Zināšanas saimniekošanai

10. saruna. Naudai ir jārada nauda

Sanita Spruģe, AgroPols
20.11.2007

Mūsu sarunu gaitā esam nonākuši pie tā, ka saimniekam ir jāpieņem lēmums, ko darīt turpmāk. Esam izvērtējuši gan attīstības iespējas no lauksaimnieciskās ražošanas filozofiskā aspekta, gan ņēmuši vērā saimniecības finansiālo darbību. Saimniekam ir izvēles iespējas palikt pie esošajiem ražošanas apjomiem, bet ekonomiskās efektivitātes nodrošināšanai ir nepieciešams samazināt ražošanas izmaksas. Otrs variants - paplašināt ražošanas apjomus. Tas prasa zināmus ieguldījumus, kam savukārt nepieciešams papildu finansējums.
Šobrīd, kad aktuāla ir arī Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaiste un apguve, saimniekam vispirms ir svarīgi izvērtēt šo līdzekļu piesaistes iespējamību, nepieciešamību, apsvērt to lietderību un izvēlēties piemērotāko laiku. Pieejamais atbalsts ļauj realizēt idejas, kurām ir augstāka realizācijas riska pakāpe, tomēr tādējādi var tikt realizēti neefektīvi, nelietderīgi un nekonkurētspējīgi projekti. Lai mazinātu to, ka līdzekļi tiek neefektīvi izmantoti un saņemti gadījumos, kad iecerēti nelietderīgi projekti, to izvērtēšanai ir izstrādāti noteikti atlases kritēriji - finansiāli rādītāji.
Šādi lēmumi prasa ne tikai rūpīgu izvērtēšanu, bet arī papildu tēriņus, un tāpēc saimniekam ir jābūt īpaši piesardzīgam, tomēr ne bailīgam. Ja saimniecības paplašināšana vai tehnoloģiskās efektivitātes, konkurētspējas paaugstināšana sasaucas ar saimnieka un viņa ģimenes personiskajiem mērķiem, tad jāķeras klāt ideju realizācijai.
Ko nozīmē ieguldīt?
Saimniekošanas procesā, pieņemot lēmumu par ražošanas apjomu palielināšanu, var rasties vajadzības pēc papildu līdzekļiem. Piemēram, gribam palielināt sējumu platības, bet vai saimniecībā ir pietiekošas zemes platības? Piemēram, jāpalielina izejmateriālu daudzums, bet svarīgi arī noskaidrot, vai saimniecībā esošā tehnika spēs apstrādāt lielākas platības. Vēl viens piemērs - ja lopkopībā gribam palielināt izslauktā piena daudzumu, droši vien izvērtēsim ganāmpulka palielināšanas iespējas, kas savukārt var likt izšķirties par kūts rekonstrukciju vai pat jaunas būvniecību. Tomēr svarīgākais - vai to gribam un varam realizēt.
Vispārīgi runājot, ja līdzekļi tiek tērēti saimniecības pamatlīdzekļu iegādei vai rekonstrukcijai, tos sauc par ieguldījumiem.
Ja skatāmies no teorētiskās puses, izdala divu veidu ieguldījumus - ražošanas pamatlīdzekļos (tehnikā, iekārtās, ēkās) vai finanšu vērtspapīros (ieguldījumu fondi, akcijas). Mūsdienās vārdi "investēšana" un "ieguldīšana" ir ieguvuši lielu popularitāti, ar tiem sastopamies vai katrā otrajā reklāmā, kas aicina ieguldīt, uzkrāt. Taču - kā varam zināt, vai tam būs vēlamais rezultāts?
Svarīga visu ieguldījumu pazīme ir tā, ka tie rada vai tiem jārada papildu ienākumi. Tādējādi, neatkarīgi no tā, vai saimnieks ir ieguldījis jauna traktora iegādei, vai kūts būvniecībā, papildu ienākums veidosies kā peļņa. Vai arī, ja brīvie naudas līdzekļi tiek uzticēti kādam ieguldījumu fondam, tie pelnīs. Skaidrs ir viens: naudai ir jārada nauda, bet tam ir arī sava riskantā puse.
Mūsu saruna ir par ieguldīšanu ražošanā, tāpēc akcentēsim, kādi var būt šīs ieguldīšanas mērķi:
· palielināt ražošanas jaudu. Šādi ieguldījumi saistīsies ar ganāmpulka paplašināšanu, zemes iegādi, lai palielinātu saražotās produkcijas daudzumu. Tie var sasaukties ar uzņēmumā esošajiem resursiem - zemi, ēkām, tehniku un to nodrošinājumu. Vai arī jau minētā situācija, ka esošajā kūtī var nepietikt vietas jaunajiem dzīvniekiem, tāpēc jāvērtē, ko darīt. Tas prasīs papildu ieguldījumus esošās kūts paplašināšanā vai jaunas būvniecībā, lai uzlabotu ražošanas procesu;
· aizstāt esošās iekārtas, lai samazinātu ražošanas izmaksas un nepieļautu to palielināšanas un/vai uzlabotu produkcijas kvalitāti - jaunu tehnoloģiju ieviešana ražošanas procesā, jauna slaukšanas iekārta, kas prasa ne tikai iegādes izmaksas, bet papildus var veidoties arī piegādes un uzstādīšanas izmaksas;
· radīt jaunas ražošanas jaudas jauniem produkcijas veidiem - varbūt saimnieks ir nolēmis ne tikai ražot, bet veikt arī saražotā produkta pirmapstrādi;
· uzlabot uzņēmuma iekšējo (mikroklimatu) vai ārējo (samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi) vidi. Šos lēmumus ietekmē normatīvo aktu prasības par vides aizsardzību un darba aizsardzības prasību ievērošanu.
Par ieguldījumiem (kapitālieguldījumiem, investīcijām) uzskata naudas līdzekļus, kas izlietoti pamatlīdzekļu atjaunošanai, rekonstrukcijai, palielināšanai vai kapitālremontam, kā arī ieguldījumi zemes pamatielabošanai.
Varam teikt, ka ražošanas nozīmes ieguldījumiem pieskaita naudas līdzekļus, kas izlietoti tehnikas, iekārtu un inventāra iegādei un montāžai, izmaksas pamatganāmpulkā pārskaitāmo jaunlopu izaudzēšanai un ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, ēku, būvju un pārvadu ierīču celtniecībai, izmaksas pamatlīdzekļu kapitālremontam.
Ar ko sākt?
Ja saimniekam jāpieņem lēmums, tad rodas dažādi jautājumi. Kā rast atbildes uz tiem? Parasti, meklējot tās, rodas arī vairāki risinājumi jeb tā saucamās alternatīvas. Ieguldījumu nepieciešamības un saimniecības ražošanas paplašināšanas procesā nav iespējams izstrādāt vienotu lēmumu pieņemšanas instrukciju, jo katra situācija un gadījums atšķiras, un to nosaka vai ietekmē dažādi faktori. Tomēr - kā tas varētu būt?
Izvērtēšanas procesa sākums būs saimniecības tālākās attīstības ieceres, saimnieka noteiktie mērķi un to īstenošanas laiks, pašreizējās situācijas analīze. Process, kuru sarunu gaitā esam apskatījuši arī mēs (sk. pirmās "Saimniekošanas mācības" publikācijas).
Visa šī izvērtēšanas procesa impulss būs problēma, kuru nepieciešams atrisināt. Piemēram, mūsu saimnieks nav apmierināts ar sava darba finansiālo rezultātu. Viņam ir 32 slaucamās govis, taču tajās ieguldītais darbs un rezultāts nedod cerēto, tāpēc saimniekam jādomā, ko darīt. Iepriekšējās sarunās esam noskaidrojuši, ka saimnieks vēlas saglabāt šo nozari, darboties tajā arī turpmāk, tāpat arī zinām, ka pārprofilēšanās neattaisnosies. Ir skaidrs, ka problēmas risinājums ir jāmeklē saistībā ar savu darbības stratēģiju - to, ko viņš domā darīt vismaz 5 un vairāk gadus uz priekšu.
Tādējādi saimniekam veidosies precīzi definēts mērķis, kuru izvirzījām 3. sarunā (sk. "AgroPola" 8. numuru):
Nākamo 10 gadu laikā paplašināt saimniecības darbību līdz 50 slaucamām govīm un ražot augstas kvalitātes pienu, sasniedzot stabilus finansiālos rādītājus.
Konkrētu vajadzību pēc kapitālieguldījumiem nosaka, analizējot to struktūru un nodrošinātības pakāpi. Ja šobrīd saimniekam ir 32 slaucamās govis, tad - kā tikt pie 50? Nākošais posms, kad jau ir zināms sasniedzamais rezultāts,- jāizvērtē, ko darīt un kā šo mērķi sasniegt. Vispirms varbūt radīsies šaubas, vai tas vispār ir izdarāms, tātad - ieguldīt vai ne. Mūsu gadījumā - noteikti ieguldīt.
Vērtējot tālāk:
· pirkt, nomāt vai radīt pašam;
· pirkt A vai B;
· pirkt tagad vai nākotnē;
Kā jau minēju, katrai problēmai būs (vajadzētu būt) vairākas izvēles iespējas jeb alternatīvas. Kādas tās ir mūsu saimniekam? Paplašināt ganāmpulku ar paša audzētajām telēm, nopirkt augstražīgus dzīvniekus šeit, Latvijā, ievest augstvērtīgus dzīvniekus no ārzemēm, pirkt visus dzīvniekus uzreiz vai iegādi sadalīt un nepieciešamo dzīvnieku skaitu nodrošināt vairāku gadu garumā...
Kā izvēlēties?
Lai atvieglotu izvēli (un tā būtu pamatota), katru no noteiktajām alternatīvām var sākt izvērtēt vispārīgi, kas saimniecībai der vai neder, vai ir piemērots, ņemot vērā:
· atbilstību jau saimniecībā esošajām tehnoloģijām. Ja saimniecībā nepieciešama ir tehnika, jāsaprot, vai nopirkto arklu varēs savietot ar jau saimniecībā esošu traktoru, vai jaunais iecerētais traktors nebūs pārāk jaudīgs esošajām zemes platībām, un traktors netiks noslogots pilnībā. Tāpat, iegādājoties sējmašīnu, miglotāju vai smidzinātāju,- vai tie būs savienojami ar esošo traktoru un sakritīs to darba platumi, un lauku apstrādē neizjauks tehnoloģiskās sliedes u. tml.;
· atbilstību agroklimatiskajiem apstākļiem (tas vairāk attiecas uz augkopības nozari). Vai ar iegādāto tehniku būs iespējams apstrādāt saimniecības zemes platības, ņemot vērā augsnes sastāvu, mitrumu, reljefu u. c. Ne visa augsnes apstrādes tehnika ir piemērota akmeņainu augšņu apstrādei. Lopkopībā būtu izvērtējama dzīvnieku veselība, izturība un piemērotība mūsu klimatiskajai joslai;
· atbilstību saimniecības teritoriālajam plānojumam. Piemēram, būvniecībā ir aktuāli izplānot mēslu krātuves atrašanās vietu tā, lai tā netraucētu citām saimniecības funkcionālajām zonām, kā arī lai tā netraucētu varbūtējai kūts paplašināšanas nepieciešamībai nākotnē. Ir dzirdēts, ka nereti tiek uzcelta mēslu krātuve, bet tās izvietojums traucē kūts paplašināšanai... Gadās, ka, plānojot kūts aprīkojumu, nepareizi tiek saplānots piena "ceļš" un kūtsmēslu "ceļš", tie krustojas un ietekmē piena kvalitāti. Pie teritoriālā plānojuma var minēt arī gadījumus, kad saimniecības zeme ir sadrumstalota, nav viengabalaina, un nekustamā īpašuma tirgus tendences piedāvā tuvāk esošo zemes gabalu izdevīgi pārdot, tad kūts jābūvē citur;
· citu šķēršļu iespējamību. Piemēram, vai ganāmpulka paplašināšana nodrošinās labturības prasību ievērošanu saimniecībā? Šobrīd tiek diskutēts par savstarpējo atbilstību un dažādu vides aizsardzības prasību ievērošanu saimniecībā. Ja ir noteiktas prasības, kādai jābūt kūtsmēslu krātuvei, tās izpildot, nevajadzētu aizmirst arī par šķidrmēslu savākšanu un uzkrāšanu. Gadās, ka, ievērojot noteiktās prasības, tiek investēti lieli līdzekļi, bet pēc laika, secināts, ka šķidrmēsli, kas netiek savākti, traucē pārvietoties. Tātad no jauna jādomā, kur ņemt naudu, lai kļūdas novērstu. Tāpat svarīgi ir izvērtēt, vai ir sakārtota nekustamā īpašuma (īpaši zemes) dokumentācija, lai šādus ieguldījumus arī pēc darbu pabeigšanas varētu uzskatīt par savu (ne citu) īpašumu, ja tas uzcelts vai izvietots uz svešas zemes.
