Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaLatvijā pilnā sparā sākusies vasarāju sējaIngrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
14.04.2015 Lai gan iepriekšējā nedēļa pārsvarā bijusi pavēsa, Zemgalē ar vasarājiem apsēta jau lielākā daļa lauku. Arī pārējos reģionos vasaras sējas darbi daļēji ir sākušies, aģentūrai LETA atzina kooperatīva "Latraps" pārstāve Līga Ruža. "Zemgalē, atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes, apsēta jau lielākā daļa lauku. Sējas darbi ritējuši pilnā sparā un bijuši veiksmīgi. Savukārt Latgalē kooperatīva biedri iesējuši auzas, vasaras kviešus, pupas apmēram vienā piektdaļā platībās," sacīja kooperatīva pārstāve. Tikmēr lauka pupu sēšana šajā sezonā sākusies pat vienu mēnesi agrāk nekā ierasti. "Pateicoties Eiropas Savienības zaļināšanas programmai, pieaudzis to zemnieku saimniecību skaits, kas izvēlas audzēt pupas, kas ir perspektīva kultūra. Te gan jāpiebilst, ka pupu audzēšana ir nedaudz sarežģītāka nekā graudkopība, jāņem vērā citi agronomiskie aspekti, tāpat svarīgi laicīgi pupas novākt," sacīja Ruža. Pērn esot bijusi ļoti laba pupu raža. Šī kultūra - gan lopbarības, gan pārtikas pupas - galvenokārt tiek eksportēta. Tā kā šī ir perspektīva nozare, šogad pupu sējumu platības pieaugšot, prognozēja Ruža. Kā ziņots, pagājušajā gadā vasarāju sēja sākās aprīļa pirmajā nedēļā, vienlaikus lauksaimniekiem nācās pārsēt līdz pat 80% izsalušo ziemāju, kas veidoja papildu izmaksas apmēram 100 eiro uz vienu hektāru. Neraugoties uz to, pagājušajā gadā kopumā Latvijā tika sasniegts visu laiku ražas rekords - 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2013.gadā un tiek skaidrots ar vasaras kviešu ražību un apsēto platību pieaugumu par 12,2%. 2014.gadā tika apsēti 655 200 hektāru, kas ir par 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pagājušajā gadā 77,6% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši. Pērn eksportēts 1 323 000 tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2013.gadā. |