Zināšanas saimniekošanai

3. saruna. Sapņa īstenošanas plāna izstrāde

Sanita Spruģe, AgroPols
19.04.2007

Pirmajā sarunā (sk. ”AgroPola”4. numuru) definējām savu sapni (vīziju), ko gribam sasniegt. Tagad sāksim plānot, kā šo sapni piepildīt. Runāsim par to, kā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar ražošanas procesa nodrošināšanu ilgā laika periodā, jeb pievērsīsimies saimniecības darbības stratēģijas izstrādei.
Ja mums ir skaidri zināma nākotnes aina - lauksaimniecība kā bizness un komerciāla nozare savā saimniecībā, tad jāsāk domāt, kādas darbības jāveic, lai savu sapni piepildītu. Kā jau minēts iepriekš, tas nav viegls uzdevums, ko var paveikt vienā dienā, bet gan darbs, kas jāveic ilgstoši un sistemātiski un kas virzīts noteikts uz noteiktu mērķi. Sapņa piepildījums ir saimniecības ilglaicīgas darbības plāns, ko var apzīmēt „darbības stratēģija”.
Ikdienas dzīvē vārdu „stratēģija” dzirdam bieži. Stratēģija tiek izstrādāta dažādām tautsaimniecības nozarēm, uzņēmumiem, bet interesanti, ko šis vārds sevī ietver un kādai jābūt lauku saimniecības stratēģijai?

Kas Tu esi? Tas, ko Tu domā
Saimniecības nākotnes attīstība tiek noteikta, ņemot vērā pašreizējo tirgus situācijas un analizējot savas saimniecības darbību. Tas ir nākotnes redzējums, kam jābūt skaidri „uzzīmētam”, balstoties uz konkrēto situāciju. Nākotne gan ir tikai nojauta par to, kas varētu būt (turklāt vēl droši nav zināms), tās ir domas par to, kāda būs mana saimniecība.
Šis redzējums ietver ne tikai tirgus un saimniecības darbības analīzi, bet arī mūsu pirmajā sarunā definētās vērtības (personīgās, biznesa, vides un sociālās), kas ietekmē mūsu sapņus. Šis redzējums veidosies, domājot par to:
· kāda būs mana saimniecība pēc pieciem vai desmit gadiem;
· kāds būs manas saimniecības darbības veids - augkopība vai lopkopība;
· vai nepieciešamos ienākumus nopelnīšu, strādājot tikai saimniecībā;
· vai papildus būs nepieciešams strādāt arī algotu darbu citur;
· vai saimniecības darbības veids būs tikai lauksaimnieciskās produkcijas ražošana;
· vai ražošanā pavērsies iespējas attīstīt arī citus darbības veidus.
Par vīziju sauc to, kas atspoguļo domas, parāda saimniekošanas kopējo ainu un kalpo par reālu un saprotamu veicamo darbību pamatu. Šīs domas atbildēs uz jautājumiem, kāpēc es nodarbojos ar lauksaimniecisko ražošanu un kāpēc mana saimniecība vispār ir izveidojusies.
Ja zinām savu nākotni, varam pāriet uz domu sakārtošanas nākošo līmeni, nosakot, kā un kāpēc mana saimniecība darbojās. Tas sasaucas ar iepriekš minētajiem jautājumiem par to, kam un kāpēc mēs strādājam. Šis līmenis tiek saistīts ar stratēģiju un tās izstrādi, un to sauc par misiju. Kā norāda literatūra, misija ir plānošanas procesa atslēga, kas sev un saviem partneriem nosaka, kam un kāpēc strādājam.

Kam un kāpēc strādājam?
Ja pieņemam, ka jebkuras saimnieciskas darbības dzinējspēks ir peļņa, ko gūstam saimniekošanas procesā, tad jāpieņem arī, ka saimniekam ir zināms, kā gūt vislielāko peļņu un kā to izdarīt visātrāk. Tomēr neatbildēts ir jautājums - kāda peļņas gūšanai ir jēga? Ja pieņemam, ka saimniecība ir komerciāla, konkurētspējīga, ar stabiliem ienākumiem un peļņu, bet, ja saimniekam nav skaidrs, kam strādāt, kāpēc izvēlēta tieši lauksaimniecība un kāpēc augkopība vai lopkopība, rezultāta saimniekošanai nebūs.
Kā atbildēt uz diviem it kā ne tik grūtiem jautājumiem? Padomājiet:
· kas ir tas pozitīvais un akcentējamais, kas ļautu atpazīt saimniecību - vai tā ir augstvērtīga, svaiga un kvalitatīva produkcija, vai sakārtota vide, vai ražošanā izmantots moderns tehnoloģiskais process?;
· ko es gribu un varu saimniekošanas procesā izdarīt - nodrošināt labklājību sev un saviem tuviniekiem, vai to gribu darīt, strādājot lauksaimniecībā, vai lauksaimniecisko ražošanu gribu turpināt un saglabāt, vai pievērsties citam darbības veidam, jo savas iespējas šajā nozarē vairs nesaskatu. Tās daļēji ir arī atbildes uz tiem jautājumiem, par kuriem runājām pirmoreiz.
Tāpat jārod atbildes uz jautājumiem, kas ir produkcijas iepircēji, kādas ir saražotās preces vai pakalpojumi, kāds ir produkcijas realizācijas ģeogrāfiskais tirgus, kāda ir ražošanas tehnoloģija, kādi esam paši un kādus sadarbības partnerus meklējam, kādas ir mūsu vērtības un pārliecība, kādas ir attiecības ar sabiedrību un darbiniekiem.
Vai, apvienojot atbildes uz visiem jautājumiem, varam teikt, ka lauku saimniecības sūtība, galvenais uzdevums jeb misija ir:

„Ražot pieprasītu produkciju, kas tiek pārdota par labu cenu, dodot pietiekamu ienākumu tās ražotājiem, nodrošinot apkārtējās vides aizsardzību un saglabāšanu?”

Tas ir galvenais, uz ko tiecamies un ko gribam nodrošināt ar savām ikdienas darbībām, solījums visiem, kam ir vai būs saskare ar saimniecību.
Ja palūkojamies uz citām nozarēm vai uzņēmumiem, augstākā līmeņa vadītāji daudz runā par darbības stratēģijām un to izstrādi. Jā, tas ir arī valsts pārvaldes (ministrijas) darbs un uzdevums noteikt, kur virzāmies un kādu gribam redzēt savu zemi, lauku vidi, kurā dzīvojam un strādājam, kas ir tās prioritātes vai jomas, ko akcentē valsts.
Tiesa, dokumenti tiek izstrādāti, bet pēc kāda laika jāsecina, ka uzrakstītās atbildes uz jautājumiem „kam un kāpēc?”, dzīvē ir realizējušās pavisam savādāk. Bet neaizmirsīsim, ka pasaule un ap mums mainās strauji. To ietekmē gan subjektīvi, gan objektīvi faktori, tāpat mainās nosacījumi, un ir visai grūti sekot tam, kas uzrakstīts nākamajiem pieciem vai desmit gadiem. Tas apliecina arī to, ka atbildes uz jautājumiem „kam un kāpēc?”, analizējot apkārtējās vides situāciju, būs laikā mainīgas.
Varbūt kāds saimnieks iebilst - kam tādi „domu lidojumi” ir vajadzīgi, vai kāds vispār uz šādiem jautājumiem ir gatavs atbildēt un vēl vairāk - tos uzrakstīt uz papīra?
Bet vai mēs droši varam apgalvot, ka šāda domu sakārtojuma nav? Kopējais saimniecības attīstības virziens noteikti ir „galvā” katram sekmīgam saimniekam, un turpat (galvā) tas arī tiek labots. Mainoties apstākļiem, tiek pieņemti jauni lēmumi un īstenoti jauni rīcības varianti. Bet kāpēc to neuzrakstīt uz papīra vai nedarīt zināmu arī citiem - saviem ģimenes locekļiem, savas saimniecības darbiniekiem, lai kopīgiem spēkiem dotos noteiktajā virzienā - komerciālas un konkurētspējīgas saimniecības izveide.
Ja saimniecība domā par savu darbu ilgtermiņā, kas ir noteikti nepieciešams, lai īstenotu savus sapņus, stratēģijas nepieciešamība aktualizējas, jo nepārtraukti ir jāatbild uz jautājumiem:
· kā;
· kāpēc;
· kāpēc tieši tādā veidā;
· kāpēc tieši tagad?

Kāds labums no atbildēm?
Lai iedrošinātu vai pamudinātu saimniekus domāt par iepriekš minētajiem jautājumiem, pavērtēsim, kāds varbūt rezultāts tam, kad skaidri zinām, kā un kāpēc.
· Visu lēmumu stūrakmens - darbības galvenie principi un pamati;
· mērķa formulējums - ko gribam sasniegt;
· konkurētspējas pamats - ko protam labāk par citiem;
· atbilde uz ārējām iespējām un draudiem - kā izdzīvosim;
· rīcības plāns visu iesaistīto interešu apmierināšanai - ko un kā darīt, lai partneri ir apmierināti.
Ko dod uz papīra uzrakstīti skaitļi vai aprakstītās darbības, kuras esam iecerējuši īstenot? Nepareizi ir uzskatīt, ka tam nav nozīmes, ka tas ir lieki iztērēts laiks, kam nav rezultāta. Ir jāpatur prātā, ka šajā procesā mēs esam izvērtējuši pašreizējo situāciju un mēģinājuši paskatīties uz sevi malas, cenšoties saprast, kāpēc mana saimniecība, mans veiktais darbs un mana ražotā produkcija ir svarīga citiem. Ja šo ieceri nav izdevies īstenot, tad pavirši esam analizējuši reālo situāciju un izvērtējuši sevi, kā arī esam par maz laika veltījuši sevis sakārtošanai.
Veiksme ir atkarīga no tā, kā pratīsim savus nodomus darīt zināmus citiem, kādus būsim definējuši sev noteiktos atskaites punktus, ko sasniegt.

