NVO paziņojumi

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome vēršas pret centieniem atkal atļaut mājas dzīvnieku kupēšanu

Eiropas Padomes Konvencijas mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībai (turpmāk - Konvencija) pieņemšanas 22. gadadienā atsevišķi deputāti, rosinot Latvijā atkal atļaut ausu un astu kupēšanu suņiem, mēģina attālināt Latvijas dzīvnieku aizsardzības jomas integrāciju Eiropas tiesību sistēmā un neveicina humānas attieksmes pret dzīvniekiem radīšanu Latvijā.

Fiziskās un garīgās izdzīvošanas brīdī Latvijā diskusija par "suņu ausu un astu griešanu" šķiet mazsvarīga, bet attieksme pret dzīvniekiem atspoguļo attieksmi pret cilvēkiem valstī.

Eiropā diskusija par neārstniecisku, izskatu pārveidojošos operāciju veikšanu dzīvniekiem noslēdzās jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad 1987. gada 13. novembrī tika pieņemta Konvencija. Ar tās pieņemšanu Eiropas tiesiskajā telpā un arī ārpus tās ir ieviests dzīvnieku izskatu pārveidojošo kosmētisko operāciju aizliegums. Konvencijas paskaidrojošā rakstā ir uzsvērts, ka īpašnieki un audzētāji, kas ar saviem dzīvniekiem piedalās izstādēs, šādas ķirurģiskas iejaukšanās rezultātā gūst personisku labumu un turklāt pārkāpj spēkā esošos dzīvnieku labturības likumus.

Šobrīd Konvenciju ir ratificējušas 19 valstis (Austrija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Šveice, Turcija) un 2 valstis (Itālija, Nīderlande) ir parakstījušas Konvenciju, bet nav ratificējušas. Jāpiezīmē, ka Igaunija nav ratificējusi Konvenciju, bet neārstniecisko operāciju aizliegums tās nacionālajā likumdošanā pastāv. Krievijā aizliegums nepastāv.

Arī Latvija pašreiz gatavojas ratificēt Konvenciju - Zemkopības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu.

Kopš Dzīvnieku aizsardzības likuma pieņemšanas 1999. gadā arī Latvijā ir spēkā norma (18. pants), kas aizliedz izdarīt ķirurģiskas operācijas mājas (istabas) dzīvniekiem, lai pārveidotu tā ārējo izskatu vai citos neārstnieciskos nolūkos, izņemot gadījumus, kad operāciju noteicis praktizējošs veterinārārsts. Arī Veterinārmedicīnas likuma 57.1 pants nosaka, ka praktizējošam veterinārārstam ir aizliegts izdarīt dzīvniekiem to izskatu pārveidojošas vai citas neārstnieciskas operācijas.

Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 10. novembra sēdē nolēma radikāli mainīt līdzšinējo valsts nostāju šajā jomā un konceptuāli atbalstīt Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības priekšlikumu, kas Latvijā atļautu dzīvnieku izskatu pārveidojošās operācijas - astu un ausu griešanu jeb kupēšanu medību suņiem.

DzAĒP novērtē Komisijas vēlmi sniegt demokrātiskās apspriešanas paraugstundu un uzaicināt uz diskusiju par šo jautājumu dzīvnieku aizsardzības organizācijas un veterinārārstus, taču tā atkal izrādījās vanckars - čaumala ar sen zudušu saturu. Komisija nevēlējās sadzirdēt un nesadzirdēja, ka pret šo priekšlikumu iestājās nozares eksperti - Zemkopības ministrija, Latvijas Veterinārārstu biedrība, DzAĒP un dzīvnieku aizsardzības sabiedriskās organizācijas. Komisija pat neapsvēra tai iesniegtos profesionāļu - Eiropas Veterinārārstu federācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrības - argumentus, ka atsevišķu suņu audzētāju vēlme pamatot kosmētisko operāciju nepieciešamību noteiktām suņu šķirnēm ar "labumu dzīvniekiem un traumatisma novēršanu", nav zinātniski un praktiski pamatota.

Komisijas pārstāvji nevarēja atbildēt, kāpēc visvairāk zināmajām medību suņu šķirnēm, kā, piemēram, takšiem, basetiem, greihaundiem, kūnhaundiem, bīgliem, ridžbekiem, ūdru dzinējiem, Latvijas dzinējiem u.c. šķirnēm eksterjera standartā nekad nav bijusi ausu un astu kupēšana.

Komisija arī nesadzirdēja DzAĒP argumentu par izskatu pārveidojošo operāciju aizlieguma ētiskajiem apsvērumiem. Komisijas deputātus nepārliecināja arī deputāta I. Līdaka paustais viedoklis, ka viņš nevar pieņemt cilvēku vēlmi izturēties pret dzīvniekiem kā pret lietām un ar to ārējo izskatu pārveidošanu "pelnīt punktus dzīvnieku izstādēs".

Par izpratni dzīvnieku labturības jomā un inteliģenci kopumā liecina sēdes laikā izteiktie Venta Armanda Kraukļa ētikas robežas pārkāpjošie salīdzinājumi, proti, ja jau klātesošās ir pret kosmētiskajām operācijām dzīvniekiem, tad būtu jārosina arī kosmētisko operāciju aizlieguma ieviešana un aborta atcelšana humānajā medicīnā.

DzAĒP norāda, ka "ausu un astu jautājums" pēdējo gadu laikā Latvijā diskutēts vairākkārtīgi. Jau 2003. gada 6. maijā Eiropas Veterinārārstu Federācija (EVF) (vairāk nekā 30 Eiropas valstu veterinārārstu apvienības) vēstulē tā brīža zemkopības ministram Mārtiņam Rozem norādīja, ka "mūs ļoti satrauc iespējamība, ka Latvijas Republikas Zemkopības ministrija varētu mainīt savu sākotnējo nostāju. Tas būtu liels solis atpakaļ mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībā un nozīmētu, ka Latvija nav gatava pildīt Eiropas Konvencijā izvirzītās prasības." Līdz šim Latvija stingri iestājās par likumā spēkā esošā aizlieguma saglabāšanu, taču šobrīd tieši deputāts Mārtiņš Roze virza un atbalsta priekšlikumu atļaut astu un ausu kupēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Padomei apstiprināja, ka ministrija neatbalstīs priekšlikumus, kas būtu vērsti uz dzīvnieku izskatu pārveidojošo operāciju aizlieguma atcelšanu.

Neapšaubāmi, ka ikvienas valsts tiesībās ir nacionālajā likumdošanā ievērot vai arī neievērot starptautiski noteiktos principus. Tomēr DzAĒP uzskata, ka šobrīd nav nekāda pamata radikāli mainīt Latvijas valsts politiku mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībā, grozot Dzīvnieku aizsardzības likumu. Padome cer, ka, ja priekšlikums tiks virzīts, tad šoreiz balsojums Saeimā pierādīs, ka "3 vīri laivā no Komisijas" nevar sagraut to, kas Latvijas tiesību sistēmā dzīvnieku aizsardzības jomā ir veidots pēdējos desmit gadus.

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome