēc tam, kad budžeta projekts būs pieņemts valdībā, Saeima savlaicīgi izdiskutēs un pieņems nākamā gada budžetu. Tam būs ārkārtīgi liela nozīme, lai starptautiskajā tirgū palielinātos uzticība Latvijas ekonomikai un Latvijas spējai pārvarēt patreizējo ļoti grūto situāciju. Šodienas sanāksmēs ar premjeru un ministriem un ar Repšes kungu, es apsveicu faktu, ka šī 500 miljonu konsolidācija ir redzama abās budžeta pusēs - gan izdevumu, gan ieņēmumu daļā. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka ambiciozai konsolidācijai, kas nepieciešama Latvijas budžeta problēmu atrisināšanai, ir nepieciešams ieguldījums gan no izdevumu, gan ieņēmumu puses, tādēļ es apsveicu valdības līmenī pieņemto apņemšanos. Viens no komentāriem, kas man bija, bija attiecībā par PVN un ienākumu nodokli, par ko premjers teica, ka tie paliks tādi paši - tā nav apņemšanās, bet lēmums, kas jāpieņem valdībai, mēs nejaucamies iekšā šāda veida lēmumos, vienmēr esam teikuši, ka jāizmanto ieņēmumu puse, un mums nav nekādu iebildumu, vai jūs izmantojat PVN vai ienākumu nodokli, jo tas ir tikai valdības lēmums. Ir skaidri jāpasaka - bez Eiropas Komisijas un citu starptautisko aizdevēju atbalsta Latvijas ekonomikas problēmas atrisināt nav iespējams. Un šie lēmumi, kādus Latvijas valdība ir pieņēmusi, parādīja, ka programmas īstenošana ir iespējama un ka tās īstenošana palīdzēs rast problēmu risinājumus, pat ja budžeta korekcija ir ļoti sāpīgs ceļš, bet šim ceļam nav alternatīvas, visas pārējās iespējas ir kļūdainas, nav dzīvotspējīgas vai ir vēl sāpīgākas. Tam ir jābūt skaidram, un šo ziņu esmu nodevis ne tikai ministriem, bet arī politisko partiju līderiem un parlamentam. Esmu pārliecināts, ka Latvijas ekonomika, pateicoties šīs programmas ieviešanai, atradīs ilgtspējības ceļu, un Latvijas ekonomika būs spējīga pati sevi uzturēt bez starptautisko aizdevēju palīdzības. Šis ir mūsu mērķis un valdības mērķis un tas pavērs durvis eiro ieviešanai. Domāju, ka tas ir visnopietnākais pamats šai stratēģijai, šai vidēja termiņa programmai. Šīs programmas panākumu mēraukla būs izaugsme, nodarbinātība un labklājība. Visi šie sasniegumi tiks nostiprināti un garantēti, ja tuvāko gadu laikā veiksmīga programmas īstenošana atvērs Latvijai durvis uz eiro ieviešanu. Liels paldies. - Cik sabojāta ir Latvijas reputācija un tēls, jo Latvijas nav ievērojusi starptautisko aizdevēju prasības? Valdības politiskā apņemšanās, ko nupat izteica premjers, rāda, ka Latvijas valdība ievēro budžeta konsolidāciju, kas paredzēta jūnija programmā. Ceru, ka šī apņemšanās tiks nodota parlamentam 2010.gada budžetā un ka parlaments to apstiprinās. Tādā gadījumā, un es ceru, ka tā būs, Latvijas finanšu reputācija tirgu acīs noteikti uzlabosies. - Vai jums neliekas, ka tiek radīts precedents citām valstīm, kuras varētu meklēt finansiālu atbalstu? - Papildus Latvijai mēs ar līdzīgām programmām strādājam Ungārijā un Rumānijā. Visos šajos gadījumos mums patiesi ir problēmas ar programmu ieviešanu, jo šīs programmas pēc definīcijas ir grūti īstenot dēļ to nosacījumiem un ekonomiskās situācijas. Tomēr visur sadarbība, kādu esam iedibinājuši ar valsts varu, iesaistītajām pusēm un arī ar citiem starptautiskajiem aizdevējiem, īpaši ar SVF, ir ļoti pozitīva. Šāda veida starptautiskā palīdzība no ES un citiem starptautiskajiem aizdevējiem grūtībās esošām ES dalībvalstīm līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga, un es ceru, ka tas būtiski palīdzēs rast krīzes radīto problēmu risinājumu šajās valstīs. - Jūs tikāties ar koalīcijas politiskajiem līderiem. Vai visi politikas spēlētāji atbalstīja jūsu plānu? - Neesmu jautājis visiem politiskajiem līderiem, viņi paši izlemj, ko saka. Bet valdības līmenī premjerministrs apstiprināja, ka valdība noteikti atbalsta šo plānu. - Es neesmu īsti pārliecināts, vai parlaments apstiprinās valdības pieņemtos lēmumus attiecībā uz šo konsolidāciju. Vai arī jūs paužat bažas par to? - Par parlamenta viedokli vajadzētu prasīt Dombrovska kungam. - Kā jūs vērtējat strukturālo reformu izpildes rādītājus Latvijā? - Notiek dažas strukturālās reformas, bet es vienmēr esmu teicis Latvijas valdībai, ka konsolidācijas