Pieredze

Augļu dārzs - spēcinājums dvēselei, labsajūtai un ģimenes budžetam

Pensionētajiem rīdziniekiem Balvai un Arnoldam Ošiem viņu īpašumā Stienes Kalnaklāvos pieder Limbažu novadā viens no nedaudzajiem ābeļdārziem, kam piešķirtas integrētajai dārzkopībai paredzētās subsīdijas. Šī ir vidi saudzējoša un cilvēka veselībai drošāka ražošana, jo ķimikālijas augu aizsardzībai un mēslošanai atļauts lietot mazāk nekā konvencionālajā saimniekošanā.

(Fragments) Pensionētajiem rīdziniekiem Balvai un Arnoldam Ošiem viņu īpašumā Stienes Kalnaklāvos pieder Limbažu novadā viens no nedaudzajiem ābeļdārziem, kam piešķirtas integrētajai dārzkopībai paredzētās subsīdijas. Šī ir vidi saudzējoša un cilvēka veselībai drošāka ražošana, jo ķimikālijas augu aizsardzībai un mēslošanai atļauts lietot mazāk nekā konvencionālajā saimniekošanā. Pirms dažiem gadiem jau rakstījām, ka, atgūstot daļu dzimtai piederošās zemes, Oši 1,17 ha platībā iestādīja 1700 puspundura ābelīšu. Ģimene bija apsvērusi, ka tradicionālās lauksaimniecības jomas nevarēs attīstīt, jo tām pietrūks spēka un tehnikas. Vairākus gadus, pārlaižot vasaras pieticīgā vagoniņā, dārzam veltīts daudz pūļu un darba. Tāpēc ar interesi braucu lūkot, kā Ošiem veicies šajā ābolu gadā.

Kalnaklāvu saimniece Balvas kundze rādīja jauno māju, ko znots Juris kopā ar meitu Olīviju pērn pabeiguši būvēt kā dāvanu viņas 75 gadu jubilejā. Pirms gada reizē notikušas gan jubilejas svinības, gan mājas iesvēte. Balvas kundze stāsta, ka būvniecībā ieguldīti arī līdzekļi par tirgū pārdotajiem āboliem. Tā kā sirmās kundzes vecvecāku zeme bija atņemta, lielā dzīvojamā māja izpostīta un nodegusi, viņai tas bija emocionāla pacēluma brīdis. - Ilgus gadus biju dzīvojusi ar sajūtu, ka man atņemts kaut kas dārgs un ļoti svarīgs. Nespēju pat saņemties atbraukt un apskatīties, kas vēl palicis pāri. Tomēr, kad noformējām zemes īpašumu un kļuvu par saimnieci, gribējās te ko labu izdarīt, - viņa atceras.

Pirmdienas novakarē skaisti sakuplojušās ābeles locīja pamatīgs vējš. Dažviet tumšsārti, divu kulaku lieluma augļi vēl stingri turējās zaros, tomēr lielākā daļa ābeļu bija tukšas. Pērn dārzs bija nesis 3 - 4 t ražu, taču šopavasar ziedus nokodušas salnas. No 14 šķirņu augļu kokiem ražoja tikai vēlie. Tomēr saimniece neskuma, ka ievākums būs trūcīgāks. Ābeles visu spēku atdevušas zarotnei, un, visticamāk, ka šis nebūtu peļņas gads. Pirms gada Miķeļdienas tirgū Rīgā viņai par latu kilogramā bija izpirktas 16 ābolu kastes, šogad nepilnas 2. Pērn ietirgojusi gandrīz 200 latu, nupat - 30. Zinot, ka veiksme nav smaidījusi arī citiem dārzkopjiem, viņa spriež, ka pie vainas ir dižķibele. Cilvēkiem trūkst naudas, un viņi taupa, kur vien var. Pagājušā rudens ābolus viņa beidza pārdot marta vidū. Patlaban iztirgot lielu ražu būtu arī daudz grūtāk, jo ir bagātīgs ābolu gads, tāpēc labi vien ir, ka to būs mazāk.