Kooperācija

Lietuvas prezidente: Objektīvu iemeslu zemām piena iepirkuma cenām nav

Leta-Nozare
21.09.2009

Lietuvas prezidente: Objektīvu iemeslu zemām piena iepirkuma cenām nav

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nesaskata objektīvus iemeslus, kuru dēļ piena cenām valstī būtu jābūt zemākajām Eiropas Savienībā (ES), vēsta Lietuvas radio.

Šādu viedokli viņa izteikusi, tiekoties ar zemkopības ministru Kazimiru Starkeviču, bet vienlaikus norādījusi, ka problēmai ir arī otra puse - kvalitātes jautājums.

Šobrīd piena iepirkuma cenas Lietuvā nokritušās līdz 2004. gada līmenim, atgādina laikraksts "Lietuvos rytas". Zemnieki par pienu saņem aptuveni 60 centus (14,4 santīmus) kilogramā.

Tikšanās laikā Grībauskaite aicinājusi stabilizēt piena nozari valstī, pastāstījis prezidentes preses sekretārs Lins Balsis.

"Prezidente uzskata, ka objektīvu iemeslu šādam [cenu] kritumam nav. Viņa vērsa ministra uzmanību uz nepieciešamību cenas stabilizēt. Vienlaikus, runājot par cenām, prezidente uzsvēra arī otru pusi - kvalitāti," viņš citējis valsts vadītājas teikto. "Pienam jābūt kvalitatīvam un patērētāju intereses jāaizstāv - Lietuvas cilvēki ir pelnījuši ne vien labāku cenu, bet arī labāku kvalitāti, (..) jo tas saistīts arī ar veselību."

Savukārt ministrs norādījis, ka viens no zemo iepirkuma cenu cēloņiem ir kooperācijas trūkums, tāpēc viņš atbalsta ražotāju plānus veidot kooperatīvu sabiedrību, kas pārstrādātu trešo daļu visa Lietuvā izslauktā piena.

Pēc Starkeviča teiktā, situāciju nedaudz palīdzējuši uzlabot nelielie pašu lauksaimnieku veidotie pārstrādes cehi, kas sākuši rasties janvārī.

"Zemnieks šobrīd vēl nerada galaproduktu vai arī rada to tikai aptuveni 3% apmērā. Tie ir mazie cehi, kas palīdzējuši cik necik stabilizēt situāciju," viņš norādījis. "Šo produkciju jau var nopirkt ne vien tirdziņos, bet arī tirdzniecības centros, bet tie vēl ir tikai pirmie sīkie soļi."

Kā pastāstījis ministrs, valdība palīdzēs piena ražotāju kooperatīvam "Pienas LT" izveidot jaunu pārstrādes uzņēmumu. Šim nolūkam tā paredzējusi atvēlēt 60 miljonus litu jeb 60% no projekta kopējās vērtības. Tā nebūs valsts budžeta nauda - šai uzņēmumā tiks investēti ES līdzekļi un pašu lauksaimnieku nauda.

Starkevičs uzskata, ka jauns kooperatīvais uzņēmums, kurā tiktu izmantotas modernākās tehnoloģijas, varētu lielu produkcijas daļu atvēlēt eksporta tirgum, un Zemkopības ministrija šādu risinājumu atbalsta.

Tikmēr Lietuvas lielie piena pārstrādes uzņēmumi ar šādām zemnieku iecerēm nav apmierināti, uzskatot, ka tas izkropļos tirgu un valstī pietrūks pārstrādei domātā piena.

Valsts vadītāja tikšanās laikā arī uzsvērusi, ka šobrīd lielāka uzmanība būtu jāvelta vispārējai lauku attīstībai, uzņēmējdarbības veicināšanai, jāmeklē jaunas nišas, lai lauku cilvēki varētu nopelnīt un lai no laukiem neaizplūstu jaunieši.

Prezidentes un ministra sarunā skarta vēl viena aktuāla problēma - neapstrādātās zemes platības. Šobrīd Lietuvā tādu pamestu zemju ir aptuveni pusmiljons hektāru, galvenokārt ap lielajām pilsētām - Viļņu, Kauņu un Panevēžu.

Grībauskaite paudusi viedokli, ka šīs zemes izmantošanu varētu sekmēt valsts nodokļu sistēma. Viņasprāt, efektīvāk būtu jāliek lietā arī šīs problēmas risināšanai paredzētie Eiropas Savienības līdzekļi.

Kā ziņots, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības apkopotie dati rāda, ka mūsu valstī piena iepirkuma cenā un apjomā augustā jūtamas izmaiņas nav vērojamas, cena ir zema - 112,93 lati tonnā, kas ir par 82 santīmiem vairāk nekā jūlijā, bet stabila. Piena iepirkuma apjoms salīdzinājumā ar jūliju ir nedaudz palielinājies.

Leta-Nozare

x

Paroles atgadināšana