Apskati

Ienākumi un tos veidojošie faktori lauksaimniecībā

Izmantojot Lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu (LEK), veikta lauksaimniecības sektora 2008. gada ekonomisko rādītāju analīze. Šis novērtējums izstrādāts visam lauksaimniecības sektoram kopumā, iekļaujot visas saimniecību kategorijas un lauksaimniecības darbības veidus, t. sk. arī nelauk­saimnieciskās blakus­darbības, ja tās saimniecībā netiek uzskaitītas atsevišķi.
Ienākumu novērtējums iegūts, apkopojot visa sektora datus par ražotās produkcijas apjomiem, tās izlietojumu, cenām, atbalstu, ražošanas izmaksām un ienākumu pārdali. Galvenie izmantotie informācijas avoti ir Centrālās statistikas pārvaldes, Saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) un Lauku atbalsta dienesta dati. Nepieciešamības gadījumos tie pārrēķināti vai uz tiem balstīts novērtējums. Diemžēl informācija par 2008. gadu vēl nav pilnībā pieejama, tāpēc iegūtie rezultāti ir provizoriski, īpaši - izmaksu jomā.
Ienākumu analīzē, atbilstoši ES lietotajai LEK metodikai, izmantota galaprodukcija, kas no kopējās saražotās atšķiras ar to, ka tajā neietilpst daži izlietojuma veidi - galve­nokārt patēriņš pašu saim­niecībā tā paša produkta ražošanai, kā arī blakusprodukti u. c.

Galveno sektora rādītāju izmaiņas 2008./2007. gadā
Neto ienākumi uz 1 sektorā nodarbināto -18,7%
L/s nodarbināto skaits -12,0%
Bruto pievienotā vērtība bāzes cenās -28,8%
Subsīdijas 0,0%
Pirkto resursu cenas 14,0%
Pārdoto produktu cenas -1,5%
Produkcijas apjoms lopkopībā -5,8%
Produkcijas apjoms augkopībā 10,2%

Avots: LVAEI (LEK)


Aizvadītais gads lauksaimniecībā ievērojami atšķīrās no iepriekšējiem. Pēc ilgstoša ražošanas apjomu un ienākumu kāpuma Latvijā (sākot jau ar 2000. gadu) 2008. gads bija pirmais, kam raksturīgs ienākumu samazinājums. Turklāt produkcijas apjomi joprojām kopumā auga, taču ļoti negatīvi lauksaimniekus skāra cenu pazemināšanās (vairā­kiem galvenajiem produktiem - pat krasa), kopā ar joprojām strauji augošajām resursu cenām, lielā mērā vēl iepriekšējo augsto produkcijas cenu dēļ.
Šāds divkāršs negatīvs efekts izraisīja bruto pievienotās vērtības samazināšanos sektorā par gandrīz 30%. Vienlaikus ieguldītā darba apjoma samazinājums novērtēts par 12%, kas atbilst pēdējo gadu ten­dencei. Subsīdiju apjomam saglabā­joties gandrīz iepriekšējā līmenī, tīrie ienākumi uz vienu darbaspēka vienību sektorā bijuši gandrīz par 20% mazāki kā gadu iepriekš.
Fizisko apjomu izmaiņas
Gandrīz vienīgais pozitīvais apkopojošais rādītājs 2008. gadā bija augkopības apjomu pieaugums par 10,2%. Šāds nozīmīgs kāpums novērots jau otro gadu pēc kārtas, un to izraisīja galvenokārt ražības kāpums lielākajai daļai kultūru labvēlīgo laika apstākļu dēļ. Ražība pērn palielinājusies gandrīz visām kultūrām, izņemot vasarāju labības. Savukārt sējumu platības kopumā saglabājušās aptuveni iepriekšējā līmenī, taču to struktūra turpina mainīties. Galvenā tendence platību izmaiņām ir par labu laukaugiem un zālāju platībām, samazinoties darbietilpīgākām kultūrām - kartupeļiem, dārzeņiem un citām. Visstraujāk palielinājušās - par 14% - kviešu platības, taču vairāku citu laukaugu, piemēram, miežu un rapšu platības ir samazinājušās - attiecīgi par 10% un 7%. Turpina samazināties kartupeļu (2008. gadā - par 6%), dārzeņu (par 14%), kā arī augļu un ogu platības (par 29%). Šo kultūru audzēšana samazinās sistemātiski, sākot ar 2004. gadu - 5 gadu laikā dārzeņu un kartupeļu platības sarukušas par trešdaļu, bet augļu un ogu - pat par vairāk nekā 40%.
Turklāt dažu kultūru platības pēdējos gados krītas sevišķi strauji. Piemēram, šķiedras linu platības aizvadītajā gadā samazinājušās par 75%, un tos iesēja vairs tikai 369 ha (salīdzinājumam - 2005. gadā vēl bija 2,4 tūkst. ha). Tas saistīts ar pārejošo atbalsta maksājumu samazināšanos šai kultūrai. Kā zināms, ar 2009. gadu maksājumi tiek pārtraukti pilnībā. Tāpat strauji - par 60% - kritušās lopbarības sakņu platības, tām aizņemot tikai 900 ha jeb 13% no 2003. gada platības.
Lopkopības produktu apjomi pērn sarukuši par 5,8%. Par 4% - olu apjomi, par 1% - piena. Cūku un mājputnu izaudzēšana (vērtējot dzīvsvara pieaugumu saimniecībās) saglabājusies iepriekšējā līmenī, aitu audzēšana palielinājusies, bet ievērojami samazinājusies liellopu izaudzēšana.
Cenu izmaiņas
Vidēji lauksaimniecības nozares galaprodukcijas ražotāju cenas 2008. gadā ir nozīmīgi sarukušas - par 7%. Šādu kritumu devušas augkopības nozares, kur cenas samazinājušās par 18%. Lopkopībā tās vidēji kāpušas par 8%. Bet vidējā pārdoto preču un pakalpojumu cena (nesk. saimniecībā patērēto) pērn samazinājusies par 1,5%.
Augkopības cenu kritumu visnozīmīgāk ietekmēja graudaugi - tie (ņemot vērā krājumu vērtības izmaiņas) 2008. gadā kļuvuši lētāki par 30% (kvieši) un pat 50% (auzas), bet vidēji - par 36,5%. Savukārt rapšu cena nozīmīgi kāpusi - par 32%. Arī citu augkopības produktu cenas ir samazinājušās, vismanāmāk - kartupeļiem (par 23%), bet struktūras izmaiņu dēļ - arī augļiem un ogām. Tomēr šie dati tiks vēl precizēti.
Minētās nelabvēlīgās tendences lielā mērā saistītas ar situāciju pasaules tirgos, kur pēc straujā kāpuma 2007. gadā sekoja kritums, ko ietekmēja gan kopražas pieaugums pērn, gan pieprasījuma samazināšanās.
Lopkopībā 2008. gadā bija vērojama labāka situācija, jo pieauga vairāku produktu cenas, turklāt, graudu cenām 2. pusgadā krītot, lētāka kļuva lopbarība. Straujāk kāpa to produktu cenas, kuru ražošanā svarīga ir spēkbarība. Cūku audzēšanā ražotāju cenas kāpušas par 19%, olu ražošanā - par 18%, putnu gaļai - par 14%. Visai neliels kāpums novērots arī liellopiem - par 6%, bet piena cena vidēji gadā bijusi vienā līmenī ar 2007. gadu, kaut arī tajā laikā tā piedzīvoja gan nozīmīgu kāpumu, gan kritumu.
