Apskati

Graudu tirgū cenu kāpums par 10%

Zemnieku Saeimas 5. marta kongresā ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe uzstājās ar prezentāciju „Lauksaimniecības nozaru attīstības tendences un prognozes”.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) vairs neorientējas uz ražošanas kāpināšanu, bet gan uz konkurētspējīgu lauksaimniecības sektora attīstības veicināšanu. Tāpat KLP mērķi ir nodrošināt ienākumu stabilitāti lauku iedzīvotājiem un izmantot tādās ražošanas metodes, kas ir videi draudzīgas.

Diemžēl Latvijā mēs nevaram runāt par šo mērķu pilnvērtīgu īstenošanu dzīvē. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) informācijas kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība ir augusi līdz 2007. gadam (kopumā par 30%), taču 2008. un 2009. gadā tā kritusies par 57%. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe to skaidro ar krīzi graudu un piena sektoros. Savukārt mērķi nodrošināt ienākumu stabilitāti var uzskatīt par īstenotu. Tie gadu gaitā ir palielinājušies par 103% un pērn bijuši jau 280 miljonu latu apmērā.

Ja runājam par lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad tā līdz 2007. gadam bijusi stabila, ar tendenci augt. Attēlā zemāk redzam, ka augkopības nozare bijusi „ņiprāka”, salīdzinot ar lopkopības nozari.

Rigonda Lerhe piedāvā salīdzināt lauksaimniecības produkcijas kopējo izlaidi uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha ar citām ES dalībvalstīm. Diemžēl šis rādītājs mums ir viszemākais- mēs saražojam lauksaimniecības produkciju no viena ha 530 eiro vērtībā, bet, piemēram, Lietuvai šis skaitlis ir 750 eiro, Francijai- 2360 eiro. Šāda situācija izveidojusies, jo Latvijā ir daudz lauksaimniecībā izmantojamu zemju, kur nenotiek aktīva lauksaimnieciskā ražošana.

Graudu tirgus pēdējos 10 gados bijis stabils, ražošana pēdējos gados strauji augoša - ražošanas apjoms pieaudzis par 40%. Priecē, ka mūsu pašnodrošinājums ar graudiem ir 170%.

Latvijas graudu un graudu produktu bilance

Graudu nozarē kopš 2004. gada platības ir palielinājušās par 24% un ražība palielinājusies par 25 % (līdz pat 1,6 miljoniem tonnu). Vidēji valstī kopš 2006. gada vērojams būtisks vidējās ražas pieaugums līdz trim tonnām no ha, pēdējos gados pat 4 tonnas no hektāra. Šis skaitlis gan mazliet mulsina, tomēr tāda ir pašu graudaudzētāju sniegtā informācija.

Savukārt saimniecību skaits samazinājies par 25% 2008. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu.

Interesanti, ka saimniecības, kuru platība ir no 50,1- 200 ha tirgū aizņem vien 5%, bet graudu kopražā sniedz 33%, savukārt lielās saimniecības (vairāk nekā 200 ha) graudu tirgum saražo 58% no kopražas.

Graudu cena neticami augstu pacēlās 2007.- 2008. gadu mijā, kam sekoja straujš cenu samazinājums. Šajā janvārī par lopbarības kviešu tonnu maksāja 67 latus, par pārtikas kviešu tonnu- 78 latus. Līdzīgas cenu tendences ir arī citās ES dalībvalstīs.

2009. gadā no Latvijas kviešus eksportējam 67 miljonu latu vērtībā, no tiem 64% tirgojam ES iekšējā tirgū- visvairāk Nīderlandē, Itālijā, Zviedrijā. Savukārt 36% eksportējam uz trešajām pasaules valstīm- Lībiju, Maroku, Turciju, Keniju, neliels daudzumus (5 000 tonnas) aizvests uz Irānu.

Līdzīgi ir ar miežiem, arī tiem ir cenas kritums. Šobrīd Latvijā miežu tonna maksā 58 latus. No miežu eksporta iegūstam vien 8 miljonus latu, jo tos eksportējams daudz mazāk. Eksporta tirgus galvenokārt ir ES iekšējais tirgus, kaut gan pērn 1 tonna eksportētā arī uz ASV, 24 tonnas uz Īslandi.

Rigonda Lerhe iepazīstina arī ar Starptautiskā Graudu padomes prognozēm par graudaugu nozari līdz 2015. gadam.

Pēc prognozes redzam, ka turpmākajos piecos gados kviešu patēriņš augs par ~1% katru gadu. Tāpat tiek paredzēts, ka turpmākajos piecos gados raža samazināsies, tomēr nenokrities 2007. gada līmenī. Jāatzīmē, ka tiek prognozēts diezgan jūtams cenas kāpums- par 10%. Tomēr arī cena nebūs 2007. gada līmenī, 2015. gadā tā varētu būt tikai 240 dolāri.

Līdzīga prognoze ir arī par miežiem- netiek solītas dramatiskas ražošanas, patēriņa izmaiņas. Cenas gan varētu kāpt par 13%.

Kā redzam attēlā zemāk, rapšu platības nav palielinājušās pēdējos 4 gados, kopraža ir stabila. Vidējā raža 2009. gadā mazliet kritusies no 2,4 līdz 2,2 tonnām.

2008. gadā 10% saimniecību (platība virs 200 ha) saražoja 51% no Latvijas rapšu kopražas. Rapšu eksports 2009. gadā bija ievērojams, proti, 34 miljonu latu vērtībā. Eksports tiek veikts tikai uz ES dalībvalstīm. Rapšu cena šobrīd ir 2006. gada līmenī, kad tā bija 250 dolāri.

Starptautiskā Graudu padome prognozē rapšu ražošanas palielināšanos pasaulē par 17%, bet patēriņš un tirdzniecība palielināsies par 18%. Savukārt cena palielināsies par 13%.