Zināšanas saimniekošanai

Mājdzīvnieku apdrošināšanu visbiežāk iegādājas Latgales iedzīvotāji, lielākoties tiek apdrošināti liellopi

AgroPols
28.07.2016

Latvijas iedzīvotāji mājdzīvnieku apdrošināšanu visbiežāk izmanto, lai apdrošinātu liellopus - 96% no pērn izsniegtajām polisēm bija tieši liellopu apdrošināšanā, daudz retāk tiek apdrošināti mājputni un zirgi. Mājdzīvnieku apdrošināšanu visbiežāk iegādājušies Latgales iedzīvotāji - vairāk nekā puse no polisēm pērn tika noslēgtas tieši šajā reģionā. Tā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) rīcībā esošie dati.

"Kopējā tendence mājlopu apdrošināšanā ir samērā nemainīga - jo lielāks mājlopu skaits īpašumā, jo biežāk tiek pieņemts lēmums apdrošināt tos," ir pārliecināts Armands Lagons, BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes Produktu vadītājs. Kopējā BALTA statistika liecina, ka 2015.gadā tika izsniegtas 1 520 mājdzīvnieku apdrošināšanas polises un izmaksātas atlīdzības par vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Reģionos būtiskas atšķirības

Vairāk nekā puse jeb 60% no 2015.gadā BALTA noslēgtajām mājdzīvnieku apdrošināšanas polisēm tika noslēgtas Latgalē, un biežāk nekā citos reģionos Latgalē apdrošina tieši mazus ganāmpulkus. Vidzemē pērn polises iegādājās 19% no kopējā mājdzīvnieku apdrošināšanas polišu skaita, Kurzemē - 8%, savukārt Zemgalē un Rīgas rajonā tikai 6%.

Visvairāk apdrošina liellopus, lai gan Latvijā apdrošināts tikai katrs piektais liellops

Kaut arī lielākoties mājdzīvnieku apdrošināšana tiek iegādāta, lai apdrošinātu liellopus, pēc BALTA aplēsēm, Latvijā kopumā apdrošināts ir tikai katrs piektais liellops. BALTA vērš uzmanību uz to, ka apdrošināt mazu ganāmpulku ir tikpat svarīgi kā apdrošināt lielu, jo, kamēr lielu ganāmpulku īpašnieki var prognozēt gaidāmos zaudējumus, mazu ganāmpulku īpašniekiem nav iespējams prognozēt zaudējumus un pat viena mājlopa bojāeja var radīt būtisku finansiālu zaudējumu. BALTA arī uzsver, ka svarīgi apdomāt iespēju apdrošināt arī citus mājlopus, jo apdrošināt iespējams ne tikai liellopus, bet arī cūkas, mājputnus, zirgus, aitas, kazas, briežus, kā arī šķirnes suņus un kaķus.

BALTA izmaksātās atlīdzības

2015.gadā BALTA mājdzīvnieku apdrošināšanā izmaksāja 835 atlīdzības ar kopējo apmēru - 535 tūkstoši eiro. 309 atlīdzības izmaksātas slimību gadījumos, savukārt 526 gadījumos tās izmaksātas negadījumu rezultātā, piemēram, akūtas uzpūšanās, apēstu svešķermeņu, lūzumu un traumu gadījumos. Samērā bieži atlīdzības piešķirtas dzemdību un grūtniecības komplikāciju, kā arī aknu un sirds slimību dēļ.

Riski, kuriem īpaša uzmanība jāpievērš vasarā

Vasarai raksturīgākie atlīdzību gadījumi saistīti ar saules un karstuma dūrieniem, kā arī čūsku un indīgu kukaiņu kodumiem. Biežāk nekā citos mēnešos vasarā mājdzīvnieki cieš no dažādiem sastiepumiem un mežģījumiem, no mājlopu savstarpējām sadursmēm, kā arī citiem ar ganībām saistītiem riskiem. Tāpat šogad jau pieteikts arī gadījums, kur liellops gājis bojā pēc zibens spēriena.

BALTA mājdzīvnieku apdrošināšanas polisē apdrošināta ir dzīvnieku bojāeja tādu cēloņu rezultātā kā slimības, nelaimes gadījumi, uguns nelaimes, dabas stihijas, trešo personu ļaunprātīga rīcība. Jāuzsver, ka šķirnes suņiem un kaķiem ir iespējams iegādāties arī veterinārmedicīnisko izdevumu apdrošināšanu.

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā.

Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 13 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja.

BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un Polijā lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību. 2014.gadā PZU GRUPA apdrošināšanas prēmijās parakstīja 3,95 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Informāciju sagatavoja Arita Krūze, "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" projektu vadītāja.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana