Apskati

Vēsturiskā deflācija ir klāt

Sekojot pasaules preču un pakalpojumu cenu dinamikai un strauji krītoties iedzīvotāju maksātspējai, vēsturiskā deflācija, rēķinot cenu pārmaiņas gada griezumā, ir skārusi arī Latviju. Prognozējams, ka cenu samazināšanās tendences mūsu valsti skars arī nākamgad, tomēr gada beigās kopējais cenu līmenis varētu sākt celties saistībā ar izejvielu cenu kāpumu preču biržās un vispārēju dārdzības pieaugumu pasaulē, kas saistīts ar globālā pieprasījuma pieaugumu.

Sekojot pasaules preču un pakalpojumu cenu dinamikai un strauji krītoties iedzīvotāju maksātspējai, vēsturiskā deflācija, rēķinot cenu pārmaiņas gada griezumā, ir skārusi arī Latviju. Prognozējams, ka cenu samazināšanās tendences mūsu valsti skars arī nākamgad, tomēr gada beigās kopējais cenu līmenis varētu sākt celties saistībā ar izejvielu cenu kāpumu preču biržās un vispārēju dārdzības pieaugumu pasaulē, kas saistīts ar globālā pieprasījuma pieaugumu.

Šā gada oktobris Latvijai nesis vēsturisku notikumu - pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas esam piedzīvojuši patēriņa cenu kritumu gada griezumā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, gada desmitajā mēnesī salīdzinājumā ar analogu laika periodu pērn kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā ir samazinājies par 0,9%. Mēneša ietvaros valsts bija piedzīvojusi jau iepriekšējos mēnešos ierasto cenu kritumu par procenta desmitdaļām, šoreiz dārdzības līmenim krītoties par 0,2%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kritumam degvielai, siltumenerģijai un ceļojumiem, kā arī cenu kāpumam dārzeņiem, apaviem un apģērbam. Degvielai cenas samazinājās par 2,1%, tai skaitā benzīnam par 2,7%. Turpināja kristies siltumenerģijas cenas - oktobrī tā kļuva vidēji par 1,7% lētāka. Cenas samazinājās tūrisma pakalpojumiem (-6,2%), galvenokārt aviotūrēm.
Sezonas ietekmē par 15,4% cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, savukārt, noslēdzoties akcijām, dārgāka kļuva maize, konservēti dārzeņi, siers un kafija. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem (-0,8%), pienam un piena produktiem (-0,5%), zivīm un zivju izstrādājumiem (-0,6%), olām (-1,1%), kartupeļiem (-8,2%), cukuram un saldumiem (-0,4%), augu eļļai un taukiem (-0,5%), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem (-0,5%).  

Neraugoties uz to, ka gada griezumā samērā strauji palielinājušās cenas izglītībai, tabakai un alkoholam un veselības pakalpojumiem - attiecīgi 10,4%, 20,8% un 17,8%, cenu kritums pārtikai, apģērbiem, apaviem, mājoklim un transportam kopējos cenu līmeņa kausus nosvēris deflācijas virzienā. Tā cenas pārtikai gada laikā samazinājušās par 5,3%, apģērbiem un apaviem - par vidēji 8,4%, mājoklim - par 5,4%, savukārt transportā deflācija sasniegusi 5,1%.

Ņemot vērā to, ka daudzos preču un pakalpojumu segmentos turpinām maksāt vairāk nekā Londonas, Berlīnes un Briseles veikalos, deflācijas izpausmes turpināsies arī nākamajos ceturkšņos. Sevišķi tam vajadzētu attiekties uz apģērbiem un apaviem.

Deflācijas līkni gan krietni varētu pabojāt šobrīd notiekošais pasaules preču biržās, kur cenu pieaugumu piedzīvo gan tāda stratēģiski nozīmīga prece kā nafta, gan ne mazāk vitāli svarīgie pārtikas preču nākotnes kontrakti. Ja runājam tieši par naftas cenu izmaiņām, tad par degvielu jau tagad maksājam salīdzinoši dārgāk nekā oktobrī, piemēram, 95.markas benzīna cenas augušās par aptuveni 4-5%. Būtu naivi cerēt, ka tas neatspoguļosies kopējā patēriņa cenu līknē.

Lai gan vairums priecājās par to, ka deflācija varētu uzņemt apgriezienus, ekonomikai tā nebūt nav labvēlīga, taču, ja patēriņa cenu kāpums notiek uz izejvielu sadārdzinājuma rēķina, tas tautsaimniecībai ir ļaunāk par objektīvu, tirgus diktētu cenu samazinājumu. Šādu "mākslīgu" cenu pieaugumu iedzīvotājiem ir sarūpējusi arī valdība, no nākamā gada pavasara cerot ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, kas palielinās ne tikai siltumenerģijas tarifus, bet arī ražotāju cenas energoietilpīgajās nozarēs, arī pārtikas rūpniecībā.   Lieki teikt, ka, lai izietu no situācijas, ražotājiem nāksies domāt, kā palielināt preču realizācijas cenas. Protams, atbalstāma ir ideja palielināt enerģētisko neatkarību un atbalstīt vietējos energoresursu ražotājus un piegādātājus, taču sākumā derīgāk būtu apsvērt - par kādu cenu tas notiek un vai radikālām pārmaiņām attiecībā uz importēto energoresursu cenas kāpināšanu patērētājiem šobrīd ir īstais laiks.