Citi raksta

Senā piena dziesma. Ar dažām jaunām skaņām. Tomēr jaunas melodijas vēl nav...

Andris Miglavs, AgroPols
25.03.2010

Arī biznesa portāls "Nozare.lv" vēlējies dot savu ieguldījumu Latvijas piensaimniecības sektora stratēģisko neskaidrību apgaismošanā. Organizējot diskusiju par piensaimniecības nākotni. Un tomēr - ar skumjām jāatzīst, ka neko jaunu šī diskusija būtībā nav atnesusi.


Senā piena dziesma. Ar dažām jaunām skaņām. Tomēr jaunas melodijas vēl nav...

Arī biznesa portāls "Nozare.lv" vēlējies dot savu ieguldījumu Latvijas piensaimniecības sektora stratēģisko neskaidrību apgaismošanā. Organizējot diskusiju par piensaimniecības nākotni. 

Un tomēr - ar skumjām jāatzīst, ka neko jaunu šī diskusija būtībā nav atnesusi. 

Ir it kā pat saprotamais politiskais uzstādījums, ka nepārstrādātu pienu no valsts  izvest nav labi. (Katrs pats var izvēlēties atbilstošo epitetu - nav ekonomiski pareizi, nav attaisnojami, nav racionāli, nav...). Šīs tēzes viens no galvenajiem uzturētājiem AS "Rīgas piena kombināts" (RPK) tā valdes prieksēdētājas Ināra Driksnas personā šoreiz izvēlējies apzīmējumu "nevar atļauties".
Tiesa gan - neviens no industrijas tā arī nav piedāvājis redzējumu (kārdinājumu?  piedāvājumu? programmu?), kā, pārdodot pienu savas valsts industrijai, piena ražotāji varētu gūt lielākus ieņēmumus. Labi - ne šodien. Bet vismaz kādā pārskatāmā nākotnē - piemēram, pēc gada ceturkšņa, pēc pusgada. Un nav sniegta atbilde - kāpēc tieši piena ražotājiem lauksaimniekiem būtu jākļūst par valsts ekonomikas sponsoriem un jāatsakās no lielāku ienākumu gūšanas iespējām.
Un nav arī racionālas atbildes, kā panākt, lai visa Baltijas piensaimniecība spētu savu virs vietējā patēriņa apjoma saražoto pienu pārdot citos tirgos pārstrādātā formā un vienlaikus arī ļautu vairāk nopelnīt piena izejvielas ražotājiem. Kā savā komentārā situāciju raksturoja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe, šāda prakse ir raksturīga arī citām ES valstīm, piemēram, arī Polijā izved pienu uz Vāciju. Un, no savas puses piebildīsim -  arī Lietuvas piens nonāk Vācijas pārstrādes iekārtās. Tik ar to atšķirību, ka nopelna šajā procesā Lietuvas industrijas uzņēmumi, jo kooperatīvi tur vēl ir pārāk vāji.
Un lai nu kā - tirgus novērojumi pārliecinoši apliecina, ka Baltijas un, īpaši - Latvijas piensaimniecības industrija ir ļoti vāja - tā nespēj piena ražotājiem samaksāt vairāk kā zemāko iepirkuma cenu visā Eiropas savienības tirgus telpā. Arī Uldis Krievārs atzīmēja: " Tagad Polijā ir uzbūvētas pāris spēcīgas rūpnīcas, piena upes straume plūst no Igaunijas – daļa paliek Latvijā, daļa nonāk Lietuvā, un tālāk piens tiek izvests uz Poliju, kas skaidrojams ar vispārējo konkurētspēju."
Visai tieši tas ir apgalvojums, ka Latvijā vajadzīga jauna reāli konkurētspējīga piena masveida pārstrādes rūpnīca...

Piena sektorā strādājošo saimniecisko vienību rīcība ir iracionāla. Tas izriet no I.Driksnas komentāra, ka līdztekus labajiem kooperatīviem (lasi - kas savu produkciju pārdod Rīgas piena kombinātam)  ir arī kādi sliktie kooperatīvi (diemžēl atkal un atkal neviens no tiem netiek nosaukti vārdā - ir tikai nosacītais apzīmējums ļoti daudz kooperatīvu), "... kuri neizprotamu iemeslu dēļ pienu nepārdod pat par tādu pašu cenu un vēl augstāku, par kādu izved no valsts. RPK ir pietiekamas ražošanas jaudas, un ir neatlaidīgi strādāts pie eksporta tirgiem, un daudzi no tiem jau ir atvērti, bet pietrūkst produkcijas, ko eksportēt" . Nu dīvaini ir tie Latvijas uzņēmēji - negrib nopelnīt.

Publiski atskaņotajā melodijā parādās jaunas skaņas - diskutējot par to, ka zemnieki nereti sūdzas par to, ka piena pārstrādes uzņēmumi par pienu samaksā nesamērīgi maz vai pat to nepieņem, piena pārstrādes uzņēmumi atzinuši, ka Latvijā ir problēmas ar saražotā piena kvalitāti. Piemēram, viens no Latvijas piena pārstrādes rūpniecības līderiem AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts teicis, ka diemžēl ir zemnieki, kuri piena vietā nodod tikai nosaukumu - "piens, kas sastāv no ūdens un inhibitoriem": "... Esam runājuši gan ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), gan ar ZM, taču pašlaik cīņa par piena kvalitāti Latvijā kļūst bezjēdzīga" . Un arī I.Driksna piekrita kolēģim, ka ne visi piena ražotāji ir vienādi godīgi. "Arī mums ir bijuši gadījumi, ka esam atteikušies no piegādātā piena kvalitātes dēļ".
Vai tiešām lietuvieši ir nesaprātīgi - pērk no Latvijas pienu tāpēc, ka tas ir slikts? Šņepsts stāstīja, ka laukos cilvēkiem piena nauda ir gandrīz vienīgie ienākumi, tādēļ viņi dara visu iespējamo, lai pienu nodotu pārstrādes uzņēmumam un saņemtu naudu. "Visu zemnieku pienu, ar kuriem laužam piena iepirkumu līgumu, iepērk kooperatīvi un izved uz Lietuvu," teica Šņepsts.

Latvijā labs (kvalitatīvs) piens it kā nav vajadzīgs ... Visai dīvainas sakarības izriet arī no dažādo diskusijas dalībnieku teiktā salīdzināšanas - I.Driksna šaubās, vai Pārtikas un veterinārajam dienestam ir vienāda attieksme pret visiem pārstrādātājiem, jo, lūk "... vienīgo uzņēmumu ciemā nevar aizvērt, jo sāksies sociālās problēmas." Netieši tā ir norāde, ka slikto pienu iepērk ne tikai kooperatīvi, un ne tikai izvešanai uz Lietuvu. 
Savukārt, no viņas vārdiem "Par vienādu darbu valstī vajadzētu maksāt vienādi, neskatoties uz to, kas pienu ir nopircis - kooperatīvs vai uzņēmums. Patlaban šī attieksme nav bijusi vienāda, un tā ir politiska nostāja, kāpēc attieksme nav vienāda," izriet, ka ZM kā nozares valsts politiskā vadības institūcija ir tik ietekmīga, ka visādi neatkarīgajam PVD spēj uzdot pievērt acis vienos gadījumos, bet citos - skatīties, acis nenolaižot.
Bet - atkal  neviens "sliktais"'uzņēmums nosaukts netiek. Varam vien minēt kurš tas ir - jo vairāk nekā 95% no valstī pārdotā piena taču atbilst augstākās šķiras prasībām (varbūt par kādu 1-2 procentiem kļūdāmies - AP red. piez.). Saskaņā ar kvalitātes pārskatiem. Un atcerēsimies, ka laikam gan tikai AS "Valmieras piens" publiski uzsver, ka visa iepirktā piena kvalitāti novērtē neatkarīgā laboratorija Ulbrokā... Tad kurš īsti krāpjas - uzraugi?  akreditētāji? uzņēmumi? Jo visa piena kvalitātes novērtēšanas sistēma taču ir atzīta atbilstoši valstī noteiktajiem noteikumiem. Un Latvijas industrija bija tā, kas savulaik (nu jau - pirms gandrīz 10 gadiem) izcīnīja tiesības piena kvalitātes novērtēšanu veikt izkliedētajās uzņēmumu pārziņā (un atkarībā) esošajās laboratorijās. Atšķirībā no Igaunijas. Kurā piena kvalitāte patiešām esot Baltijā augstākā... 