Šajā izvērtēšanas procesā jāņem vērā saimniecības rīcībā esošie resursi, saimnieku pieredze un profesionalitāte, saimniecības stiprās un vājās puses. Pēc šādas izvērtēšanas kāda no sākotnēji izvirzītajām alternatīvām var arī atkrist, tad par to galva vairs nav jālauza un jāturpina izvērtēt palikušie varianti.
Sākotnējās izvērtēšanas procesu var izveidot kā noteiktu sistēmu, kas saprotama ne tikai pašam saimniekam, bet arī citiem, turklāt pēc ilgāka laika. Ja šādu sistēmu izstrādā vienreiz, katra nākošā ieguldījuma izvērtēšanai jau tiks patērēts īsāks laiks, jo būs zināms kādi kritēriji galvenokārt jāņem vērā.
Kā galvenos varētu minēt zemes platību nodrošinājumu, esošo tehnoloģiju un kūts lieluma atbilstību, darbaspēka, zināšanu un finanšu nodrošinājumu. Būtu nepieciešams izvērtēt arī īstenošanas laiku un riska pakāpi.
Lēmuma pieņemšanai izvērtēšanas procesā ir jābalstās ne tikai uz vēlamāko variantu no saderības, patikšanas vai nepatikšanas viedokļa, bet arī uz finansiāli pamatotiem aprēķiniem.
Ko darīt tālāk?
Lai ieguldījumus izvērtētu ar finansiālo rezultātu palīdzību, tiek izmantoti gan finanšu pārskati, gan vairāki ekonomiski lielumi, kā arī papildus aprēķināti citi. Pirms finansiālās izvērtēšanas uzsākšanas nepieciešams zināt, kādas ir iecerētā aptuvenās izmaksas, kāds būs plānotais kalpošanas laiks, jauda, kvalitāte, enerģijas patēriņš (ekonomiskums) u. c., kam sekos jau finansiāli aprēķini un to izvērtējums. Tomēr arī pirms jau noteiktu aprēķinu veikšanas, saimniekam būtu jābūt skaidram, vai konkrētais ieguldījums atstās ietekmi uz ražošanas apjomu, proti - palielinās to. No ekonomiskā viedokļa atbalstīti tiek tie ieguldījumi, kas palielina ražošanas apjomu, jo tas ir ieguldījuma pamats.
Ieguldījumi, kas neietekmē ražošanas apjomu, piemēram, esošo ražošanas līdzekļu aizvietošana, nerada papildus ienākumu, neveicina konkurētspēju un darbības efektivitāti. Šādos gadījumos svarīgi ir, lai saimniecībai būtu līdzekļi iecerētā realizēšanai, lai ir pozitīva naudas plūsma. Tāpat tas ir gadījumā, ja gribam zināt, kādas ir kopējās izmaksas, sadalot noteiktos realizācijas laika posmos, tad projekta realizāciju izvērtēšanā nesaistām kopā ar saimniecību.
Novērtēšanas process kļūst sarežģītāks, ja gribam zināt, kāda būs saimniecība un tās finansiālie rādītāji, ja noteikto mērķi sasniegsim, un ko prasīs realizācija. Šādos gadījumos novērtējam saistībā ar saimniecību, un ir nepieciešams zināt un noteikt saimniecības ienākumus, ražošanas izmaksas, kā arī projekta realizācijas izmaksas gan realizācijas laikam, gan arī pēc tā.
