Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaMeža nozares līderis pērn pēc apgrozījuma - "Latvijas Valsts meži"Ingrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
07.11.2014 Pērn, tāpat kā divos iepriekšējos gados, meža nozares uzņēmumu līderis ar 182,65 miljonu eiro apgrozījumu bijis AS "Latvijas Valsts meži", liecina "Firmas.lv" un aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2014". Tāpat nemainīgs bijis arī nozares uzņēmumu "Top 10". Tajā iekļuvuši arī AS "Latvijas Finieris" ar 131,69 miljonu eiro, SIA "Kronospan Riga" ar 112,47 miljonu eiro, SIA "Pata AB" ar 87,35 miljonu eiro, AS "Stora Enso Latvija" ar 49, 86 miljonu eiro, SIA "Billerudkorsnas Latvia" ar 48,56 miljonu eiro, SIA "Metsa Forest Latvia" ar 43,18 miljonu eiro, SIA "Vika Wood" ar 39, 34 miljonu eiro, SIA "Gaujas koks" ar 39,18 miljonu eiro un SIA "AKZ" ar 36,45 miljonu eiro apgrozījumu. Kā izdevumā norādījis "Latvijas Valsts mežu'' valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, meža nozare pēdējos divos gados turpinājusi strauju attīstību, eksporta kopējai vērtībai sasniedzot 1,875 miljardus eiro, kas norāda uz pieprasījuma kāpumu pēc Latvijas koksnes pasaules tirgos. "Ne mazāk svarīgi, ka uzņēmumi eksportē Rietumu virzienā, un tas ļauj justies daudz stabilāk, mazāk izjūtot atkarību no neprognozējamās situācijas Krievijā. Vienlaikus Skandināvijas tirgus attiecībā uz papīrmalku kļūst arvien pašpietiekamāks, kas nozīmē to, ka šo valstu papīrrūpniecībai pietiek ar vietējo papīrmalku, līdz ar to arvien grūtāk Skandināvijā pārdot Latvijas papīrmalku," norāda Strīpnieks. Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atzina, ka vietējās kokrūpniecības galvenais izaicinājums ir aizvien dziļāka koksnes pārstrāde. "Šāda ražotāju attīstība notiek nepārtraukti, par ko liecina ievērojamais granulu un koka būvkonstrukciju ražošanas pieaugums. Tomēr būtu vajadzīga lielāka līdzdarbošanās no valsts un pašvaldību puses, radot apstākļus, lai reģionos veidotos jauni uzņēmumi, kuros vietējie dēļi tiktu tālāk pārstrādāti dārgākos specifiskos produktos," norāda uzņēmējs. "Latvijas biznesa gada pārskata" kārtējā izlaidumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti. |