NVO paziņojumi

LOSP: Nodokļu politika lauksaimniekus dzen izmisumā

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nepārtraukti seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām, ko rosina un ievieš Finanšu ministrija un LOSP līdz šim ir cīnījies par subsīdiju neiekļaušanu nodokļa aprēķinā. Diemžēl līdz šim ir veikti grozījumi nodokļu likumdošanā, kas netika saskaņoti ar lauksaimnieku organizēto pilsonisko sabiedrību, lai gan tie ļoti ietekmē tieši lauksaimniekus – nodokļu maksātājus un tagad ir apdraudēta daudzu vidējo ģimenes saimniecību pastāvēšana, kas ir investējušas un cerējušas uz attīstību. LOSP cer uz aktīvu turpmāko sadarbību šo jautājumu risināšanā, ieviešanā un izmaiņu veikšanā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nepārtraukti seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām, ko rosina un ievieš Finanšu ministrija un LOSP līdz šim ir cīnījies par subsīdiju neiekļaušanu nodokļa aprēķinā. Diemžēl līdz šim ir veikti grozījumi nodokļu likumdošanā, kas netika saskaņoti ar lauksaimnieku organizēto pilsonisko sabiedrību, lai gan tie ļoti ietekmē tieši lauksaimniekus – nodokļu maksātājus un tagad ir apdraudēta daudzu vidējo ģimenes saimniecību pastāvēšana, kas ir investējušas un cerējušas uz attīstību. LOSP cer uz aktīvu turpmāko sadarbību šo jautājumu risināšanā, ieviešanā un izmaiņu veikšanā.

LOSP uzskata, ka Finanšu ministrija ir problēmu tik tālu ielaidusi, ka tagad nesaprot, kas īsti ir izdarīts un kādu iespaidu tas atstās uz tautsaimniecību.
Galvenie apstākļi, kas situāciju padara kritisku, kas tagad visus lauksaimniekus – Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksātājus liek dzīvot izmisumā un šaubīties par turpmāku saimnieciskās darbības pastāvēšanu, ir sekojoši:
2010.gadā IIN likme saimnieciskās darbības veicējiem tika paaugstināta no 15% uz 26%.
Ar nodokli neapliekamā summa tika samazināta no 4000 latu uz 2000 latu.
Valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai no 2010.gada 1.janvāra tiek iekļauts IIN aprēķinā. Daļa likuma pantu ir uzrakstīti tādā redakcijā, kas ir interpretējama dažādi un reģionālās Valsts ieņēmumu dienestu pārvaldes tos tulko saimnieciskās darbības veicējiem par sliktu.

Šobrīd nav saprotama ES un valsts finansiālā atbalsta mērķi lauksaimniecībai, jo liela daļa atbalsta nemaz nesasniegs lauksaimnieku paredzēto mērķu īstenošanu.

Nevienlīdzīgs ir arī fakts, ka UIN maksātājiem ir tiesības ieņēmumos iekļaut ES līdzfinansējumu pakāpeniski objekta atlikušajā lietošanas periodā, taču IIN maksātājiem ES līdzfinansējums ir izslēgts no neapliekamiem ieņēmumiem, un norma, kas dotu iespēju proporcionāli iekļaut ieņēmumos ES līdzfinansējumu, izpildoties kaut vienam no objektīvajiem MK noteikumos minētajiem nosacījumiem, nav radīta.

Ņemot vērā jauno aprēķināšanas kārtību IIN maksātājiem, uzskatām, ka ir nepieciešams veikt virkni normatīvo aktu grozījumu, pretējā gadījumā saskarsimies ar situāciju, ka saimniecības maksās 26 % lielu nodokli par projektu summām, kas jau uzsākti vairākus gadus iepriekš un tagad piemērojamais nodoklis daudziem radīs lielus zaudējumus.


LOSP jau vairāk kārt ir aicinājis FM veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai izlabotu pieļautās kļūdas. Pirmkārt izmaiņas nepieciešamas likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” nosakot, ka „Atbalsta maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā.” Izmaiņas nepieciešams veikt arī Gada pārskatu likumā un likumā Par grāmatvedību, nosakot, ka zem 200 000 latu apgrozījuma saimnieciskās darbības veicējiem ir izvēle kļūt par Gada pārskatu likuma subjektu. Nozīmīgi ir paaugstināt ar nodokli neapliekamo summu no 2000 uz 4000 latu, kā tas bija iepriekš, samazināt IIN likmi saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī nepakļaut ieņēmumus no atbalsta maksājumiem VSAOI aprēķināšanai, ja atbalsta maksājumi tiek iekļauti nodokļa aprēķinā.
Ne visas lauksaimnieku organizācijas ir cīnījušās pret šādu valdības soli, tomēr LOSP ir aicinājis uz sarunām premjerministru Valdi Dombrovski, lai tiktu uzklausīts visu lauksaimniecības nozaru dalīborganizāciju viedoklis, ne tikai atsevišķu indivīdu subjektīvas intereses. Šī jautājuma risināšanā aktīvi jāiesaista arī Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, lai saprastu, kādas sekas katrs viņu pieņemtais lēmums atstāj uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Valstī ir jāveido sabalansēta nodokļu politika, nevis maksimāli jāņemt no tās sabiedrības, kas vēl valsti nav pametušas, bet gan veicināt, lai iedzīvotāji paliek saimniekot savā zemē - Latvijā. Tagadējā nodokļu politika tiek veidota pēc principa „paskatīsimies no kura vieglāk paņemt, no tā arī ņemsim.”
LOSP aicina ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvjus uz tikšanos, lai kopīgi rastu atrisinājumu šai absurdajai situācijai, te gan jāpiezīmē, ka premjers līdz šim nav bijis atsaucīgs un nav piekritis tikties ar dažādu nozaru pārstāvjiem.