Projekta realizācijas laiks ir atkarīgs no ieceres, bet tas var sasniegt pat vairāku (2-3) gadu periodu. Govju skaita palielināšana, pašam audzējot, var prasīt 2-3 gadus, bet šajā laikā kūts nebūs pilnībā noslogota. Svarīgi arī spēt paredzēt saimniecības darbību pirmajā gadā pēc projekta pilnīgas pabeigšanas, kad visi plānotie darbi ir izdarīti, kad saimniecībai pirmo gadu ir 50 slaucamās govis. Vai tas ir 2010. gads, vai kāds cits, atkarīgs no ganāmpulka palielināšanas ilguma. Šo gadu analīzē sauc par pirmo normālo gadu.
Tātad, lai finansiāli novērtētu katru no iespējamajiem ieguldījumu variantiem, svarīgi zināt, kāds ir kopējais nepieciešamais investīciju apjoms, cik lieli ir nepieciešamie izdevumi un kādi ir sagaidāmi ieņēmumi pēc projekta realizācijas, kādi būs (izskatīsies) finanšu pārskati projekta realizācijas laikā, kādi pēc projekta realizācijas u. c. Papildus šiem minētajiem lielumiem ieguldījumu izvērtēšanai ir iespējams noteikt investīciju atmaksāšanās laiku, novērtēt investīciju ienesīgumu, aprēķināt kapitāla atgriešanās likmes, projekta vērtības, iespējamos ieguvumus u. c. finansiālus lielumus.
Kā būtu pareizi?
Ieguldījumu ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas iespējas būtu jāņem vērā, jau plānojot to izlietojuma virzienus, nosakot celtniecības objektu nepieciešamību un lielumu, kā arī iegādājoties tehniku. Racionālai ieguldījumu plānošanai būtu jānodrošina pamatlīdzekļu struktūras pilnveidošana un to proporcionāla palielināšana, lai nodrošinātu visu ražošanas līdzekļu savstarpēju atbilstību. Nosakot ieguldījumu vajadzību un to izlietošanas virzienus, jāņem vērā arī saimniecības specializācijas virziens un produkcijas ražošanas apjoma pieauguma tempi. Tiem jānodrošina plānotais un jārada nepieciešamie nosacījumi izmaksu (pašizmaksas) pazemināšanai un darba ražīguma celšanai.
Lopkopībā nepieciešams racionāli saskaņot izdevumus ēku un būvju celtniecībai ar izdevumiem ganāmpulka veidošanai un kūts kompleksai mehanizācijai. Nenodrošinot vajadzīgo dzīvnieku skaitu, telpas netiek racionāli izmantotas, un pazeminās ieguldīto līdzekļu atdeve. Tāda pati ietekme ir arī nepiemērotai dzīvnieku izvietošanai. Lopkopībā bieži vien nav iespējams īsā laikā izdarīt to optimāli, tāpēc var ievērojami samazināties ieguldījumu atdeve, rēķinot uz vienu noteiktu vienību, piemēram, uz vienu stāvvietu.
Noteikta attiecība būtu jāizveido arī starp spēka un darba mašīnām, lai pilnīgāk izmantotu motoru jaudu, un tehnika nestāvētu neizmantota. Jo to taču iegādājamies, lai tā strādātu, nevis rotātu pagalmu. Lauksaimniecības mašīnu izmantošanas efektivitāte ir atkarīga no to izmantošanas intensitātes attiecīgajā darbu sezonā. Jo īsāks konkrēto darbu izpildes termiņš, jo lielāks mašīnu skaits nepieciešams to izpildei. Tas palielina amortizācijas atskaitījumus, bet vienlaikus paaugstina arī kultūraugu ražību. Mašīnu skaitu lietderīgi palielināt tad, ja papildu ražas vērtība, kas iegūta, ievērojot agrotehniskos termiņus, pārsniedz papildu izmaksas, kas saistītas ar mašīnu un traktoru skaita un jaudas palielināšanu.
Ieguldījumu efektivitāti paaugstina arī esošo saimniecības ēku un būvju rekonstrukcija, celtniecības un uzcelto objektu jaudas apgūšanas laika saīsināšana, celtniecības darbu un tehnikas kvalitātes uzlabošana.
Ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanai jāizraugās ekonomiski izdevīgākie kapitālieguldījumu varianti, jāsamazina laiks līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā. Kā tas izskatās skaitliskajā novērtējumā, par to - nākošajā sarunā. ˜

AgroPols

x

Paroles atgadināšana