Kopumā jāsecina, ka augkopības pieaugumu sekmēja labās cenas 2007. gadā, savukārt lopkopības sektoros, īpaši gaļas ražošanā, 2007. gads nebija labvēlīgs. Bet 2008. gadā tendences mainījās - lielākajai daļai augkopības produktu (izņemot rapšus) cenas strauji kritās, savukārt gaļai - pieauga. Taču zīmīgi, ka ražošanā tika novērotas pretējas tendences - to produktu ražošana, kuru cenas 2008. gadā kāpa (piemēram, liellopu gaļas, cūkgaļas, kā arī rapšu), samazinājās (rapšiem pirmo reizi 10 gadu nepārtrauktā pieaugumā samazi­nājās apsētās platības), bet daudzu produktu, kuru cenas kritās - graudu, kartupeļu, piena u. c. - pieauga. Tas nozīmē, ka Latvijas lauksaimniekiem trūkst tirgus izpētes un prognozē­šanas iemaņu, lai paredzētu sagaidāmās izmaiņas tirgū un jau laikus orientētu ražošanu uz peļņu nesošākiem produktiem konkrētā laika periodā.
Produkcijas izmaiņas
Aizvadītajā gadā augkopība veidoja 54,3%, bet lopkopība - 45,7% no kopējās lauksaimniecības preču galaprodukcijas vērtības bāzes cenās. Salīdzinot ar iepriek­šējo gadu, lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūrā augko­pības īpatsvars ir samazinājies (par 2,7% punktiem), tomēr tas ir vairāk nekā 2006. gadā, kad augkopība veidoja 52% no lauksaimniecības preču produkcijas.
Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad vērtības izteiksmē nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības produkts bija graudaugi (veidojot 27,6% no kopējās lauksaimniecības preču vērtības bāzes cenās), pērn, neraugoties uz kopražas palielinā­jumu, to īpatsvars samazinājās līdz 21,4%. Tādējādi par nozīmīgāko produktu atkal kļuva piens (23% no kopējās vērtības).
Nozīmīgāko lauksaimniecības produkcijas veidu vērtības izmaiņu tendences atspoguļotas augšējā attēlā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad auga gandrīz visu produktu vērtība, aizvadītajā gadā nozīmīgs kāpums turpinājies vien rapšiem un cūkgaļai. Rapšu vērtība 2 gadu laikā mainījusies 2,5 reizes - no 20 līdz 50 milj. latu, taču pērn tās kāpumu noteica ne vairs apjomu, bet cenu pieaugums. Lai gan problēmu netrūka ne piensaim­niecībā, ne cūkkopībā, šajās nozarēs 2008. gadā ir sasniegta lielākā produkcijas vērtība, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Cūkgaļas produkcijas vērtība palielinājusies par 15%, sasniedzot 50 milj. latu. To sekmēja šā produkta cenu kāpums. Savukārt piena nozarē vērtības palielinājums ļoti neliels - par nepilnu 1%.
Tomēr vairākiem nozīmīgiem produktiem vērtība samazinājās. Tās kritums kartupeļiem par 20% ir saistīts ar cenu kritumu šim produktam, bet liellopiem par 28% - ar liellopu audzē­šanas apjomu samazināšanos.
Kopējā lauksaimniecības nozares izlaides vērtība bāzes cenās (ar produktu subsīdijām) 2008. gadā veidojusi Ls 700 milj. (-5%). Vērtības krituma iemesls ir cenu samazi­nājums - šā iemesla dēļ vērtība samazinājusies par Ls 50 milj., bet apjomu kāpums to ir palielinājis par Ls 14 milj. Interesanti, ka cenu kri­tums graudaugiem vien samazināja iegūtās produkcijas vērtību par Ls 70 milj. Tas nozīmē, ka pārējiem produktiem, neskaitot graudus, cenu ietekme bijusi kopumā pozitīva.
Subsīdiju līmenis uz produkcijas vienību saglabājies tuvu iepriek­šējam līmenim. Kā zinām, 2007. gadā tika veikta tiešo maksā­jumu reforma, tos daļēji atdalot no ražošanas, taču 2008. gadā tik nozīmīgu izmaiņu subsīdiju politikā nebija, tādēļ arī to apjoms un īpatsvars nav ievērojami mainījies. Vienīgi piena ražotājiem tika izmaksāts neliels papildu atbalsts, kas deva iepriekš minēto vērtības pieaugumu par 1%.
Resursu izmantošana
Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir atkarīgi ne tikai no saražotās produkcijas vērtības un subsīdijām, bet tos nosaka arī ar ražošanu saistītās izmaksas, no kurām galvenās ir starppatēriņš.
