Citas ziņas sadaļā
Par LLKA valdes priekšsēdētāju kļuvis Rolands Feldmanis
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Par Eiropas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem
Kooperatīvi piena ražotāju nākotnei. Kooperatīvu kopāsanākšana
Kooperatīvi piena ražotāju nākotnei. Saruna LLKA
Latvijas un Uzbekistānas lauksaimnieki turpinās sākto sadarbību
Ukrainas lauksaimnieki: Vizīte Latvijā bija aizraujoša
LLKC paraksta sadarbības līgumu ar Čerņigovas lauksaimniekiem
Vācu bioenerģijas jomas pārstāvji aicina sadarboties
KooperācijaMēs PAR Eiropas saimē dzīvojoša Latvijas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem par pārdoto pienuAndris Miglavs, AgroPols
12.05.2017 Zem šādas devīzes piektdien, 2017. gada 12. maijā viesmīlīgajā LLKC telpās uz informatīvu tikšanos-diskusiju sastapās lielākās daļas Latvijas piena ražotāju kooperatīvu vadītāju un pārstāvju. Sastapās, lai parunātu, bet atkal neko neizdarītu. "Mēs PAR Eiropas saimē dzīvojoša Latvijas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem par pārdoto pienu". Zem šādas devīzes piektdien, 2017. gada 12. maijā viesmīlīgajā LLKC telpās uz informatīvu tikšanos-diskusiju sastapās lielākās daļas Latvijas piena ražotāju kooperatīvu vadītāju un pārstāvju. Tikšanās iniciatori Uz šo tikšanos aicināja LPKS „Piena ceļš”, „Māršava” un „Pienaloģistika” – kooperatīvi, kuru partnerībā ar Dundagas pārstāvjiem jau kopš pagājušā gada meklēja praktiskus risinājumus, kā ilgtermiņā uzlabot mūsu zemes piena ražotāju saimniekošanas apstākļus un rezultātus, pamatā liekot kooperatīvu darbības efektivizēšanu. Šo kooperatīvu pārstāvji ir izveidojuši Latvijas piensaimnieku kooperatīvu darbības apvienošanas risinājumu un aicināt arī pārējos piena ražotāju kooperatīvus pievienoties šai platformai efektīvākai piena ražotāju kooperācijas attīstībai. Latvija atkal atpaliek no ES svaigpiena tirgus cenu līmeņa Latvija (un arī – visa Baltija) jau gadiem līderē Eiropas piena pārdošanas cenu zemākajā galā, un dara to ar visai lielu atrāvienu. Nav pieļaujami tā turpināties nākotnē. Kaut piena tirgus krīze pasaulē un arī Latvijā mazliet pierimusi, LV (un būtībā – arī visas Baltijas) piena sektoram kopumā joprojām ir slikti – vidējās piena iepirkuma cenas joprojām ir zemākās Eiropas tirgus koptelpā, un pēdējo mēnešu laikā atsākusi pieaugt starpība starp mūsu un Eiropas vidējām cenām. Un tas arī nav liels brīnums, jo Baltijas valstis ir praktiski vienīgās eksportatkarīgās piena ražošanas zemes Eiropā, kuru piena ražotāju kooperatīvi nekontrolē efektīvu pasaules tirgos strādātspējīgu piena pārstrādes industriju, bet reģionā esošā piena pārstrādes industrija praktiski koncentrējas Lietuvā, un ir ar ļoti izstieptu loģistikas tīklu – lielās bāzes ir Lietuvā, līdz kurienei tomēr piena dabūšana rada konkrētas izmaksas. LV gadījumā papildus problēma - arī sadrumstalotā pašu piena ražošanas saimniecību struktūra – joprojām puse no piena ir no saimniecībām ar mazāk par 50 govīm – tas nozīmē ar apjomu līdz 1 tonnai dienā. Arī kooperatīvu struktūra patiesībā ir sadrumstalota – šajā jomā darbojas vairāk kā 20 piena kooperatīvu, vairums no tām savā darbībā ir visai nelielas. Piemēram, ja ir vajadzīgas 7 organizācijas, lai dienā kopā savāktu 100 t piena - tas vien ir šīs sadrumstalotības apliecinājums. Tā kā piena industriju nekontrolē piena ražotāji, pat, ja industrija būtu konkurētspējīgāka, nevienam no tās, protams, nav interese sagādāt augstāku cenu piena ražotājam. To varētu risināt industrijas iekšējā konkurence – tomēr konkurence starp industrijas pārstāvjiem Baltijā patiešām ir maza, un katra pašlaik strādājošā piena ražotāju kooperatīva dienā piedāvātā piena apjoms ir samērā neliels, salīdzinot ar piena pārstrādes uzņēmumu darba programmām, un augstāku piena pirkšanas cenu piedāvāšana nav viņu normālā ikdienas interese. Tikai paši piena ražotāji ir vienīgie ieinteresētie augstākas piena pārdošanas cenas sasniegšanā. Risinājuma meklējums Tāpēc tikšanās iniciatori, gandrīz pusgadu strādājot pie praktiskā risinājuma izveides un apskatot dažādus stratēģiskos ceļus, ir nonākuši pie atziņas, ka patiesībā piena ražotājiem visā Latvijā ir kopējas intereses, bet līdzšinējās atšķirības praktiskajā darbībā ir novēršamas. Un tāpēc piena ražotāju redzamākā pamatmērķa - sniegt iespējami lielākās piena pārdošanas cenas gūšanas iespējas - apmierināšanai nav nepieciešamas tik daudzas organizācijas- katra ar savu piena savākšanas un pārdošanas tīklu, savu pārvaldību, savu kvalitātes vadības sistēmu, savu mazo tirgus nišu. To visu efektīvāk var izdarīt, apvienojot savu darbību vienotā organizācijā – Latvijas piena ražotāju kooperatīvā. Darbības apvienošanas platforma Un LPKS „Piena ceļš”, „Māršava” un „Piena loģistika” partnerībā ar Dundagas pārstāvjiem šādu praktisku risinājumu ir sagatavojuši - reorganizēt esošos kooperatīvus, apvienojot vienā organizācijā visus reorganizācijā iesaistīto kooperatīvu biedrus, kooperatīvu aktīvus (piena transportu, pārstrādes jaudas, veikalus), piena pārdošanas tirgus, arī pārvaldību un finanses. Apvienotais kooperatīvs iegūst jaunu nosaukumu, jaunus statūtus, jaunu apvienotajā biedru pilnsapulcē ievēlētu vadību, pārņem visus apvienoto kooperatīvu aktīvus un saistības (arī kredītus, ja tādi ir) un turpina apvienoto kooperatīvu saimniecisko darbību pilnā apjomā, pakāpeniski un ar prātu to optimizējot un samazinot nevajadzīgās izmaksas – optimizējot piena savākšanas tīklus, pārdošanas maršrutus, arī norēķinu sistēmas ar biedriem un piena piegādātājiem. Tādējādi ietaupot vismaz 0,5 eirocentus uz katru kg pārdotā svaigpiena. Apvienotajam kooperatīvam parādās arī lielākas manevra iespējas pārdošanas tirgū. Un ir labāka iespēja meklēt un veidot piena eksporta tirgus. Bet ar laiku, palielinoties pārvaldītā piena bāzes apjomam, būs iespēja attīstīt arī kādu investīciju projektu piena pārstrādei tuvāk tā ieguves vietai tepat mūsu zemē. Jo ir vērts ievērot, ka ikkatrā gadījumā, piena transportēšana uz katriem 100 km attāluma nevar maksāt mazāk par 0,6-0,7 eirocentiem par 1 kg pārdodamā piena. Piemēram, transportējot pienu uz Poliju, reāli tiek izkūpināti gaisā vismaz 3 lieki eirocenti. Izstrādātā platforma paredz, ka - tiek veidots kopējs piena savākšanas loģistikas tīkls, iespējami efektīvāk aizsniedzot katra biedra saimniecību, - tiek ieviesta vienota piena kvalitātes novērtēšanas un piena cenošanas sistēma, - bet abu kooperatīvu piena pārstrādes (A/s Jaunpils piens un SIA Māršavas piens) un piena produktu pārdošanas (produktu pārdošanas veikalu un tirdzniecības vietu tīkls) aktīvi pakāpeniski tiek apvienoti vienotā pārvaldē, efektivizējot arī šo darbības jomu. - Savāktais (no biedriem, bet arī no nebiedriem- iepirktais piens) būtu pārdodams gan jau esošajiem stabilajiem ilglaicīgajiem partneriem, gan attīstot jaunas ilgtermiņa partnerattiecības ar ieinteresētajiem piena pārstrādes industrijas uzņēmumiem. Šī platforma praktiski ir formulēta dokumentu paketē – statūtu projektā, piena kvalitātes vadības Nolikumā, arī piena cenošanas Nolikumā. Šo risinājumu tālākai praktiskai īstenošanai savās biedru pilnsapulcēs ir atbalstījuši 2 no trim lielākajiem Latvijas kooperatīviem „Piena ceļš” (Padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis) un „Māršava” (Valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš) biedri. Abi pārējie darba partneri savās pilnsapulcēs no savas individuālās neatkarības zaudēšanas šajā posmā ir nolēmuši atturēties, bet izskatīs sadarbības iespējas ar jaunveidojamo apvienoto kooperatīvu pēc tā reģistrācijas. Šis apvienotais kooperatīvs, protams, būs tā biedru demokrātiski pārvaldīts, veidojot pārvaldes struktūru atbilstīgi svarīgākajiem principiem – biedru pilnsapulce kā augstākā pārvaldības institūcija, un biedru intereses pastāvīgi pārstāvoša, Padome nošķirta no izpildinstitūcijas – Valdes, kurā pašu biedru strādāšana nebūtu pieļaujama, iespējama interešu konflikta novēršanas dēļ, ar strādājošu revīzijas komisiju, kuras pamatuzdevums raudzīties, lai statūtu, pilnsapulču un Padomes lēmumu normas tiktu izpildītas. Tādējādi apvienošanas rezultātā izveidojas jauns kooperatīvs ar darbības zonu, kas jau izveidošanas brīdī aptver vairāk kā pusi Latvijas teritorijas, un tai ir potenciāls būtiski paplašināties. Dienas darba apjoms jau dibināšanas brīdī būtu lielāks par 200 tonnām, darot to par vienu no lielākajiem Latvijas svaigpiena tirgus dalībniekiem. Bet tas varētu kļūt būtiski lielāks, ja šai platformai pievienotos vēl arī citi kooperatīvi. LPKS „Piena ceļš”, „Māršava” biedru rīcībai pieņemtās piena kooperatīvu konsolidācijas platformas uzdevums ir primāri panākt iespējami labākos ienākumus no piena ražošanas saviem biedriem, tajā skaitā visupirms efektivizējot loģistikas un pārdošanas izmaksas. Kur paliek esošās biedru pajas? Jāuzsver, ka apvienoto kooperatīvu biedri uz jaunizveidoto kooperatīvu pāriet ar savām esošajos kooperatīvos uzkrātajām pajām (to vērtība apvienošanas procesā tiek pārvērtēta atbilstīgi abu kooperatīvu akceptētai metodikai), un, pretēji diskusijās izskanējušajiem viedokļiem nekādai Jaunpils un Māršavas piena pārstrādes aktīvu izpirkšanai vai saistību nomaksai nekādi līdzekļi nav jāsavāc. Bet vēlākajā darbībā jaunuzņemto biedru ieguldītās pajas tiks izmantotas kooperatīva pašu kapitāla palielināšanai tā finanšu stabilitātes stiprināšanai, tajā skaitā savas loģistikas flotes attīstībai un citu biedru nolemto attīstības pasākumu finansēšanai, kā arī rezerves fonda izveidei. Piedāvājums piena ražotāju kooperatīviem . Tikšanās reizē LPKS „Piena ceļš”, „Māršava” izteica oficiālu piedāvājumu arī citiem Latvijā strādājošajiem piena ražotāju kooperatīviem apsvērt pievienošanos uz šīs platformas izveidojamajai apvienotai jaunai piena ražotāju kooperatīvai sabiedrībai. Pievienošanās principā var notikt divos ceļos – iekļaujoties reorganizējamo kooperatīvu skaitā- un līdz ar to ieplūdinot visus savus biedrus un, piemēram, arī mašīnas, līdz ar visiem citiem aktīviem un saistībām apvienotajā kooperatīvā un pārtraucot savu darbību (tajā skaitā izbeidzot ari vajadzību finansēt savas organizācijas administrācijas un pārvaldības izmaksas, kādas neizbēgami ir katrai juridiskai personai). Vai, otrs variants – iestājoties par biedru jau izveidotajā apvienotajā kooperatīvā. bet šajā gadījumā, protams, šī nereorganizētā kooperatīva pārvaldības izmaksas ir jāfinansē pašiem šī kooperatīva biedriem. Interesi par pievienošanos reorganizācijas procesam kooperatīviem vajadzētu paust līdz 16. jūnijam. Un, šādas intereses gadījumā reorganizācijas iniciatori noteikti ir gatavi sniegt informatīvu atbalstu šo interesentu kooperatīvu biedriem par apvienošanās procesa būtību, niansēm, kā arī veicamajām darbībām. Ko darīt atsevišķajiem piena ražotājiem? Saprotams, ka šeit iezīmētais kooperatīvu darbības apvienošanas ceļš nav vienas dienas laikā izdarāms. Tas prasīs vēl vismaz vairākus mēnešus darba. Tomēr jau šodien ir piena ražotāji, kam var būt vajadzīgs risinājums labākai un stabilākai piena pārdošanai. Tāpēc, ja kādu no kooperatīvos neesošiem piena ražotājiem interesē šāda perspektīva – kļūt par spēcīgākā Latvijas piena ražotāju kooperatīva biedru ur skaidru nākotnes darbības vīziju vismaz tuvākajiem 3-5 gadiem, šis ražotājs jau šodien var vērsties ar iesniegumu par uzņemšanu vienā no sev tuvākajiem kooperatīviem – Piena ceļā vai Māršavā. Un, pēc darbības apvienošanas šis piena ražotājs jau automātiski kļūs par apvienotā kooperatīva biedru un partneri. Apspriešana Sarunas gaitā tikšanās dalībnieki pauda dažādus viedokļus gan par situācijas redzējumu, gan izklāstīto. Kopējā noskaņa bija, ka kooperācija, protams, ir absolūti nepieciešama piena ražotāju darbības labāku rezultātu sasniegšanai. Ka ir izšķiroši svarīga spēcīgas piena pārstrādes industrijas esamība tepat Latvijā, kā arī eksporta tirgu veidošana. Tomēr pats šāds pilnīgas apvienošanās risinājums daudziem no tikšanās dalībniekiem bija visai negaidīts un varbūt tāpēc pārsteidzošs, kas prasa vismaz nopietnāku apsvēršanu. Īpaši uz nesenās kooperatīviem piederošās Latvijas piena rūpnīcas darbības neveiksmes fona. Tomēr ir pilnīgi skaidrs- sadarbība piena savākšanas loģistikā un kopējā pārdošanā ir skaidri nepieciešama. Un kāpēc lai tas nebūtu LPKS „Piena ceļš” un „Māršava” piedāvātais risinājums? |