Apskati

Bioloģisko lauksaimniecības produktu grūtais ceļš uz tirgu

Bioloģiskās saimniekošanas apjomi Latvijā strauji auguši

Kopš 2005. gada, kad Latvijā kļuva pieejams Eiropas Savienības (ES) atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, šis ražošanas veids arī kļuvis arvien populārāks. Un kādēļ gan ne, ja liela daļa saimnieku, īpaši mazajās saimniecībās, dažādus ķīmiskus līdzekļus jau tāpat centās izmantot minimāli vai pat nelietot nemaz. Turklāt bioloģiski ražoti produkti esot pieprasīti visā pasaulē, un šis pieprasījums turpina pieaugt, jo arvien vairāk esam informēti par šo produktu kvalitāti un iedarbību uz cilvēku. Arī cenu pircējs gatavs maksāt lielāku.
Tomēr galveno impulsu šo saimniecību “bumam” Latvijā, kā redzam, ir devuši paprāvie atbalsta maksājumi. Ik gadu tiešmaksājumi vien par bioloģisko ražošanu ir apmēram 10 milj. latu, turklāt saimniecības var saņemt investīcijas un cita veida atbalstu. Līdz 2004. gadam Latvijā bija tikai daži simti bioloģisko saimniecību, bet kopš 2007. gada to skaits pārsniedz 4000. Savukārt to rīcībā esošās zemes platības sasniedz 160 tūkst. ha vai gandrīz 10% no Latvijā apsaimniekotās zemes. Šāds rādītājs Eiropas mērogā ir ļoti augsts.
Arī dati par produkcijas ražošanu (1. tabula) rāda, ka tieši lopkopībā nozīmīga daļa produktu tiek ražoti kā bioloģiski. To apjoms līdz šim katru gadu ir audzis - piemēram, 2008. gadā bioloģiski sertificētās saimniecības saražoja 110 tūkst. l piena, kas veido pat 13% no kopējā saražotā piena valstī. Tāpat, saskaņā ar iesniegto informāciju, šīs saimniecības saražo ap 20% liellopu gaļas, bet vēl lielāks īpatsvars ir aitu gaļai un medum. Savukārt mazāk populāra šī ražošana ir augkopībā, kur bioloģiski ražoti tikai 3% graudu, 3% kartupeļu, 5% augļu un ogu un 1% dārzeņu. 

1. tabula. Bioloģiski saražoto produktu daudzums Latvijā 2006.-2008.g.
(neskaitot pārejas perioda saimniecības)


Šķiet, viens no iemesliem, kāpēc izveidojusies šāda situācija, ir atbalsta aprēķināšanas kārtība, jo maksāts tiek par apsaimniekoto platību, neatkarīgi no produkta, ko audzē. Taču minēto augkopības produktu bioloģiskā ražošana prasa ievērojamus papildlīdzekļus, lai cīnītos ar nezālēm, slimībām u. c. un nodrošinātu augsnes auglību.

Ko sabiedrība gaida no bioloģiskās lauksaimniecības un ko saņem?

Taču sabiedrības galvenais ieguvums no bioloģiskās saimniekošanas ir vērtējams augstas kvalitātes produkcijas pieejamībā - lai tā būtu plaši pieejama un nopērkama par pieņemamu cenu. Diemžēl tieši šeit atsedzas nopietna problēma, jo tikai neliela daļa no bioloģiski saražotā arī uz galda nonāk kā bioloģisks produkts. Kā labi zinām, šie produkti, īpaši ikdienas patēriņam domātie, lielveikalos gandrīz nav pieejami, bet nopērkami galvenokārt specializētos veikalos ļoti ierobežotā sortimentā, un parasti to cena ir krietni augstāka nekā citiem produktiem. Kas varbūt arī nebūtu slikti, ja no šiem plauktiem tiktu pārdots vairāk.

Ieskatoties 2. tabulā, redzam, ka kopējais bioloģisko saimniecību pārdoto produktu īpatsvars nav ievērojami zemāks kā līdzīgās saimniecībās, tomēr gandrīz neviens produkts (izņemot augļus un medu), pat 50% apmērā no saražotā, netiek pārdots kā bioloģisks. Jo lielāka starpība tabulas 1. un 2. ailē, jo lielāka daļa produkta tiek pārdota “kopējā katlā”, nevis kā bioloģisks produkts. Īpaši smaga situācija, kā redzams no tabulas datiem, ir piena nozarē, kur tikai trešdaļu no visa 2008. gadā saražotā pārdeva kā bioloģisko, lai gan kopā pārdeva 80% piena. Līdzīga aina ir gaļas ražošanā. Tas norāda, ka zemniekiem trūkst bioloģiskās produkcijas realizācijas iespēju. Vai kā cita.

2. tabula. Pārdotās bioloģiskās produkcijas īpatsvars (%)


Taču, realizējot pienu un gaļu kā konvencionālu, šo produktu vērtība, sajaucoties ar pārējiem, zūd. Tādējādi nedz pircējs var iegādāties bioloģisku produkciju (lai gan tā ir ar ievērojamu valsts atbalstu saražota), nedz zemniekiem iespēja saņemt lielāku cenu atlīdzību.

Kā pozitīvu tendenci var novērtēt to, ka katru gadu pieaug tās produkcijas īpatsvars, kas realizēta kā bioloģiska, tomēr tas joprojām ir neliels. Tātad ķēdē: ražotājs - pārstrāde - tirgotājs - pircējs kāds posms iztrūkst. Viens no tiem varētu būt pārstrādes uzņēmumu neieinteresētība.
Taču, lai bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā ieguldītie valsts līdzekļi  nebūtu velti iztērēti, būtu vēlams jau esošo lauksaimniecības un pārstrādes sektora valsts atbalsta programmu ietvaros veicināt bioloģiskās produkcijas pārstrādi.

No svara arī tas, ka bioloģiskā produkta ražošana zemniekam ir krietni dārgāka nekā “parasto” produktu. Nesaņemot augstāku samaksu, ļoti iespējams, ka liels skaits saimniecību pēc 5 gadu līgumsaistību perioda beigām bioloģisko ražošanu var pārtraukt. Šis periods daudziem beigsies jau nākamajos divos gados. Tāpēc tieši no sekmīgas realizācijas ķēdes izveidošanas lielā mērā ir atkarīga bioloģiskās saimniekošanas izplatība Latvijā.

Un noslēgumā - redakcijas viedoklis. Maz ticams, ka valsts rūpēsies par katra ražotāja produkcijas pārdošanas kanāliem. Nebūs spēka. Un patiesībā arī valsts pienākums tas nebūtu. Par izšķirošu faktoru pie dotajiem  apstākļiem kļūst  bioloģiskās lauksaimniecības produkciju ražojošo saimnieku kooperatīvu attīstība, kas vai nu spētu vienoties ar esošajiem pārstrādes uzņēmumiem par "zaļo produktu" līniju attīstīšanu, vai radīs un attīstīs savas pārstrādes un pārdošanas jaudas. Un tad arī būs pamats valsts atbalsta programmu efektīvākai attīstībai.