Citi raksta

Valsts kontrole aicina izvērtēt ZM un Vides ministrijas fondu vienlaicīgas pastāvēšanas lietderību

Publisko izdevumu un revīzijas komisijā valsts kontroliere Inguna Sudraba aicināja izvērtēt Zemkopības ministrijas (ZM) un Vides ministrijas fondu darbību nosakošo normatīvo regulējumu valstī kopumā un fondu vienlaicīgas pastāvēšanas lietderību.

Valsts kontroles revīzijā "Valsts budžeta finansēto Vides un ZM fondu līdzekļu izlietošanas un uzņēmējdarbībai izsniegto valsts kredītgarantiju piešķiršanas lietderība un atbilstība normatīvo aktu prasībām" konstatēts, ka fondiem paredzētos līdzekļus valsts institūcijas bieži izmanto savas darbības nodrošināšanai.

Sudraba norādīja, ka būtu nepieciešams konsolidēt fondus, lai nepārklātos funkcijas un administrēšana, tādējādi tiktu racionāli izmantoti valsts līdzekļi.

Valsts kontrole ieteikusi izvērtēt spēkā esošo fondu dibināšanas kārtību un nepieciešamības gadījumā izstrādāt politikas plānošanas dokumenta projektu, kurā būtu noteikta vienota fondu dibināšanas kārtība un darbības pamatprincipi visā valsts pārvaldē.

Valsts kontrole iesaka arī izvērtēt Latvijas Vides aizsardzības fonda, Meža attīstības fonda, Medību saimniecības attīstības fonda un Zivju fonda līdzekļus un to administrāciju apvienošanas iespējas, lai veicinātu fondu līdzekļu ekonomiskāku un efektīvāku izlietojumu un novērstu fondu mērķu pārklāšanos, kā arī SIA "Latvijas garantiju aģentūra" un VAS "Lauku attīstības fonds" apvienošanas iespējas.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien nolēma uzdot vides ministram, zemkopības ministram un Valsts kancelejas direktorei līdz 2011. gada 15. janvārim iesniegt Publisko izdevumu un revīzijas komisijai informāciju par katrai institūcijai adresēto ieteikumu, kas ir jāievieš līdz 2010. gada 31. decembrim, ieviešanas gaitu. Savukārt Valsts kontrolei līdz 2011. gada 31. janvārim Publisko izdevumu un revīzijas komisijai sagatavot un iesniegt viedokli par Vides ministrijas, ZM, Ekonomikas ministrijas un Valsts kancelejas veikto darbību atbilstību konstatēto trūkumu novēršanai par ieteikumiem, kuri ir jāievieš līdz 2010. gada 31. decembrim.

Uz Publisko izdevumu un revīzijas komisiju šodien bija uzaicināti visu iesaistīto ministriju atbildīgās amatpersonas, kuras pateicās Valsts kontrolei par revīzijas rezultātā sniegtajiem ieteikumiem, kā arī bija pilni apņēmības tos ieviest.

Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis gan iebilda, ka Valsts kontroles revīzijā secinātajam viņš teorētiski varot piekrist, bet dzīvē tomēr viss esot citādi. Puķītis uzskata, ka no Valsts budžeta likuma ir samazināts finansējums, kā rezultātā vairākām funkciju izpildei vienīgais risinājums ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu izmantošana. "No Vides aizsardzības fonda līdzekļiem tiek finansēts viens vides atašejs Briselē, jo no otra līdzekļu dēļ nācies atteikties. Piekrītu, ka ideja ir nepareiza, bet likums tomēr nav pārkāpts," norāda Puķīte.

Vides aizsardzības fonda līdzekļos paredzēts finansējums arī neparedzētiem gadījumiem, piemēram, avārijas seku novēršanai. Puķītis stāstīja, ka, piemēram, avārijas seku likvidēšanai Daugavā finansējumu no valsts var saņemt divu mēnešu laikā, bet no Vides aizsardzības fonda - jau nākamajā dienā. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) gan norādīja, ka valstī būtu vienreiz pašiem jāievieš tāda kārtība, kas nav sarežģīta.

Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone pateicās Valsts kontrolei, kura ir iesniegusi daudzus ieteikumus kā darīt pareizāk. Viņa atzina, ka katrs atsevišķi savā sektorā uzskata, ka ir kārtība, taču neredz tās problēmas, kas ir citos sektoros. "Es neteiktu, ka mums ir pozitīva pieredze. Par Lauku attīstības fonda, Latvijas Garantiju aģentūru, Hipotēku un zemes bankas apvienošanu tiek runāts jau kopš 2006. gada, taču joprojām bez rezultātiem," atzina Pētersone.

Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka lielākā daļa no Vides ministrijas un ZM fondu līdzekļiem - 13,54 miljoni latu jeb 81% - piešķirta valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu izpildei, bet tikai 3,34 miljoni latu jeb 19,8% novirzīti sabiedriski noderīga mērķa sasniegšanai nevalstiskajām organizācijām un komersantiem.

Šādi valsts budžeta plānošanas un izlietojuma uzraudzības process ir padarīts necaurskatāms, jo valsts pārvaldes iestādes no fondiem saņem papildu finansējumu savu funkciju veikšanai, kas veido apmēram 10% no kopējiem iestāžu budžeta izdevumiem.

Valsts kontrole kā nepieņemamu vērtē to, ka nelietderīgi tiek tērēti valsts pārvaldes iestāžu resursi, sagatavojot projektu pieteikumus konkursiem par fondu finansējuma iegūšanu valsts pārvaldes funkciju veikšanai, ja šādas funkcijas tiešām ir nepieciešamas valsts pārvaldes darbības nodrošināšanai.

Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka, izmantojot šādu pieeju, tiek apieti publiskos iepirkumus reglamentējošie dokumenti, kā arī netiek ievēroti valsts budžeta plānošanu reglamentējošie normatīvie akti.

Turklāt fondu padomes, lemjot par iesniegtajiem projektiem, piedalās valsts pārvaldes iestāžu budžeta apstiprināšanā un veic Vides ministrijas un ZM kompetencē esošus uzdevumus finanšu resursu sadalē padotībā esošajām iestādēm.

Valsts kontrole norāda, ka dažādu fondu darbību pašlaik nosaka atšķirīga hierarhiskā līmeņa normatīvie akti, administrējošām institūcijām ir atšķirīgas pilnvaras, tās piemēro būtiski atšķirīgus fondu darbības principus, kas nozīmē, ka valsts budžeta izlietojums tiek uzraudzīts atšķirīgi.

Likumības revīzija "Valsts budžeta finansēto Vides un Zemkopības ministrijas fondu līdzekļu izlietošanas un uzņēmējdarbībai izsniegto valsts kredītgarantiju piešķiršanas lietderība un atbilstība normatīvo aktu prasībām" veikta par laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 1. jūlijam.