Kooperatīvs - slikta (nekvalitatīva) piena bastions? Tā nu bija patiešām pārsteidzoši, ka SIA "Piena partneri" valdes priekšsēdētājs Vladislavs Butāns atzina, ka "Piena partneri" dibinātāji ir izvēlējušies SIA formu tādēļ, ka baidījušies no kvalitātes nonivelēšanas. Varam vien iedomāties, kā tas izskatās, ka kooperatīvu sapulcēs to biedri nobalso (atklāti vai slēgti), ka "mēs par sliktu pienu maksāsim tikpat, cik par labu un kooperatīva pārvaldnieki nedrīkst veikt pasākumus piena  kvalitātes uzlabošanas veicināšanai". Diezgan skaidrs Latvijas piena ražotāju gara spēju raksturojums, vai ne? Tiešām grūti noticēt, ka Butāns un viņa darbadevēji tā patiešām domā. Varam vien cerēt, ka tā bijusi diskusiju laikā izmantotās izteiksmes nepilnība. Bet - ja  nu tomēr nē???
Un vispār - varbūt tikai kooperatīvi ir nelaimes cēlonis. Ja nebūtu kooperatīvu - piena rūpniecība varētu vieglāk vienoties ar piena ražotājiem par piegādes nosacījumiem (tas cita starpā izriet arī no Šņepsta kunga izteikuma " Pēc pāris gadiem, kad beigsies valsts atbalsts, beigsies arī kooperācija un pārstrādes uzņēmumi un ražotāji varēs vienoties, ko un kā ražot, lai arī piena ražotājs varētu saņemt adekvātu samaksu par darbu un atpelnīt investīcijas, kas ieguldītas ražošanā.")   Nebūtu arī slikta piena (" Visu zemnieku pienu, ar kuriem laužam piena iepirkumu līgumu, iepērk kooperatīvi un izved uz Lietuvu", " Piena partneri" neaizgāja kooperatīvos, zināmā mērā baidoties no kvalitātes nonivelēšanas, tāpēc gājām savu ceļu un izveidojām uzņēmumu" ).  
Piena ražotāju teiktajā gan parādījušās dažas jaunas skaņas par industriju - Uldis Krievārs no LPPKS ”Trikāta KS" bez spiešanas atzinis, ka "...nav tā, ka Latvijas uzņēmumi nemaksā. Dodam pienu trijiem četriem labākajiem pārstrādātajiem, kuri maksā atbilstošu cenu un ir stabili un prognozējami sadarbības partneri ilgtermiņā. Tā ir sanācis, ka pēdējos gados kooperatīvi pārdod pienu arī Lietuvas pārstrādes uzņēmumam". Bet Butāns no Piena partneriem norunājis veselu atzinības teiksmu par AS "Preiļu siers": "... pašlaik tikai "Preiļu siers", ja tam būtu pietiekami daudz piena, varētu lielos apjomos ražot produktus eksportam, bet citu lielu uzņēmumu nav." Ak, nabaga Latvijas pienrūpniecības it kā atzītais flagmanis RPK - tas vairs laikam nav liels uzņēmums... Bet arī no Butāna teiktā nekļuva skaidrs - vai, viņaprāt, Preiļu siera iespējās būtu piena ražotājiem maksāt viņiem inetersantāku (pieņemamāku) cenu. Jeb tā  tomēr nav tikai industrijas īpašnieku peļņas kāre, kas ir šķērslis patīkamākiem darījumu nosacījumiem, bet gan kādi objektīvi dziļāki siera ražošanas Latvijā konkurētspējas šķēršļi.

Laikam sliktākais - nu jau vairāk nekā gads būs apritējis - kopš nav stratēgiska viedokļa (nerunāsim par lēmumu), kā izmantot gandrīz 6,5 miljonus EUR piena pārstrādes industrijas konkurētspējas stiprināšanai? Un varam saprast ministru, kam priekšā nolikts, no vienas puses - EK atzinums, ka piena sektora konkurētspējas stiprināšanai jāstiprina ražotāju grupas (un Latvijā saskaņā ar noteikumiem tieši PKS ir šie ražotāju grupu veidojumi), no otras puses - esošo lielindustrijas  īpašnieku prasījumi pareizi dalīt biznesu - katram esot jānodarbojas ar savām lietām, ko tie labāk protot (un var jau saprast - valsts un ES līdzfinansējums īstenotajos attīstības projektos ir labs uzņēmumu vērtības paaugstināšanas avots. Bet vērtību jau nosaka pārdošanas darījumā...) Un tam visam apkārt un pa vidu - dažādu piena ražotāju un viņu veidoto struktūru nekonsekventā, ilgstošā un pretrunīgā attīstībā esošā vīzija par industrijas attīstības ceļu - kooperatīva vai kapitālistiska; masveida noname  produkta ražošana vai augstas pievienotās vērtības nišas produkta; jauna uzņēmuma būvniecība vai esoša pārpirkšana un attīstība.

Bet  - varbūt - ja nebūtu šo iespējamo 6,5 milj. EUR publiskā finansējuma - lēmums jau sen būtu pieņemts???

AgroPols

x

Paroles atgadināšana