Mežs

PVD vadītājs: Tuvākajā laikā Āfrikas cūku mēri mežacūkām Latvijā izskaust neizdosies

Tuvākajā laikā Āfrikas cūku mēri (ĀCM) mežacūkām Latvijā izskaust neizdosies, intervijā Latvijas Televīzijā sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

Viņš norādīja, ka ĀCM sācis nokļuvis Vidzemē, proti, reģionā, kurā ir blīva mežacūku izplatība. Slimība tiek konstatēta vairs ne atsevišķām mežacūkām, bet jau nelieliem bariņiem.

Kā skaidroja Balodis Vidzemē un Latgalē ĀCM izplatība atšķiras, jo mežacūku blīvums Latgalē ir krietni mazāks nekā Vidzemē.

Turklāt vēsā laikā vīruss saglabājas labāk, pat līdz pusgadam. Tādēļ nevar cerēt, ka ĀCM Latvijas mežos pazudīs vienā dienā, sacīja Balodis.

Kā ziņots, ar ĀCM slimo mežacūku skaits pieaug, pagājušajā nedēļā divi jaunākie saslimšanas gadījumi atkārtoti konstatēti Burtnieku novadā. Mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts pērn 17.septembrī. Līdz tam tika atklātas inficētas 72 cūkas trīs novadu desmit saimniecībās, bet kopumā slimības dēļ nācās iznīcināt 564 mājas cūkas.

No šā gada 1.janvāra vairs nav spēkā ārkārtas situācija, kas saistībā ar ĀCM uzliesmojumu 2014.gada jūlijā un septembrī tika noteikta vairāk nekā 40 Latvijas administratīvajās teritorijās. Tomēr mēra skartajās zonās līdz pat 2018.gada 31.decembrim saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumu noteikti cūku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi.

ĀCM Latvijā tika konstatēts 2014.gada 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijas teritorijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.

PVD atgādina: ja mežacūka tiek nomedīta vai atrasta ĀCM karantīnas teritorijā, medniekam vai mežacūkas atradējam obligāti jāsazinās ar PVD teritoriālo pārvaldi, kur gadījums konstatēts, vai veterinārārstu, kurš ņem laboratoriskos paraugus izmeklēšanai. Tāpat, izvērtējot situāciju un tuvojoties pavasarim, PVD aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādējādi pasargātu savus dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā.