Citi raksta

Jālasa uzmanīgāk: ekoprodukti nav uzturvielām bagātāki

Neatkarīgā Rīta Avīze vēsta, ka bioloģiskās lauksaimniecības ražotāji Latvijā ir sašutuši par medijos tendenciozi pasniegto Lielbritānijas zinātnieku pētījumu, ka ekoloģiskā pārtika nav veselīgāka par tradicionāli audzētajiem lauksaimniecības produktiem.
Patiesībā Londonas Higiēnas un tropisko slimību skolas eksperti secinājuši, ka ekoloģiski audzētie produkti nav uzturvielām bagātāki nekā tradicionāli audzētā pārtika, neizdarot secinājumus par produktu veselīgumu vai kaitīgumu.
Un tas nav viens un tas pats....

Jau vēstīts, ka Londonas Higiēnas un tropisko slimību skolas eksperti pēc Lielbritānijas Pārtikas standartizācijas pārvaldes pasūtījuma veica pētījumu. Pēc avīzes The Times vērtējuma, tas šobrīd ir lielākais zinātniskais pētījums par organisko pārtiku. Analizējot datus par 50 gados veiktiem 162 zinātniskiem pētījumiem, zinātnieki secināja, ka organisko produktu uzturvērtība nav augstāka nekā dzīvnieku gaļai no lielfermām vai augļiem un dārzeņiem, kas izaudzēti, lietojot ķīmisko mēslojumu.
Atšķirīgais un kopīgais
Pētījumā salīdzināta 33 vielu klātbūtne bioloģiski un tradicionāli audzētu augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos. Pētnieki secinājuši, ka vitamīna C, beta karotīna, kalcija, fosfora, kālija, vara, dzelzs, nitrātu, sēra un citu vielu daudzums ir aptuveni vienāds gan bioloģiski, gan tradicionālā veidā audzētā pārtikā. Tomēr zinātnieki atzina, ka slāpekļa saturs organiski audzētā pārtikā ir mazākā koncentrācijā, bet magnijs, fenolu savienojumi, cinks, cukuri un vēl dažas citas vielas un savienojumi nedaudz lielākā koncentrācijā nekā tradicionāli audzētā pārtikā.
"Konstatēts, ka pastāv nelielas uzturvielu daudzuma atšķirības starp ekoloģiski un tradicionāli ražotiem pārtikas produktiem, taču maz ticams, ka tam būtu kāda nozīme sabiedrības veselībai," uzsvēra viens no pārskata autoriem Alans Dangūrs.

NRA aptaujājusi arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas prezidenti Dzidru Kreišmani, kura šo pētījumu vai tā interpretāciju presē nosauca par tendenciozu. Viņa Neatkarīgajai atzina, ka nav redzējusi šo pētījumu un par to zina vien to, ko raksta prese.
"Ja ir tā, kā tas tiek atspoguļots, tad tas ir tendenciozi pasniegts. Bioloģiskās pārtikas galvenā nozīme ir tās ietekme uz sabiedrības veselību un vidi ilgtermiņā. Ja salīdzina bioloģiskā un parastā veidā audzētus redīsus, to uzturvērtība droši vien neatšķirsies, izņemot pestīdu atliekvielu klātbūtni, īpaši, ja lauksaimnieki bijuši godprātīgi un ievērojuši normas. Taču ietekme ir jūtama ilgtermiņā, un par to liecina neskaitāmi pētījumi," teica Dz. Kreišmane. Viņa pieļauj, ka šajā pētījumā varētu būt ieinteresēti mākslīgā mēslojuma ražotāji, jo "bioloģiskā lauksaimniecība ir drauds minerālmēslu ražotājiem tāpat kā dziedniecība un homeopātija farmācijas nozarei".