Apskati

Eiropas lauki 2020. gadā: klāsteru tīklu scenārijs

Agnese Krieviņa, AgroPols
15.10.2009

Piedāvājam iepazīties ar jau ceturto iespējamo Eiropas lauku nākotnes scenāriju. Pārējos scenārijus atradīsiet mūsu iepriekšējos un turpmākajos laidienos. Šos lauku nākotnes scenārijus izstrādājuši Nīderlandes Vageningenas (Wageningen) universitātes institūta pētnieki.


Eiropas lauki 2020. gadā: klāsteru tīklu scenārijs

Lauku nākotne - kohēzija

Iedzīvotāji.

Vairākos apgabalos, palielinoties dzimstībai, pieaug iedzīvotāju skaits. To vecinājusi uz ģimenēm tendēta politika, ekonomiskā izaugsme perifērijas reģionos, kā arī stingri regulētas un mērķtiecīgas migrācijas stratēģijas. Vērojama iedzīvotāju neto migrācija no blīvi apdzīvotiem pilsētu apgabaliem uz perifērijas reģioniem, īpaši, no rietumiem uz austrumiem. Tādējādi pilsētu iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās par 0,7%, tādā pašā mērā pieaugot lauku iedzīvotāju skaitam. Etniskās minoritātes un citas mazāk priviliģētas grupas ir vairāk integrētas darba tirgū. Tas veicinājis sociālās un fiziskās segregācijas mazināšanos pilsētās.

Globalizācija.

Mazāk labvēlīgo reģionu dzīvotspējas palielināšana ir galvenais mērķis, jo pamesto reģionu ekonomiskās un sociālās izmaksas ilgtermiņā ir ļoti augstas. Atbalsts tehnoloģiskajai attīstībai koncentrējas mazāk labvēlīgajos reģionos. Kopumā mazāks IKP, salīdzinot ar bāzes scenāriju: attīstība ar metropolēm saistītajos apgabalos palēninās, taču citi apgabali ir ieguvēji. Salīdzinot ar bāzes scenāriju, iepriekšējais plūsmu un aktivitāšu koncentrācijas tīkls (Londona-Parīze-Milāna-Minhene-Hamburga), paplašinājies, ietverot vairāk pilsētu Eiropas perifērijā. Laukiem atdzimstot, kā arī augsto transporta izmaksu un jauno tehnoloģisko sasniegumu dēļ daudzi cilvēki dzīvo un strādā lauku teritorijā, ko neskar plūdi, un pārvietojas maz.

Klimata pārmaiņu

radīto negatīvo seku ietekme uz lauku reģioniem Eiropas dienvidos ir mazāk spēcīga kā bāzes scenārijā. To nosaka atbalsts piemērošanās pasākumiem - piemēram, ieguldījumi ūdens taupošā irigācijas tehnikā, tādu kultūru audzēšana, kam nepieciešams mazāks ūdens patēriņš, politikas pasākumi, kas ierobežo nitrātu noplūdi un novērš upju applūšanu.

Politika.

Ambicioza Eiropas un nacionālās politikas par labu ilgstpējīgai reģionālajai attīstībai. ES budžeta saglabāšana, taču, palielinot finansējumu strukturālajiem fondiem un koncentrējoties uz vājākajiem reģioniem. Nelielas KLP reformas, taču pāreja no pirmā pīlāra uz otro. Tiešmaksājumos no pirmā pīlāra prioritāte dota mazāk attīstītiem lauku reģioniem, tāpat vides un dzīvnieku veselības kritērijiem, kvalitatīvu produktu veicināšanai, aktīvai ekonomikas dažādošanas politikai laukos (ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus), kā arī tūrisma un dzīves vietas funkcijām. Vērojama aktīva daudzlīmeņu teritorijas pārvaldīšana apgabalos, kur tiek sniegts struktūrfondu atbalsts, tāpat kopumā vērojama lielāka publiskā intervence.

Lauksaimniecība.

Atjaunojamās enerģijas ražošanai nepieciešamo augu audzēšana līdzsvarojusi kritumu vairākās tradicionālās, bet zemas konkurētspējas lauksaimniecības darbībās. Lauksaimniecība izmanto progresīvās tehnoloģijas un kļūst arvien bioloģiskāka. Intensitāte samazinās. Lielapjoma lauksaimnieciskā ražošana palielinās galvenokārt lauku teritorijās ar zemām zemes cenām - Polijā un Baltijas valstīs. Auglīgajos apgabalos - Francijā, Vācijā un Polijā - turpinās lauksaimniecības modernizācija, un šeit pārtikas ražošana konkurē ar enerģijas kultūraugiem. Daudzas intensīvās liellopu un dārzkopības saimniecības veido ražošanas parkus.

Lauksaimniecības zemes izmantošana.

Kopumā lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamā platība 2020. gadā veido 96% no šīs zemes platības 2000./2002. gadā, biodegvielas ražošanai vēl papildu tiek izmantoti 4%. Saimniecību skaits ir samazinājies par 29%.

Ainava, daba un bioloģiskā daudzveidība.

Lauku attīstības politika labvēlīgi ietekmē dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu. Uzlabojot mežu apsaimniekošanu, tiek pieliktas pūles, lai novērstu mežu ugunsgrēkus Dienvideiropā. Kopumā zemes izmantošanā nav dramatisku pārmaiņu, un ekstensīvi apsaimniekota lauksaimniecības zeme ar augtu dabas vērtību ir visai labi saglabāta. Palielinoties apdzīvotībai Austrumeiropā, aug pieprasījums pēc zemes infrastruktūrai, kam, iespējams, ir negatīva ietekme uz ainavu.

Teritoriju atšķirības.

Strukturālie fondi un spēcīga lauku attīstības politika veicinājusi ekonomikas dažādošanos laukos. Atšķirības starp attīstītām lauku teritorijām ap metropoļu reģioniem un attālākiem atpaliekošiem reģioniem ir mazākas kā bāzes scenārijā, jo pēdējie tiek ievērojami atbalstīti. Tomēr vairākās attālākās lauku teritorijās iedzīvotāju skaits joprojām turpina samazināties.

Sīkāk ar pētījumu var iepazīties: http://www.lei.dlo.nl/publicaties/PDF/2009/2009-057.pdf

AgroPols

x

Paroles atgadināšana