Kooperācija

Zemgalē sākusies pupu sēja

Ņemot vērā to, ka šī ziema bijusi diezgan silta un pavasaris atnācis ātrāk, Latvijā sākušies zemes darbi, tostarp, tiek sētas pupas.

Kā atzīst Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors: "Ņemot vērā labvēlīgos laika apstākļus, pupu sēšana šogad uzsākta pat vienu mēnesi agrāk nekā tas ir parasti. Daži zemnieki jau sēj, citi vēl plāno nogaidīt. Tomēr kopumā pērnā ziema vērtējama kā ļoti labvēlīga graudkopībai, un domāju, ka ir labs potenciāls tam, lai ražas būtu labas, bet, protams, daudz ko izšķirs laikapstākļi, jo domāju, ka ziema tā pavisam īsti vēl nav beigusies."

E.Ruža atzīst, ka pateicoties ES zaļināšanas programmai pieaudzis to zemnieku saimniecību skaits, kas izvēlas audzēt pupas, kas ir perspektīva kultūra. Te gan jāpiebilst, ka pupu audzēšana ir nedaudz sarežģītāka nekā graudkopība, jāņem vērā citi agronomiskie aspekti, tāpat svarīgi laicīgi pupas novākt. Zaļināšanas programma tiek realizēta visā Eiropā - līdz ar to Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās arī ar lielāku konkurenci: "Jāatzīst, ka pērnajā gadā mums bija ļoti laba pupu raža un mūs pavadīja iesācēju veiksme. Pupas - gan lopbarības, gan pārtikas - galvenokārt, eksportējam. Domāju, ka šī ir perspektīva nozare un šogad krietni pieaugs pupu sējumu platības un līdz ar to arī realizācijas apjoms gan Latvijā, gan citviet Eiropā."

Informācijai par zaļināšanu

Saskaņā ar ES regulu, no 2015. gada tika ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM). Saimniecībām obligāti jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Saskaņā ar zaļināšanas praksēm, lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un/vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgos zālājus.

Par LLKA

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri.