Citas ziņas sadaļā
Noteikti Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" laureāti
Piešķir finansējumu medību saimniecības attīstības projektiem
Meža cūku medības ar dzinējiem visu februāri
Lauksaimniekus aicina apgūt zināšanas par medībām
Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par dižtūjas nociršanu
2017.gada koks - parastā priede
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Meža konference 2016 - "Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā"
Pieteikšanās Medību saimniecības attīstības fonda finansējuma saņemšanai 2017. gadam
FSC sertifikāta zaudēšana rada bažas par valsts mežu apsaimniekošanu
MežsEksperti: Latvijā meži ir pietiekami apjomīgi, lai tos izmantotu par galveno eksporta dzinējspēku pašreizējā ģeopolitiskajā situācijāGatis Kristovskis, Nac.ag. LETA
10.04.2015 Latvijā meža resursi ir pietiekami kvalitatīvi un apjomīgi, lai tos izmantotu par galveno eksporta dzinējspēku pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, ceturtdien, 9. aprīlī, diskusijā Ventspils augstskolā atzinuši eksperti. Pie šāda secinājuma diskusijā nonākuši Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Bankas (LB) padomnieks Andris Strazds, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis un citi eksperti eksperti. Atbildot uz klausītāju jautājumiem, tika secināts, ka sabiedrībā nereti valda nepamatoti stereotipi par Latvijas meža resursu pārmērīgu izmantošanu un izzušanu, kaut gan reālā situācija un statistika rāda citādu ainu. Kā diskusijas pirmajā daļā atzīmēja Ventspils Domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, meža nozare ir izteikti būtiska ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Ventspilij. Pērn tā veidoja 14% no kopējā valsts eksporta, un arī Ventspils novērtē tās ieguldījumu, piemēram, nesen attīstībā ieguldīti 15 miljoni eiro, izbūvējot modernu granulu, zāģbaļķu un citu koksnes produktu pārkraušanas terminālu. "Kokrūpniecības izaugsmi ļoti labi raksturo fakts, ka laika posmā no 2000. līdz 2014.gadam koksnes produkcijas eksporta vērtība ar vienādiem ciršanas apjomiem ir pieaugusi trīs reizes, skaidro LKF izpilddirektors Kristaps Klauss. Arī LB padomnieks Andris Strazds atzīmēja kokrūpniecības nozares nopelnus Latvijas pozitīvajā eksporta izaugsmē - jau kopš 2010.gada varam novērot Latvijas tirgus daļas stabilu pieaugumu kopējā pasaules eksporta apjomā. Pagājušajā gadā apsteigta ne vien Igaunija un Lietuva, bet arī Čehija, Slovākija un daudzas citas lielākas Eiropas valstis. Ja tuvāk apskata tieši kokrūpniecības nozares izaugsmi, tad var secināt, ka jau šobrīd tās relatīvais īpatsvars Latvijas ekonomikā spējis ne vien sasniegt pirmskrīzes līmeni, bet pat pacelties augstāk. Turklāt pērn lielākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības kāpumā bija tieši kokapstrādei, kas izlīdzināja negatīvos rādītājus, ko uzrādīja citasapstrādes rūpniecības nozares, norādīja eksperti. Diskusijā LKF izpilddirektora Klausa atziņas papildināja arī LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, atzīmējot augsto Latvijas meža nozares attīstības potenciālu un reizē atspēkojot stereotipus par Latvijas meža resursu izzušanu. Kā atklāj statistika, meža platība kopš 1923.gada ir pieaugusi 2,3 reizes, arī ciršanas apjomus Latvijā būtu iespējams palielināt no pašreizējiem 12 miljoniem kubikmetru gadā līdz apmēram 17 miljoniem kubikmetru. "Eiropas Savienības mērogā mēs esam meža lielvalsts. Taču nav svarīgi, cik liela ir mūsu zeme, bet svarīgi - cik efektīvi to protam apsaimniekot. Šeit mums ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Latvijas meži aizņem divus procentus no visiem Eiropas mežiem, bet mūsu koksnes krāja ir 2,7% no visiem Eiropas resursiem. Mūsu meži ir kvalitatīvi, mēs apsteidzam citu valstu vidējos rādītājus, arī lietuviešus un igauņus. Ja salīdzinām Latviju ar mežu lielvalsti Somiju, pēc meža platības tā ir 7,6 reizes lielāka, bet koksnes krājas apmēri Somijā ir vien 3,6 reizes apjomīgāki nekā Latvijā," skaidroja Dubrovskis. Diskusijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ziemeļkurzemes nodaļas vadītājs Salvis Roga uzsvēra, ka mūsu valsts nākotne slēpjas veiksmīgā eksporta īstenošanā, taču svarīgi apzināties, ka tā paveikšanai nepieciešams cilvēkresurss, kas diemžēl Latvijā turpina sarukt, saglabājoties arvien negatīviem iedzīvotāju demogrāfijas rādītājiem. |