Citas ziņas sadaļā
Reģionālajā attīstībā liela uzmanība jāpievērš mazām un attālinātām pašvaldībām
Informācija par šā gada rezultātiem dabiski nārstojošo lašu un taimiņu aizsardzībā
Vējonis Tērvetē atzīmē daudzpusīgu lauksaimniecības uzņēmumu attīstību
Jaunas metodes un saimniekošanas priekšrocības laukos
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aizvada lauku dienas augkopības demonstrējumu saimniecībā "Purmaļi"
Jānis Dūklavs: SIA Baltic Dairy Board jauna pieeja piena pārstrādei un eksporta tirgiem
Upes nēģi nārsto mākslīgi izveidota nārsta vietā
Gudri saimniekojot mežā, tā īpašnieks var gūt ekonomisku labumu savas dzīves laikā
Ukrainas lauksaimnieki izmantos Latvijas pieredzi
Somijas lauksaimnieki kļūst par konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015" uzvarētājiem
PieredzeNeizdodas novākt izaudzētoDzirkstele
26.10.2009 Lai zemnieks izžāvētu tonnu rapša sēklu, viņam jāmaksā apmēram 100 lati, bet par tonnu maksā 150 latus. Šoruden krusa, lietus un pirmais pārāk agri uzsnigušais slapjais sniegs ir paveicis savu. Dažviet tīrumi ir piemirkuši, tāpēc nav iespējams uzbraukt uz lauka. Gulbenes novadā daudzviet lauksaimniekiem nav izdevies novākt izaudzēto ražu. Palikuši nenokulti labības, kā arī rapša un griķu lauki. Tas radījis ievērojamus zaudējumus zemniekiem. Lai zemnieks izžāvētu tonnu rapša sēklu, viņam jāmaksā apmēram 100 lati, bet par tonnu maksā 150 latus. Šoruden krusa, lietus un pirmais pārāk agri uzsnigušais slapjais sniegs ir paveicis savu. Dažviet tīrumi ir piemirkuši, tāpēc nav iespējams uzbraukt uz lauka. Gulbenes novadā daudzviet lauksaimniekiem nav izdevies novākt izaudzēto ražu. Palikuši nenokulti labības, kā arī rapša un griķu lauki. Tas radījis ievērojamus zaudējumus zemniekiem. Baidās aprēķināt zaudējumus "Pavasarī 8 hektāru platībā iesēju griķus, bet šoruden izdevās novākt tikai pusi no visas platības, jo lauks ir neizbraucams mitruma dēļ. Pat nemēģinu aprēķināt zaudējumus, jo katru gadu jau zemniekam kaut kas ir jāzaudē, bet šoruden griķiem būtu ļoti laba raža. No hektāra iekūlu apmēram 20 centnerus griķu. Tiesa, arī iekultos griķus īsti nezinu, kam pārdot. Baumu līmenī esmu dzirdējis, ka tos par zemu cenu iepērk akciju sabiedrība "Rīgas dzirnavnieks"," stāsta Stāmerienas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Priednieki" īpašnieks Mārtiņš Upāns. Zemnieks cer, ka varbūt kādreiz tomēr izdosies izaudzēto ražu pārdot par izdevīgu cenu. "Kad tas būs, to ir grūti prognozēt," piebilst M.Upāns. Par kaltēšanu - 100 lati Zaudējumus nevēlas rēķināt arī Litenes pagasta lielākās zemnieku saimniecības "Sopuļi" īpašnieks Gunārs Ciglis. To, ka tie ir lieli, liecina fakts, ka tā arī nav izdevies novākt 75 hektārus griķu. "Ja reiz valstī viss put, tad lai put arī. Visu paveica sniegs un vētra, kas salauzīja griķu stiebrus. Labi, ka vismaz rapsi paspēju nokult," stāsta G.Ciglis. Arī viņš atzīst, ka šoruden griķiem būtu laba raža - vismaz 2 tonnas no hektāra. |