Apskati

Lauksaimniecības rezultāti Latvijā 2009. gadā: augkopība

Iepriekšējais ražas gads aizvadīts - apkopoti arī pirmie rezultāti, kāds tas bijis Latvijas lauksaimniecībā. Tādēļ piedāvājam ieskatīties un paanalizēt, kā 2009. gadā izskatās lauksaimniecības sektors skaitļos: kas mainījies, cik strauji, kādā virzienā un kādas vispār ir pamattendences galveno produktu ražošanā? Apskatu šodien iesākam ar aizvadītā gada rezultātiem augkopībā. Raksta sagatavošanā izmantota Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

Iepriekšējais ražas gads aizvadīts - apkopoti arī pirmie rezultāti, kāds tas bijis Latvijas lauksaimniecībā. Tādēļ piedāvājam ieskatīties un paanalizēt, kā 2009. gadā izskatās lauksaimniecības sektors skaitļos: kas mainījies, cik strauji, kādā virzienā un kādas vispār ir pamattendences galveno produktu ražošanā?

Apskatu šodien iesākam ar aizvadītā gada rezultātiem augkopībā. Raksta sagatavošanā izmantota Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

Provizoriskie 2009. gada ražas dati apstiprina prognozes, ka nozīmīgāko augkopības produktu - graudu un rapšu - ražošana saglabājusies aptuveni iepriekšējā gada līmenī. Graudu struktūrā turpina pieaugt kviešu, bet samazinās miežu un rudzu īpatsvars. Graudu sējumu platības saglabājušās aptuveni iepriekšējā gada līmenī, savukārt ražība pieaugusi vasarājiem, bet samazinājusies ziemājiem. Savukārt rapšu sējplatības palielinājušās par 11%, lai gan ražība nedaudz samazinājusies.

Taču dārzeņu un kartupeļu ražošanu skar jūtamas izmaiņas. Turpina samazināties šo kultūru platības - aizvadītajā gadā lauka dārzeņu platības sarukušas par 13%, bet kartupeļu - pat par 21%. Tajā pašā laikā saražoto dārzeņu apjoms, saskaņā ar pašreizējo informāciju, pērn audzis ievērojami (par 27%), jo ievērojami kāpa ražība; savukārt kartupeļu kopievākums aprēķināts par 22% mazāks. Turklāt kopš 2003. gada kartupeļu platības samazinājušās par 45% (no 54 tūkst. ha līdz 30 tūkst. ha), bet lauka dārzeņu - par 43% (no 14 tūkst. ha līdz 8 tūkst. ha). Lai arī pieaugusi ražība, kopējais ievākums tomēr samazinās (sk. tabulu).

Avots: CSP

Laikā no 2003. līdz 2009. gadam ievērojami palielinājusies graudu (par 78%) un rapšu (5,5 reizes) kopieguve. Kā redzam tabulā, straujākais pieaugums bijis līdz 2007. gadam. Turpretī pēc tam gandrīz pilnīgi pārstāts audzēt ne vien cukurbietes, bet arī šķiedras linus. Pēdējos līdz 2005. gadam audzēja vairāk nekā 2000 ha, taču 2009. gadā - tikai 60 ha. Palielinās lopbarībai atvēlētās aramzemes platības. Ja 2003. gadā ilggadīgie zālāji aizņēma tikai 295 tūkst. ha aramzemes, tad 2009. gadā jau 431 ha (pieaugums par 46%).

Cenu līmenis gan augkopībā, gan lopkopībā ir tā joma, kurā visspēcīgāk izpaužas vispārējās krīzes ietekme, turklāt to pastiprina augstās ražas galvenajiem augkopības produktiem gan 2008., gan 2009. gadā.

Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu, vidējais cenu samazinājums augkopības produktiem pret iepriekšējo gadu sasniedz 24%. Graudiem tas veido 28%, bet rapšiem - 35%. Cena samazinājusies gandrīz visām augkopības kultūrām, kam pieejami dati par cenu, izņemot linsēklas.

Īpaši zema cena 2009. gadā raksturo graudu kultūras, izņemot kviešus. Ja kviešu cena nokrita zem 2006.-2008. gada līmeņa, bet tomēr bija augstāka par vidējo 2005. un iepriekšējos gados, tad rudziem, miežiem un auzām tā noslīdēja pat zemāk par 2000.-2003. gada līmeni. Arī rapšu cena 2009. gadā strauji kritusies, tomēr iepriekšējo divu gadu straujā kāpuma dēļ (īpaši 2008. gadā, kad citām kultūrām cena jau pazeminājās), cena atpaliek tikai no 2007.-2008. gada līmeņa, bet ir augstāka nekā pirms tam. Nozīmīgi sarukusi dārzeņu cena, kas, tāpat kā kartupeļu, orientējoši atrodas 2004.-2005. gada līmenī. Tomēr šo kultūru vidējās gada cenas vēl tiks precizētas.

Minēto izmaiņu rezultātā augkopības produktu apjomi kopumā kritušies visai nedaudz - par 3%, savukārt šo produktu vērtība ir samazinājusies daudz vairāk - par 25%, kas nozīmē krietni zemākus ienākumus. Visas 2009. gadā saražotās augkopības produkcijas vērtība veido 280 milj. latu, kas ir nedaudz mazāk kā 2006. gadā. Bet vislielākā šī vērtība bija 2007. gadā - gandrīz 400 milj. latu.

Zemnieki tomēr cer, ka šis gads būs veiksmīgāks nekā iepriekšējais. Salīdzinot ar iepriekšējo rudeni, ir apsēts par 7% vairāk ziemāju, sasniedzot teju 300 tūkst. ha. Vairāk iesēts gan kviešu, gan ziemas rapšu, vienīgi rudzu platības samazinājušās. Kopjot zemi ar mīlestību un rūpību, tā allaž nes augļus.