Viedokļi

Lauksaimniekiem — mīnus 100 miljonu

Laikraksta "Dienas Bizness" konferencē "Biznesa prognozes 2010" tika iezīmēts nākamais gads biznesā un ekonomikā kopumā. Ja valdība pieņems plānotos lēmumus, lauksaimnieku ieņēmumi nākamgad, salīdzinot ar 2008. gadu, var sarukt pat par 100 miljoniem latu jeb 44%, konferencē lēsa Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere.

Laikraksta "Dienas Bizness" konferencē "Biznesa prognozes 2010" tika iezīmēts nākamais gads biznesā un ekonomikā kopumā.

Ja valdība pieņems plānotos lēmumus, lauksaimnieku ieņēmumi nākamgad, salīdzinot ar 2008. gadu, var sarukt pat par 100 miljoniem latu jeb 44%, konferencē  lēsa Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere. Ienākumu samazināšanos par 13 miljoniem latu ietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana zemei no viena līdz 1,5%, valsts atbalsta samazinājums varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, akcīzes nodokļa kompensācijām varētu iet secen ap astoņiem miljoniem latu. Savukārt, valsts un ES atbalstam uzliekot 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli, lauksaimnieki zaudēs 40 miljonus latu. Tādējādi, pēc pieticīgākajām prognozēm, lauksaimniecība var nokrist līdz 2001.—2002. gada līmenim — nozare to redz kā nopietnu šķērsli turpmākajai attīstībai.

Tiesa, paši politiķi konferencē priecājas, ka nosargāti uzņēmējiem svarīgākie nodokļi — PVN, uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzina, ka "papildu ieņēmumi tiks gūti, novēršot nepilnības un apliekot ienākumus, kas līdz šim bijuši pelēkajā zonā". Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piebilst, ka papildu nodokļu ieņēmumus aptuveni 180 miljonu latu apmērā plānots gūt, ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un atceļot vairākus nodokļu atvieglojumus.

Z/s Ezerkauliņi komercdirektore Kristīne Brunovska gan uzskata, ka PVN vietējai pārtikai būtu jāsamazina. Patlaban tas ir 21%, kaut Polijā — 3%, Vācijā — 7%. Tas ļautu vietējiem ražotājiem atkarot tirgus daļu lētajam importam. Vērtējot patērētāju noskaņojumu, Elvi grupas pārstāvji konferencē novērtēja, ka patēriņa kritums nākamgad turpināsies, tādējādi veikali Latvijā turpinās aizvērties. Tiesa, tas nenozīmējot, ka izmirs mazie veikali, jo daudzi no tiem atraduši savu nišu. Turpinot par nodokļu politiku, pēc K.Brunovskas domām, tomēr būtu svarīgi pārlikt iedzīvotāju ienākumu nodokli algām līdz 500—600 latiem uz nekustamo īpašuma nodokli. Tas arī palielinātu iekasēto nodokļu ieņēmumus valstī, jo īpašumu nevar noslēpt un nodokļi ir salīdzinoši viegli administrējami. Ražotāji arī aicina aktīvāk apkarot pelēko sektoru, kas pieaugot dramatiskos tempos.

Runājot par nekustamā īpašuma nozari, investīciju holdingkompānijas NCH Advisors Inc pārstāvis Baltijā Kārlis Cerbulis uzskata, ka jauna, strauja kreditēšana mums nepalīdzēs. "Viegls un lēts kredīts ir narkotika. Kad pārstāj tās lietot, sekas ir tūlītējas un var būt nāvējošas. Nē, pietiek ar narkotikām! Esam jau ar tām aizrijušies!" — tā K. Cerbulis. Tautsaimniecībai līdzēt varot vienīgi strauja t.s. slikto kredītu "piedošana". Viņš vērtē, ka zviedru bankām, pašām to negribot, patlaban pieder ļoti daudz nekustamo īpašumu Baltijā, kas arvien vairāk pastiprina reģiona skandifikāciju. "Otrie zviedru laiki" te sākušies 1998. gadā, kad skandināvi pārņēma vietējās bankas. Skandināvu klātbūtni var just arī telekomunikācijās, kokapstrādē, lauksaimniecībā u.c. Tagad tam piepulcējas nekustamie īpašumi.