Apskati

Pasaulē ĢMO audzēšana strauji pieaug. Varbūt tas ir tikai mīts?

Jaunākais ziņojums par biotehnoloģiju, ko sagatavojusi starptautiskā nozares organizācija ISAA, liecina, ka pasaulē vērojams ļoti straujš ĢMO kultūru platību pieaugums - 1,7 milj. ha 1996. gadā un 134 milj. ha 2009. gadā. Tas arī ļauj biotehnoloģijai būt straujāk augošajai augkopības tehnoloģijai. Savukārt 2009. gada pieaugumu raksturo 7% jeb 9 milj. ha.

ĢMO tiek audzēti 25 valstīs, kas ir tāds pats rādītājs kā 2008. gadā, lai gan no audzētāju saraksta pazudusi Vācija, kas ĢMO kukurūzas audzēšanu pārtrauca 2009. gada aprīlī, bet klāt nākusi Kostarika. To lauksaimnieku skaits, kuri audzē ĢMO kultūras, pasaulē 2009. gadā sasniedzis 14 milj., kas ir par 0,7 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā. Visstraujāk šo saimniecību skaita palielinājies Indijā, kur ĢMO kokvilnas audzēšanai papildu pievērsušies 0,6 milj. mazo saimniecību.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā (ES), kur vienīgā audzēšanai atļautā ĢMO kultūra ir kukurūza, ĢMO platības veidojušas 94 750 ha. Tātad samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 12 969 ha, ko lielā mērā noteicis Vācijas lēmums pārtraukt ĢMO kultūru audzēšanu. ES līdere ĢMO platību ziņā joprojām ir Spānija, kur atrodas 80% visu ES ĢMO kukurūzas platību, lai gan 2009. gadā fiksēts kritums (4%), salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Platības ziņā nākamās lielākās ĢMO kultūru audzētājas ES ir Čehija, Portugāle, Rumānija, Polija un Slovākija. No tām tikai Portugālē platības pieaugušas, savukārt pārējās valstīs, izņemot Poliju, tās sarukušas. Ziņojumā arī skaidrots, ka platību samazinājumu noteikuši vairāki faktori, arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Tāpat ziņojumā teikts, ka ASV ĢMO kukurūzas daļa pasaulē pieaugusi no 80% līdz 85%.

Taču vides lobiju grupa “Zemes draugi” norādījusi, ka ziņojumā ietverto informāciju sponsorējot biotehnoloģijas nozare, un tā ir maldinoša. Organizācija uzskata, ka nozare reālos datus ir palielinājusi par aptuveni ¼ daļu, lai radītu sabiedrībai iespaidu, ka biotehnoloģija kļūst arvien izplatītāka. Patiesā situācija gan esot tāda, ka,  sabiedrībai protestējot un valdībām raizējoties par ĢMO drošību, šo kultūraugu audzēšana ES kopš 2005. gada sarukusi par aptuveni 35%, un kopumā tā ES ir piedzīvojusi neveiksmi. Arī pasaulē ĢMO kultūraugus audzē mazāk kā 3% no kopējās lauksaimniecības zemes, turklāt vairāk nekā 99% paredzēti izmantošanai dzīvnieku barībai un biodegvielai, nevis pārtikai. Tāpat organizācija pauž viedokli, ka mīti par biotehnoloģiju palīdzību mazajām saimniecībām un nabadzības samazināšanu neatbilst patiesībai. Proti: laikā, kad pasaulē auga pārtikas cenas, biotehnoloģijas nozare saņēma augstus peļņas procentus, jo palielināja cenas ĢMO kultūraugu sēklām un pesticīdiem, tādējādi pasliktinot lauksaimnieku situāciju. Turklāt trūkumcietēju skaits pasaulē jau sasniedz 1 mljrd. Organizācija arī atgādina, ka ĢMO kultūraugu audzēšana palielinājusi pesticīdu izmantošanu un degvielas patēriņu, tādējādi radot papildu izmaksas un pasliktinot vides un veselības problēmas, kas visvairāk skar nabadzīgās kopienas līdzās intensīvajām ĢMO saimniecībām.

Avots: “Agra Facts”, Nr. 15-10, 22.02.2010.; www.foeeurope.org.