Pērn lauksaimniecības produk­cijas vērtībā ievērojami sarukusi ienākumu daļa. Produkcijas izlaidei sarūkot par 4,9%, starppatēriņš, saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem, ir audzis par 6,7%. Arī faktoru izmaksas (tajās ietilpst: pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa, maksa par aizņemto kapitālu, ražošanas nodokļi) kāpušas (par 14%). Tādējādi ienākumi no saražotās lauksaimnie­cības produkcijas (neskaitot atbalsta maksājumus, kas nav tieši saistīti ar produktu ražošanu) ir sarukuši par 50%, un ir tikai Ls 81,7 milj. Šī analīze rāda, ka reālā lauksaim­nieciskā darbība (produktu ražo­šana) 2008. gadā veidojusi vairs tikai 36% no lauksaimnieku ienāku­miem. Iepriekšējos gados minētais īpatsvars bija nedaudz virs 50%.
Valstī vērojamais straujais patēriņa cenu pieaugums ļoti lielā mērā skāra arī lauksaimniecībā izmantotos starppatēriņa resursus, kuriem tās jau 2007. gadā palielinājās vidēji par 14%, bet 2008. gadā, neraugoties uz produkcijas cenu samazinājumu - vēl par 10,5%. Tajā skaitā resursiem, kas iegādāti ārpus lauksaimniecības sektora, cenu kāpums ir daudz straujāks - par 25,5% (!). Kopējo cenu kāpumu mazināja graudu lopbarības ietekme, tomēr kombinētās lopbarības cenas vidēji gadā pat pieaugušas (par 10,8%). Visiem resursu veidiem, kuru izcelsme ir ārpus lauksaimniecības, cenas 2008. gadā palielinājās, turklāt ievērojami (izņ. pesticīdus). Saskaņā ar LVAEI Tirgus veicināšanas centra datiem, minerāl­mēslu cenas vidēji kāpa par 67%, veterināro izmaksu - par 46,5%, tāpat nozīmīgs kāpums elektroenerģijai (29%), ēku ekspluatācijai (26%), degvielai un kurināmajam, kā arī teh­ni­kas uzturēšanai (15%). Neraugoties uz ekonomiskās aktivitātes samazinā­šanos, liels cenu sadārdzinājums fiksēts arī kapitālieguldījumiem - vidēji par 16,5%.
Šāds cenu kāpums lielā mērā būtu izskaidrojams ar to, ka resursu piegādātāji centās gūt labumu no lauksaimniecības produktu cenu kāpuma 2007. gada otrajā pusē un tam sekojošās lauksaimnieku mak­sātspējas palielināšanās. Daļai resursu (minerālmēsliem, lop­barībai) straujš cenu kāpums novērots lielākajā daļā ES valstu. Tomēr tas notika laikā, kad produktu cenas jau samazinājās, un tādējādi lauksaimnieki cieta lielus zaudē­jumus. Starppatēriņa cenu ietekmes dēļ viņu zaudējumi 2008. ga­dā novērtēti ar Ls 50 milj. Aprēķinā iekļauts novērtējums, ka nelabvēlīgu cenu attiecību dēļ resursu izmanto­šanas apjomi būs samazinājušies par 6%.
Pievienotās vērtības un ienākumu izmaiņas
No lauksaimniecības nozares izlaides vērtības bāzes cenās atņemot starppatēriņa izmaksas, iegūta bruto pievienotā vērtība, kas 2008. gadam aprēķināta Ls 170,8 milj. Tas ir par 29% mazāk kā gadu iepriekš. Šāds rezultāts iegūts, summējoties produktu cenu samazinājuma un resursu cenu kāpuma negatīvajam efektam. Savukārt salīdzināmās cenās bruto pievienotā vērtība ir augusi par Ls 32 milj. jeb par 13%.
Lauksaimniecības nozares neto pievienotā vērtība faktorizmaksās, kas aprēķināta, bruto pievienotajai vērtībai pieskaitot citu atbalstu ražošanai, bet atņemot nodokļus un pamatlīdzekļu patēriņu, sasniegusi Ls 243,2 milj. (-23,2%). No tās atņemot nomas un kredīt­procentu maksājumus, aprēķināti bruto ienā­kumi no lauksaimniecības darbības Ls 224,9 milj. apmērā, kas ir par 26% mazāk kā iepriekšējā gadā.
Aprēķinātie neto ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto 2008. gadā veidoja Ls 2091 gadā jeb Ls 174 vidēji mēnesī. Salīdzinot ar 2007. gadu, nominālie ienākumi lauksaimniecības sektorā samazinā­jušies par 19%. Šāds līmenis pat nedaudz atpaliek no 2006. gada, kad vispārējais cenu līmenis bija ievērojami zemāks. Arī aprēķinātais rezultāts lielā mērā ir panākts, ņemot vērā nodarbinātības kritumu sektorā, kas pēdējos gados (kopš 2005. gada), atbilstoši CSP struktūr­apsekojumu datiem, veidoja apmē­ram 12% gadā, un arī par 2008. gadu darbaspēka apseko­jumu dati uzrāda līdzīgu tendenci. Nodarbinā­tības līmenis krītas reizē ar ražo­šanas samazinā­šanos vai pār­trauk­šanu nelielajās saimnie­cībās, kas izmanto visvairāk darbaspēka, kā arī tehniskās modernizācijas dēļ.
Aizvadītajā gada vidējais ienākumu līmenis lauksaimniecībā veidoja tikai 50% no vidējās neto darba samaksas tautsaimniecībā (Ls 350), salīdzinājumā ar 76% - 2007. gadā un 70-80% laikā no 2004. līdz 2006. gadam.
Ienākumi atsevišķās saimnie­cībās jūtami atšķiras no vidējā rādī­tāja, ko galvenokārt nosaka saimnie­cības lielums, specializācija, ražoša­nas efektivitāte un pieeja tirgiem.
Izsakot rādītājus salīdzināmās cenās, aprēķināts, ka 2008. gadā ražoto produktu un izmantoto resursu apjomu izmaiņas veicinā­jušas ienākumu kāpumu par 33,8 milj. Ls (tas netieši liecina par ražošanas efektivitātes pieaugumu), taču cenu ietekme radījusi teju katastrofālu ienākumu kritumu - par Ls 112,3 milj. Pērn nav novērots arī subsīdiju līmeņa kāpums, kas varētu daļēji samazināt zaudējumus. Sub­sīdiju izmaksa gan vēl turpinās, tādēļ dati par to izmaksu vēl tiks precizēti.
Kritiski vērtējot 2008. gada lauksaimniecības rezultātus un ņemot vērā pašreizējās tendences, kad īpaši piena nozarē joprojām samazinās iepirkuma cenas, jāatzīst, ka lauksaimniecības nozarē aktualizējies jautājums par izdzīvošanu. Pašlaik, kad visai sarežģīta ir situācija valstī kopumā, grūti runāt par papildu finansiālu atbalstu u. tml., tomēr ir jāapzina pasākumi, kas gan atsevišķas saimniecības, gan sektora līmenī var situāciju uzlabot un nodrošināt saimniecību dzīvotspēju. Jau 2008. gadā pozitīvi vērtējams fakts, ka atsevišķu resursu, piemēram, minerālmēslu, patēriņš ir samazi­nājies, lai gan ražības ir cēlušās. Ja līdz šim, pieaugot produktu cenām un atbalstam, ne vienmēr pietiekama uzmanība tikusi veltīta resursu racionālai izmantošanai, tad šis ir laiks, kad to darīt liek pati dzīve. Iespējams, jāizmanto arī līdz šim Latvijā mazāk izplatīti kooperācijas veidi, jāpēta resursus taupošas tehnoloģijas. Nevajadzēti aizmirst par dabiskas, ar ķimikālijām nepiesārņotas pār­tikas ražošanu, kurai konkurences cīņā ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar “parasto”. Diemžēl Latvijas pārtika kopumā, sevišķi masu produkcija, jau zaudējusi ekoloģiski nekaitīgas produkcijas slavu, tādēļ iespējams, lauksaimniekiem pienācis laiks censties to atgūt.