Pieredze

Kāds veiksmes stāsts. Lielogu dzērvenes Stalbes pusē

Raimonds Mežaks, Meža Avīze
04.11.2009

Rosinošs raksts no Meža Avīzes par Amerikas lielogu dzērveņu audzēšanas pieredzi kādā Latvijas saimniecībā Stalbes pusē, kas aizsākusies pirms nepilniem pieciem gadiem kūdras purvā Aivara Eglīša saimniecībā.


Kāds veiksmes stāsts. Lielogu dzērvenes Stalbes pusē

Meža Avīze veikusi lielisku darbu un sagatavojusi publicēšanai rosinošsu rakstu par Amerikas lielogu dzērveņu audzēšanas pieredzi kādā Latvijas saimniecībā. Nevarējām noturēties, neparādot šo rakstu arī saviem AgroPola lasītājiem. Ieklausīsimies rakstā atklātajā saimnieka domu gaitā.

Dzērvenes Latvijā atbilstošā vidē var audzēt arī mākslīgi. Runa nebūs par ierastajām ogām, kuras vācam ik rudeni, bet gan par to Ziemeļamerikas radiniecēm – lielogu dzērvenēm. Pirms nepilniem pieciem gadiem ar to audzēšanu izstrādātā kūdras purvā uzsācis arī Aivars Eglītis no Stalbes pagasta Pārgaujas novadā.

Dzērvenēs saskata jēgu

«Deviņdesmito gadu sākumā mantoju zemi. Uz tās atradās padomju laikos kūdras ieguvei pakļauts purvs. Ieguvi šeit sāka, grāvjus izraka, bet beigās izlēma, ka platība par mazu, un ieguvi pārcēla uz netālu esošo Ungura purvu, kur platība ir lielāka. Ungura purvā savulaik dzērveņu audzēšanu uzsāka šīs lietas pionieris Latvijā – Aivars Priedītis. Kūdras ieguvei īsti jēgu nesaskatīju, tāpēc nolēmu pievērsties lielogu dzērvenēm. Protams, lai sāktu šādu biznesu, vajadzēja daudz uzzināt un apskatīties, kā strādā citi audzētāji. Kopumā Latvijā lielogu dzērvenes audzē aptuveni 120 hektāru lielā platībā,» stāsta Aivars.

Lai izaudzētu, iegulda lielu darbu

Ar ko vajadzēja sākt? «Vispirms iegādājos dzērveņu stīgas, kuras sapresētas ķīpās. Tad ar jaudīgiem buldozeriem, kuriem ir platas kāpurķēdes, 7 līdz centimetru biezā slānī nostumj purva zemsedzi, kuru pārsvarā veido sila virši. Pēc tam dzērveņu stīgas izkaisa un ar speciālu rulli veic mulčēšanu. Rezultātā stīgas tiek piespiestas pie zemes un uz vertikālā dzinuma aug ogas. Protams, lauks ir jāmēslo. Pamatā tas ir kalcija preparāts, kura deva ir 20 kg uz vienu hektāru. Tāpat arī izmantoju nedaudz slāpekli. Lai noteiktu mēslojuma devu, stīgas jāved uz Botānisko dārzu, kur nosaka tajās esošo barības vielu daudzumu. Savā divus hektārus lielajā dzērveņu laukā izmantoju amerikāņu lielogu šķirni «Steevens». Runājot par ražu, manā laukā vidēji tā ir 12 tonnas uz vienu hektāra. Pirmās stīgas ieaudzēju 2004. gadā. Šogad jau saņemu trešo ražu, jo pirmos trīs gadus ogu vēl nav. Protams, viss izklausās skaisti, bet godīgi sakot rezultāti nav bez milzīga darba, kuru esmu ieguldījis gan pats, gan mana kundze. Kā jau citiem dzērveņu audzētājiem, arī man ir problēmas ar bērziem, kuri iesējas un grib pārņemt dzērveņu lauku. Praktiski tos var izraut tikai ar rokām, jo herbicīdus lietot nedrīkst. Tāpat, jūnija sākumā ir problēmas ar salnām. Tieši šajā laikā dzērvenes zied. Ja tās apsalst, raža ir maza. Lai to novērstu, uz lauka ir izvietota laistīšanas sistēma, kuras sūkni darbina traktors. Ūdeni sūknē no apkārt purvam izraktajiem grāvjiem. Tāpat ir problēmas ar vienu no galvenajiem dzērveņu kaitēkļiem – pangodiņu. Tas izēd ziedpumpurus, iedēj oliņas. No oliņas izšķiļas kāpurs, kurš apēd ziedpumpuru. Cīņai ar pangodiņu izmantoju speciālus līmplakātus,» atklāj saimnieks.

Ogas izmanto veselības uzlabošanai

«Runājot par dzērveņu izmantošanu, jāmin, ka tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Tām piemīt dziednieciskas īpašības. Sevišķi urīnceļu normalizēšanai. Protams ievārījumu, un citu ēdienu un dzērienu pagatavošanā dzērvenes un pat to lapiņas ir neaizstājama dabas velte. Atšķirībā no vietējām ogām tās ir vieglāk lasīt, jo to izmēri ir lielāki. Viens cilvēks var dienā salasīt pat 50 kilogramus ogu. Dzērveņu lasīšanas sezona parasti sākas septembrī un oktobrī. Tās var lasīt līdz pat ziemai. Šogad ir ļoti daudz lasīt gribētāju. Godīgi sakot pat reklāmu nevajag. Sabiedrībā vēl pastāv dažādi aizspriedumi pret lielogu dzērvenēm, tomēr tas ko runā parasti ir nezināšanas pēc. Pats lietoju dzērvenes uzturā un arī cietiem iesaku. Latvijā taču ieved liellopus no citām valstīm un audzē, kāpēc gan lai neaudzētu lielogu dzērvenes?

Ogu vākšana

Pats ogu vākšanai esmu iegādājies amerikāņu firmas «Furford» kombainu, ar kuru vākšana iet raitāk, tomēr ne tik kvalitatīvi kā ar rokām. Tā cena ap 8000 latu. Aiz kombaina laižu lasītājus, lai salasa ogas, kuras palikušas nesavāktas. Šādi kombaini izplatīti ASV. Tie ir dažāda lieluma un modernāko eksemplāru cena var sasniegt pat 75 000 ASV dolāru.

Pārdošana

Mūsdienās ļoti svarīgs faktors ir cena. Ja cilvēks vēlas lasīt pats ogas no lauka, tad tas maksās 0,60 latus litrā, bet ja vēlēsies nopirkt jau salasītas ogas no kastes, tad tas maksās 1, 20 latus litrā. Kā jau iepriekš minēju tad interesentu ir daudz un lielākā daļa lasa paši, lai sanāktu lētāk.

Meža Avīze

x

Paroles atgadināšana