stratēģijas, ko mēs izvirzām, patiesai ilgtspējībai jābalstās uz strukturālām reformām. Šodien mēs par to nerunājām. Šodien mēs runājām par īstermiņa perspektīvas jautājumiem, kas saistīti ar 2010.gada budžetu, bet Strukturālās reformas izglītības, veselības aprūpes, pašvaldību un citās nozarēs ir būtiskas, lai radītus priekšnoteikumus ilgtspējīgam Latvijas tautsaimniecības attīstības modelim. - Kādas būs sekas tam, ja parlaments neapstiprinās 2010.gada budžetu? - Mēs uzraugām to, kā pildās tā programma, par kuru jūlijā esam vienojušies ar premjeru un valdību un par kuru esam parakstījuši Saprašanās memorandu. Ceru, ka nevienā brīdī mums nenāksies uzskatīt, ka programma netiek īstenota, jo sekas ir acīmredzamas. Uzskatīsim, ka programma tiks īstenota. - Mums visiem tās nav acīmredzamas. Ko jūs ar to domājat? - Ļoti nopietnas sekas ir iespējamas. - Vai dažas no Latvijas partijām pārliecināja jūs par to, ka Latvijai varbūt nevajadzētu samazināt budžetu par 500 miljoniem, bet varbūt par mazāku summu? - Nē. - Visu laiku mūsu valdība apgalvoja, ka runa ir par izdevumu samazināšanu par 500 miljoniem. No vakardienas runa ir par konsolidāciju. Kā bija sākuma sarunās un vienošanās? - Mēs Saprašanās memorandā esam vienojušies, ka notiks fiskālā konsolidācija jeb budžeta deficīta samazinājums par 500 miljoniem latu. Kā jau bieži tiku minējis, lai šī konsolidācija notiktu, ir jādod ieguldījums abām budžeta daļām - gan ieņēmumu, gan izdevumu daļai. - Jūs iepriekš minējāt, ka samazinājums par pusmiljardu latu ir sāpīgs, bet valdība sabiedrībai īsti neizskaidro, kādēļ nepieciešami šie samazinājumi. Kā lai paskaidro skolotājiem, ārstiem, tiem, kas stāv ārpus iestāžu ēkām un protestē? - Vienīgais, ko es varu paskaidrot, ka es nekad neesmu runājis par samazināšanu. Vienmēr esmu runājis par fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā. - Vai jums nav sajūta, ka Latvijas politiķi vaino starptautiskos aizdevējus, piešķirot viņiem slikto policistu lomu? - Nezinu, ko katrs politiķis domā par to, ka starptautiskie aizdevēji atbalsta Latvijas ekonomiku, kam ir finansiālas vajadzības. No Komisijas viedokļa mēs esam starptautiskie aizdevēji. Latvijas valdība vērsās pie mums pēc aizdevuma un, protams, tie, kas aizdod, uzstāda dažus noteikumus. - Pēc šīsdienas vizītes vai esat optimistiski vai pesimistiski noskaņots par Latvijas iespējām īstenot vienošanos? - Esmu saņēmis apliecinājumus no premjera un Latvijas valdības, ka viņi ir apņēmušies sagatavot 2010.gada budžetu ar fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Tas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums, lai mēs varētu turpināt īstenot šo programmu, par kuru vienojāmies jau pirms vasaras brīvdienām. Šīs programmas ieviešana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunot izaugsmi un pārvarēt ļoti smago krīzi. Es pat varētu teikt, ka pateicoties pasākumiem, kas veikti šī gada laikā, šobrīd jau var saskatīt pozitīvus signālus, kas sāk parādīties pie Latvijas ekonomikas apvāršņa. Es domāju, un neesmu vienīgais, kas tā domā, ka tad, ja 2010.gada budžets tiks pieņemts saskaņā ar vienošanos, tas radīs nosacījumus, lai Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji līdz 2010.gada beigām atkal būtu pozitīvi. - Vai ir apdraudēta izeja no programmas - eiro ieviešana? - Ja pieņemtā programma tiks ieviesta un ja ārējās ekonomiskās prognozes kļūs labākas, nevis sliktākas nekā tad, kad mēs uzsākām programmu, tad programmai būs sekmīgas beigas un cita starpā tas nozīmēs, ka Latvija ieies eirozonā. - Vai ideja par lata devalvāciju netiek apsvērta? - To es neizskatu. - Par sociālo spriedzi sabiedrībā. Kā jūs vērtējat Latvijas spēju sabalansēt 2010.gada budžetu tā, lai tas neskādētu sabiedrībai? - Kā es jau šorīt teicu premjerministram un ministriem, es nudien esmu norūpējies par sociālo spriedzi. Es zinu, ka konsolidācijas process vienmēr ir ļoti sāpīgs. Jau kopš programmas sākuma Komisija ir aicinājusi Latvijas valdību lemt par taisnīgu un adekvātu sloga sadali sabiedrībā, un 2009.gada laikā ir bijuši skaidri panākumi. Turpināšu ieteikt godīgi sadalīt centienus gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļā. |