Mežs

Ilgtspējīga meža nozare ir pelnījusi valsts uzticību

AgroPols
03.10.2016

Jaunāko zinātnisko atziņu izmantošana mežsaimniecības praksē un zemes produktīvāka izmantošana, veicot aktīvu mežsaimniecību, ir vieni no priekšnosacījumiem ilgtspējīgas un tautsaimniecībai nozīmīgas meža nozares pastāvēšanai, kas pelnījusi uzticību no valsts puses. Lai nozare pastāvētu un sekmīgi attīstītos, jānotiek pastāvīgai sadarbībai starp mežsaimniekiem, zinātniskajām institūcijām, kokrūpnieku pārstāvjiem, kā arī lēmumu pieņēmējiem. Šādas sadarbības rezultātā meža nozare spēs sniegt vēl lielāku ieguldījumu valsts ekonomikā, - par šādu nākotnes redzējumu pārliecinājās ikviens, kurš piedalījās starptautiskajā meža nozares konferencē "Meža nozare bioekonomikai: iespējas un izaicinājumi klimata pārmaiņu gadsimtā".

Konferencē, kurā piedalījās kā Latvijas meža nozares eksperti, tā arī tādu meža lielvalstu kā Somija un Zviedrija pārstāvji, tika paustas konstruktīvas un praktiskas idejas, kā saglabāt meža nozares starptautisko konkurētspēju un kā efektīvāk un ilgtspējīgāk izmantot atjaunojamos resursus un zemi. Tāpat tika pievērsta uzmanība tam, kādi ir iespējamie meža nozares attīstības ceļi bioekonomikas laikmetā.

Attiecībā uz ilgtspējīgu vietējā atjaunojamā resursa - meža izmantošanu galvenokārt tika uzsvērta uzkrāto zināšanu nozīme un iespēja tās izmantot meža apsaimniekošanā, piemēram, atjaunojot mežu ar augstvērtīgu stādāmo materiālu un pareizi kopjot mežu, ir iespējams gan iegūt lielāku koksnes ražu, gan izdarīt to ātrāk, tādējādi dodot lielākus ienākumus īpašniekam, nodokļus valstij un iegūstot lielāku piesaistīto CO2 apjomu. Tika akcentēta arī nepieciešamība atrast pareizo proporciju starp vides aizsardzību un ražošanu. "Ja ņem vērā to, ka 90. gados Latvijā bija gadījumi, kad meža īpašumi tika pārdoti, nepazinoties to vērtību, tad pašlaik esam gudrāki un izglītotāki. Mēs redzam, ka mežus Latvijā ir ieguvuši cilvēki, kuri tos uztver kā ilgtermiņa investīciju, rēķinoties, ka mežā ir jāiegulda, un rezultāts, uz kuru ir jātiecas, ir zemes labāka izmantošana, veidojot produktīvas un pret klimata izmaiņām noturīgākas mežaudzes. Mēs esam apguvuši labas meža apsaimniekošanas prasmes, ko konferences laikā apstiprināja arī lektori no meža lielvalstīm, pierādot, ka saudzīga un gudra meža apsaimniekošana nenozīmē meža neciršanu. Gluži otrādi - tā ir ciršana, bet vienlaikus arī kvalitatīvāku un produktīvāku mežaudžu ierīkošana nocirsto vietā," norāda Latvijas meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns, profesors Dagnis Dubrovskis uzsvēra, ka Latvijā ir ievērojams meža resursu apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanas potenciāls, taču, lai to īstenotu, ir nepieciešamas vairākas izmaiņas meža politikā. "Pirmkārt, ir jāuzticas meža īpašniekiem un jāpārskata Meža likumā noteiktie galvenās cirtes parametri atbilstoši dažādu mērķu mežsaimniecības prasībām. Tāpat ir jāveic pētījumi par optimālo cirtes aprites periodu atkarībā no meža apsaimniekošanas mērķiem, jāpārskata meža atjaunošanas un kopšanas prasības, kā arī ciršanas apjomu noteikšanas un apstiprināšanas normatīvais regulējums valsts meža apsaimniekotājiem," tā D.Dubrovskis, uzsverot, ka šo priekšnosacījumu izpildes gadījumā Latvijai ir potenciāls meža apsaimniekošanas jomā kļūt par paraugu citām valstīm.

Šo atziņu konferences atklāšanā apstiprināja arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzsverot, ka lēmumu pieņēmējiem jābūt pragmatiskam skatījumam uz dabas bagātību izmantošanu un ir jāapzinās, ka, ignorējot tam piemērotos dabas resursus, ilgstoši noturēt pierasto labklājības līmeni nebūs iespējams. "Valsts politikai ir jābūt vērstai uz to, lai resursu ilgtspējīga pieejamība netiktu apdraudēta, bet pieejamie resursi tiktu maksimāli apsaimniekoti. Ir nepieciešama efektivitāte visos nozares ķēdes posmos - no meža audzēšanas un kopšanas līdz produkta izstrādei. Katram zemes hektāram jābūt maksimāli efektīvi izmantotam," savu viedokli pauda Ministru prezidents.

Savukārt Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Jans Vidbergs norāda, ka klimata pārmaiņu laikmetā ir svarīga meža nozares virzība prom no fosilo resursu ekonomikas uz tādu ražošanu, kas izmanto biomasu, rada augstu pievienoto vērtību un pēc iespējas mazāk atkritumu. Tam piekrīt arī M.Kučinskis, norādot, ka ir iespējams kāpināt meža resursu izmantošanu, attīstot bioekonomiku - izmantot koku un ražot tā izstrādājumus ar pievienoto vērtību, taču tas paredz vairākus mājas darbus. Valdības līmenī - pārskatīt esošos būvnormatīvus, lai atļautu koku kā būvmateriālu izmantot būvēs, kas ir augstākas par diviem stāviem. Taču tas paredz mājas darbu arī nozares spēlētājiem - pierādīt, ka koks ilgtermiņā ir izdevīgāks materiāls.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka jau pašlaik Latvijā tiek ražoti koka izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību, kas arī padara meža nozari par būtisku tautsaimniecības nozari Latvijā ar ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. "Latvijas meža nozare ir konkurētspējīga gan Eiropas, gan pasaules tirgū, bet mums ir lieliskas iespējas daudz ievērojamākai izaugsmei, ja mēs sāksim saimniekot atbilstoši 21.gadsimta iespējām un zināšanām," teic K.Klauss.

Starptautisko konferencei "Meža nozare bioekonomikai: iespējas un izaicinājumi klimata pārmaiņu gadsimtā" Rīgā organizēja biedrība "Zaļās mājas" ar Meža attīstības fonda un Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu.

Informāciju sagatavoja Kristaps Ceplis, biedrība "Zaļās mājas", Lelde Sāre-Jansone, "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības".

AgroPols

x

Paroles atgadināšana