Apskati

Lauksaimniecības ienākumi 2008. gadā: kāpēc un kā?

Šāgada sākumā LVAEI notika seminārkonference, kurā tika vērtēta ekonomiskā situācija Latvijas lauksaimniecībā un valstī kopumā. Viens no tajā iekļautajiem jautājumiem bija pirmais, vēl provizoriskais atskats uz aizvadītā gada ekonomiskajiem rezultātiem lauksaimniecības sektorā. Tagad ar to iepazīstinām arī “Agropola” lasītājus. Turklāt laika gaitā rezultāti ir jau precizēti, taču tendences nav mainījušās.
Produkcija, cenas un ienākumi - galvenās tendences
Latvijas lauksaimniecību laikā no 2004. līdz 2007. gadam raksturoja straujš ienākumu kāpums. Sektorā gūtie ienākumi šajā laikā auga 2,8 reizes, bet nominālie ienākumi uz vienu pilna laika nodarbināto - pat 3,7 reizes! Tas tika panākts, galvenokārt ieplūstot lielām summām atbalsta maksājumu veidā, no kuriem gan lielākā daļa nebija tieši saistīti ar konkrētu produktu ražošanu, tāpēc tieši neveicināja apjomu kāpumu. Mainījās arī lielākās daļas produktu cenas; mazākā mērā palielinoties ražošanas apjomiem. Liels atbalsts tika sniegts arī ražošanas moderni­zē­šanai, tādēļ ražošana kļuva arvien intensīvāka, koncentrējoties lielākās un specializētās saimniecībās.
Tajā pašā laikā arvien vairāk kļuva redzams, cik ļoti lauksaimnie­cības tirgus ir atkarīgs no kopējā pasaules tirgus. Šim spiedienam nespēj stāvēt pretī pat visa ES - arī citās ES valstīs cenas svārstījās līdzi pasaules tirgus tendencēm. Turklāt svārstības ar katru gadu kļuva arvien ievērojamākas - kāda nozare uz laiku kļuva īpaši izdevīga, cita cieta. Vairāk tas attiecās uz t. s. tirgojamām nozarēm, kuru produkti tiek tirgoti pasaules mērogā - graudi, piena produkti, gaļa, arī eļļas augi. Attīstījās eļļas augu tirgus, ko veicināja biodegvielas augošā popularitāte. Tādējādi Latvijā rapši kļuva par vienu no galvenajām kultūrām. Tomēr dabā mēdz būt līdzsvars – ja kas ceļas, kādam citam jākrīt. Tieši pasaules tirgus kon­kurences dēļ nācās upurēt cukura nozari; uz izdzīvošanas sliekšņa ir arī dažas citas, piemēram, linkopība.
Kulminācija 2007. gadā
Vērojot Latvijas lauksaim­niecības attīstību, ir skaidri redzams, ka tieši pasaules ekonomikas cikli ir kļuvuši par noteicošo tās virzītāj­spēku, sākot ar 2006.- 2007. gadu. Iepriekšējos gados galvenās pārmaiņas bija saistītas ar Latvijas iestāšanos ES un tādējādi mainīta­jiem atbalsta un ražošanas nosacījumiem. No vienas puses, pieejams daudzreiz lielāks atbalsts, bet, no otras,- tam piesaistītie nosacījumi, kas neveicināja strauju sektora uzplaukumu Latvijā, toties palielināja ienākumus, kā arī nozares kapitālietilpību.
Bija skaidrs, ka tik liels cenu un atbalsta kāpums, kāds tas bija 2004.- 2005. gadā, būs vienreizējs, un turpmāk sektora konkurētspēju varēs attīstīt, veicinot lietderīgāku resursu izmantošanu, ieviešot jaunas tehnoloģijas, kā arī ražojot kvalitatīvāku, pieprasītāju produktu - Latvijas preci. Pie minētā pieder arī labāku tirgus pozīciju ieņemšana, lai “lauvas tiesa” peļņas nepaliktu pārstrādātājiem un tirgotājiem. Līdz ar to kļuva aktuāla kooperācijas veicināšana. Tomēr procesi, kas aizsākās jau 2006. gadā un savu kulmināciju sasniedza 2007. gada nogalē, radīja vēl vienu cenu ietekmes vilni. Sākumā tas šķita galvenokārt pozitīvs - ar strauju cenu kāpumu vispirms graudiem, tad citiem augu produktiem, un drīz arī pienam un putnkopības produkcijai. Vienīgi cūkkopībā nekas nemainījās, jo tās produkta cena nepieauga.
Tomēr drīz vien sekoja atbildes reakcija - strauji cēlās gan lauksaim­niecības resursu cenas, gan vispā­rējā inflācija, kas sākotnējo pozitīvo efektu nolīdzināja un jau pagājušā gadā to pārvērta negatīvā. Ja inflācija kopumā Latvijā bija izteiktāka nekā citur, tad lauksaimniecības resursu cenas (degviela, mēslojums, lopbarība u. c.) 2008. gadā strauji sadārdzi­nājās visā Eiropā. Turklāt pasaules ekonomikā uzplaukumu nomainīja lejupslīde, un uz to tūlīt reaģēja tieši lauksaimniecības izejvielu cenas. Līdz ar to lauksaim­niekiem radās divkārša slodze - krītošās produkcijas cenas un kāpjošās resursu cenas.
Var teikt, ka aizvadītajā gadā lielu palīdzību zemniekiem sniedza dabas apstākļi, kas Latvijā bija labvēlīgi, līdz ar to augkopības produkcija ir saražota orientējoši par 6% vairāk, daļēji kompensējot straujo cenu kritumu. Lopkopībā (sk. 1. attēlu) redzams, ka cenas gada laikā vidēji ir pat kāpušas par 11%, un tas bijis saistīts ar cenu palielināšanos liellopu gaļai par 25%, cūkgaļai par 18%, aitu gaļai par 14%, putnu - par 6,5%, olām - par 24% un piena cenām vidēji gadā pieaugot par 6,7%. (Piebilde. Salīdzināts 2008. gada vidējais cenu līmenis pret 2007. gada vidējo, iekļaujot arī produktiem piesaistītās subsīdijas).
Ja viens krīt, otrs – kāpj
Savukārt augkopībā cenas piedzīvoja ievērojamu kritumu, visvairāk graudkopībā - par 20%. Tiesa gan, 2007. gadā graudu vidējās cenas auga par 52%, un uz šā fona minētais kritums neliekas tik spējš, īpaši ņemot vērā labo ražu; taču strauji sadārdzinājušās arī izmaksas (par tām nedaudz vēlāk). Pašreiz pieejamie dati rāda, ka rapšu cenas gan turpināja savu kāpumu, 2008. gadā pieaugot par gandrīz trešdaļu. Tas daļēji kompensēja kritumu graudkopībā. Citu produktu cenas svārstījās - piemēram, kartupeļiem tās pazemi­nā­jušās, dārzeņiem saglabājušās līdzīgā līmenī, augļiem - cēlušās, līdz ar to vidēji augkopībā bāzes cenu samazinājums ir par 9%. Tas, protams, ir ļoti daudz.
Apjomu un cenu tendences parasti saista apgriezta sakarībā - ja viens krīt, otrs kāpj, un otrādi. Tā ir arī šoreiz – augkopības apjomi, nerau­goties uz sasniegto rekord­līmeni 2007. gadā, tomēr ir kāpuši. Pašreizējais vērtējums rāda ka par 6%, bet lopkopībā atzīmēts kritums par 5%. Šādus rezultātus, iespē­jams, izraisīja inerce: 2007./2008. ga­da sezonas augsto graudu cenu dēļ pieauga to sējplatības. Tādēļ arī produkcijas iegūts par 11% vairāk. Tomēr ievērojami atšķiras pat graudu kultūra - ja kviešu 2008. gadā saražots par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, tad miežu - par 12% mazāk. Tas tādēļ, ka augšanas apstākļi bija daudz piemērotāki ziemājiem nekā vasarājiem. Rapšu apjoms mainījies nedaudz - tikai par 4%, jo vasaras rapšu ražība nebija liela, turklāt dati uzrāda sējplatību samazinājumu par 7%. Tā nu zemniekiem regulāri neizdodas iesēt tieši to kultūru, kas dod vislielāko ienākumu: 2007. gadā visizdevīgākie bija graudi, un tieši tad graudu platību kāpums bija krietni mazāks kā citus gadus; savukārt pērn izdevīgāki kļuva rapši, taču sējumu platības kāpušas graudiem, bet rapšiem - kritušās...
Pārējām nozīmīgākajām kultūrām apjomu svārstības nav īpaši lielas, lai arī vērojama tendence darbietilpīgo kultūru sējumiem samazināties. Tomēr labās ražības dēļ kartupeļu raža tiek vērtēta par 5% lielāka, savukārt dārzeņu - par 6% mazāka.
Ietekmē sadārdzinājums
Lopkopībā nozīmīgu ietekmi izraisīja lopbarības sadārdzinājums 2007./2008. gada sezonā. Veiksmīgāk to pārcieta putnu gaļas nozare, kurā 2008. gadā atzīmēts kāpums par 11%. Savukārt liellopu gaļas un cūkgaļas sektoros kritums par 30% un 15% (dati vēl tiks precizēti). Arī olu ražošana samazi­nā­jusies (par 7%). Piena ražošana, pēc pašreizējiem datiem, saglabā­jusies 2007. gada līmenī.
Ievērojot visas šīs izmaiņas (gan apjomos, gan cenās), ieguvām 2. ta­bulā atainoto produktu struktūru. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijas produktu struktūra bija vienmē­rīgāka, vairāku produktu īpatsvaram turoties ap 10% no kopējās vērtības, taču visnozīmī­gākais produkts tradicionāli ir piens. Pēdējos 2 gados par izteiktiem līderiem kļuva arī graudi, 2007. gadā pienu pat pārspējot; savukārt 2008. gads raksturojās ar atkāpšanos tuvāk ierastajām pozīcijām. Graudi veido 24% no gala­produkcijas struktūras (bāzes cenās), piens - 23%. Pārējie produkti ievēro­jami atpaliek, neviens no tiem nesasniedz pat 9% struktūrā.
Nosacītu trešo vietu ieņem zāles lopbarības kultūras - ņemot vērā, ka tās ir palīgkultūras, to pievienotā vērtība attiecināma vispirms uz piena un liellopu nozarēm. No pamat­kultūrām nākamajā vietā izvirzījušies rapši, pārsniedzot 8% produktu struktūrā. To īpatsvars gada laikā audzis par 2 procent­punktiem. Kā jau pieminēts, rapšu platības 2008. gadā samazinājās, tādēļ šis pieaugums sasniegts, kāpjot rapšu ražībai un jo īpaši cenai. Joprojām augstu īpatsvaru saglabā kartupeļi (7,2%) - lai arī platības samazinās (pērn - par 6%), to kompensē ražības kāpums. Cūkgaļas īpatsvars veido tikai 6,8% salīdzinot ar aptuveni 10% pirms iestāšanās ES. Tas galvenokārt saistīts ar cenām, jo šajā nozarē tās nav kāpušas. Tiesa gan, 2008. gadā cūkgaļas cenas mainījās par 18%, taču ievērojami samazinājās ganāmpulks un reizē arī ražošanas apjomi.
Pārējo produktu un to grupu īpatsvars katrs atsevišķi nepārsniedz 5%. Ir samazinājies liellopu, bet audzis - putnu gaļas un olu īpatsvars - pēdējie produkti kopā veido 9% lauksaimniecības gala­vērtības. Dārzeņu īpatsvars veido vairs tikai 4,1%, turklāt tam ir tendence samazināties. Piemēram, no 2003. līdz 2008. gadam dārzeņu platības ir samazinājušās par trešdaļu - no 14,3 tūkst. ha līdz 9,5 tūkst. ha!
Izmaksu īpatsvars aug
Aplūkojot 1. attēlu, varam redzēt, kā sadalās lauksaimnieku gūtie ieņēmumi: kāda summa tiek izmantota izlietoto resursu (starp­patēriņa) apmaksai, kāda - kapitāla un citu faktorizmaksu apmaksai (šajā grupā ietilpst pamatlīdzekļu nolietojums, zemes noma un aizdevumu izmaksas, kā arī ražošanas nodokļi), un cik paliek lauksaimnieku rīcībā. Ik gadu aug ne tikai starppatēriņa un faktoru izmaksu absolūtā vērtībā, bet arī to īpatsvars produkcijas vērtībā. Tā starppatēriņa īpatsvars sektora izlaidē 2006. gadā bija 63,8%, pēc gada - jau 67%, bet aizvadītajā gadā – 73,1%. Faktorizmaksu īpatsvars palielinājies vēl straujāk - no 10% līdz 13% no produktu vērtības. Tam ir vairāki iemesli: gan resursu cenu celšanās (un galve­nokārt!), gan arī kapitāl­ieguldījumu palielināšanās, kas prasa arī lielākas izmaksas. Plaši izmantojot ES līdzekļus lauksaim­niecības pamat­fondu atjaunošanai, palie­linājās piepra­sījums pēc kapitāl­precēm, un tās sadārdzinājās. Turklāt lauksaim­niekiem jāsaskaras ar ļoti daudzām ES un vietējām prasībām, kas jūtami palielina izmaksas. Tāpat, palielinoties ienākumiem, daudzviet tiek izman­totas dažādas tehno­loģijas, kas ir mazāk darbietilpīgas, ērtākas, taču dārgākas.
Līdz ar to ienākumi no saražotās produkcijas, kas 2007. gadā deva 164 milj. latu, 2008. gadā ir strauji samazinājušies - sasniedzot vairs tikai 104 milj. latu (samazinājums par 37%). Ja ņem vērā subsīdijas, kas nav tieši saistītas ar produktu ražošanu (attēlā parādītas atsevišķi), kopējais ienākumu līmenis samazinājies “tikai” par 15,5%.
Divi gadi, dažādi skaitļi
Analizējot izmaksu struktūru (3. tabula), varam redzēt, ka arvien lielāku īpatsvaru aizņem energo­resursu un mēslojuma izmaksas - 17% katra. Pēdējos gados nozīmīgi audzis arī materiālu un apkopes īpatsvars - pat līdz 12%. Tajā skaitā ietilpst ēku un tehnikas uzturēšanas izdevumi. Liels arī “pārējo izdevumu” īpatsvars - 11%. Savukārt lopbarības izmaksas, lai arī procentuāli aizņem visvairāk (30%), tomēr, salīdzinot ar 2007. gadu, to aizņemtā daļa ir par 7 procentpunktiem mazāka.
Vidēji 2008. gadā starppatēriņa resursu cenas augušas vidēji par 11,8% (ieskaitot pašražoto lop­barību, kuras cena samazinājās, citādi kāpums sasniedz 15%). Kapitālpreču cenu pieaugums bijis vēl lielāks - par 16%. Tas rāda, ka tieši resursu cenu sadārdzināšanās ir noteikušas faktiskās bruto pievie­notās vērtības samazināšanos lauksaimniecībā. Kā redzam 2. attēlā, tā samazinājusies ļoti strauji - par 17,7%. tajā skaitā uz apjomu rēķina novērots kāpums - par 4%, bet cenu izmaiņu ietekmē kritums par 21%.
Reiz ietekmēja pozitīvi
Galvenie sektora rādītāji faktiskās un salīdzināmās cenās apkopoti pievienotajā tabulā. Tajā redzams, ka 2006. gadā cenu un subsīdiju līmeņa izmaiņas radīja ļoti pozitīvu ietekmi uz sektora ienākumiem - par 49%, 2007. gadā vairs tikai par 7%, bet 2008. gadā ir jūtami zaudējumi - 17%. Līdzīgi un pat vēl lielāki zaudējumi bija vērojami deviņdesmito gadu otrajā pusē, un iespējams, ka situācija daļēji atkārtojas. Grūti prognozēt, ka šajā gadā tendence varētu mainīties.
Kopumā visu minēto faktoru ietekmes rezultāts ir ienākumu līmenis, ko gūst sektorā nodarbinātie (sk. 3. attēlu). No tā izriet, ka straujais ienākumu kāpums 2008. gadā ir apstājies, un sācies kritums - par aptuveni 15% vidēji. Tātad šogad par vispārēju kļuvušais ienākumu samazinājums lauksaim­niekus skāris jau aizvadītajā gadā, protams, atkarībā no nozares. Ir nozares, kuru situācija pēdējā laikā uzlabojas līdz ar graudu palētinā­šanos (piem., cūkkopība); šeit attēlots viss sektors kopumā, raksturots skaitļu valodā.