Kādam ir jābūt mērķim?
Domājot par nākotni, mēs savas darbības sadalām laikā: ko darīsim šodien, kas jāizdara tuvākās nedēļas vai mēneša laikā. Mēs nosakām mērķus, ko centīsimies īstenot. Mērķis ir cilvēka darbību motivējošs līdzeklis, jo saimniekošana bez mērķa ir kā pa lauku braucošs traktors, kuru neviens nevada. Tas virzās bez jebkādas kontroles un tā arī neko nesasniedz.
Lai arī kādu mērķi pats saimnieks vai ģimene noteiktu, tam ir jādod skaidra atbilde, kas un kādā veidā jādara, lai darbības rezultātu mēs varētu noteikt skaitliski, lai tiem, kam jāsasniedz mērķis, tas ir pieņemams, un plānotā darbība izdarāma noteiktā laikā.

Katram mērķim ir jābūt specifiskam, izmērāmam, pieņemamam, reālam un noteiktam laikā.

Bet, ja atceramies: pirms mērķu definēšanas analizējām situāciju lauksaimniecībā un šīs nozares attīstību. Tādējādi arī mūsu izvirzītajiem mērķiem jābūt saistītiem ar nozares attīstības iespējām un tās analīzi. Tas nozīmē, ka iecerētā ideja, kā savu sapni īstenot, ir jāizvērtē, un reizē ar to, iespējams, mainīsies arī mērķi. Turklāt mērķus der sagrupēt. Piemēram: tie, kuri ir realizējami; tie, kuriem noteiktā laika nogrieznī ir jāpaliek tikai sākotnējo ideju līmenī, un tie, kuru sasniegšanai nepieciešami papildu pārkārtojumi.

Mērķa definēšana - tās ir darbības, kas ļauj realizēt savu sapni: ko es varu saražot, kādai jāizskatās manai saimniecībai, cik daudz es gribu (man vajag) nopelnīt, kas saimniecībā strādās.

Kādi var būt mērķi?
Mērķis nav tas pats, kas sapnis. Ja sapni, ko esam iecerējuši īstenot, mēs uzrakstām uz papīra, tas kļūst par mērķi, un, laiku pa laikam to pārlasot, mēs atgādinām sev, uz kurieni virzāmies.
Mērķi, ko izvirzām, var būt gan viegli sasniedzami, gan izaicinājums gribasspēkam. Tie var būt noteikti īsam vai garākam laika periodam. Piemēram, saimniecības īpašnieka ģimenes mērķis varētu būt:
· izveidot tādu saimniekošanas sistēmu, kas dotu vairāk brīva laika;
· saimnieka personiskais mērķis, strādājot saimniecībā: nopelnīt tik daudz, lai ģimenes locekļiem nebūtu papildus jāstrādā algots darbs.
Kā sasniedzamu rezultātu varam noteikt mērķi, kas izteikts finansiālos lielumos:
· palielināt ražošanas apjomu, peļņu;
· samazināt izmaksas.
Kādam citam saimniekam mērķis varētu būt noteikts tāda ražošanas apjoma sasniegšana, kas nenestu zaudējums. Vēl citam - sava personīgā finansiālā stāvokļa nodrošināšana.
Ja balstāmies uz to, ka katram mērķim ir jāatbilst noteiktām pazīmēm, saimniecības mērķi varam definēt kā apņemšanos, piemēram:

Tuvāko 10 gadu laikā paplašināt saimniecības darbību līdz 50 slaucamām govīm un ražot augstas kvalitātes pienu, sasniedzot stabilus finansiālos rādītājus.

Šajā definētajā mērķī ir ietverti konkrēti lielumi, kas jāsasniedz noteiktā laika periodā, un tā sasniegšana ir ticama un objektīvi realizējama.
Katra saimnieka mērķis būs atkarīgs no saimniekošanas nozares un personiskajām vērtībām, taču vienam no mērķiem saimniekošanas procesā būtu jābūt saistītam ar finansiālām veiksmēm. Tas var nebūt pats svarīgākais, bet saistīts ar citiem mērķiem gan.
Mērķis nav pareizs vai nepareizs, tas vispirms ir kaut kas personisks, un tikai katrs pats var pateikt, kurš mērķis ir pareizs un sasniedzams. Turklāt mērķis nepasaka, kā tas tiks izdarīts, tas ir plānošanas uzdevums.
Bet, lai izstrādātu konkrētus plānus, ir jānovērtē savas iespējas, resursi, līdzekļi nodrošinājums ar tiem. To aplūkosim nākošajā sarunā.
____________
Iedvesma stratēģiskajai plānošanai rasta I. Kalves grāmatā „Apseglot pārmaiņu vējus. Stratēģiskā un pārmaiņu vadība”.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana