Citi raksta

Bebru postījumi – neatrisināma problēma?

Pašreizējo bebru un cilvēku konfliktsituāciju esam radījuši paši, tā laikrakstā "Latvijas Avīze" vēsta Vitauts Gaross. Bebra daba ir un būs, kāda bijusi, būtiski tā nemainīsies. Neko reālu nedod bebru ieskaitīšana nelimitēto medījamo dzīvnieku kategorijā. Tāpat naivi domāt, ka bebru skaits nostabilizēsies optimālā līmenī, ja sugas iekšējo procesu rezultātā tie mazāk vairosies.

Bebru plastiskums – pieticība barības, dzīves vietas izvēlē – ir acīm redzams. Dzīvnieki izdzīvo pat Rīgas pilsētas kanālā, kur nav izcilu barošanās un dzīves apstākļu. Nenoliedzami, dzīvodams konkrētā vietā, bieži aizaugušās platībās, pat lauksaimniecības zemēs, bebrs pastrādā ļoti daudz slikta – diezgan lielā platībā izmaina hidroloģisko režīmu, paaugstinot gruntsūdens līmeni. Tad mežaudzes visos vecumos agrāk vai vēlāk iet bojā vai arī ilgi nīkuļo, ievērojami samazinoties ikgadējam pieaugumam. Kļūdaini postījumus attiecināt tikai uz nograuztiem, nokaltušiem kokiem. Šajās platībās nemaz nav jāsāk bebru medības, jo te mežs jau iznīcināts.

Nav nozīmes diskutēt, vai bebru uzskaite ir pareiza, vai pārāk daudz vai maz tos nomedī. Bebri jāmedī tur, kur tie no jauna sāk postīt mežaudzes, kur neļauj darboties meliorācijas sistēmām, aizsprostojot grāvjus, caurtekas, bojājot ceļus. Katram meža īpašniekam savs īpašums ir regulāri jāapseko, jāizpēta un jāpieņem lēmums – vai nu izdevīgāk neko neuzsākt, vai pilnībā izmedīt bebrus viena divu gadu laikā. Katrai bebru apdzīvotai vietai ir jāizstrādā savs visoptimālākais apsaimniekošanas, apmedīšanas režīms, kas tiktu pamatots ar reāliem faktiem. Steidzami jārīkojas vietās, kur bebri tikko uzradušies, vecajās apmetnēs parasti dzīvnieku skaits strauji nepalielinās, jo to bioloģiskā ietilpība vairāk vai mazāk "izsmelta" un jaunie bebri aiziet meklēt jaunas dzīves vietas.

2009. gadā tika pagarināts bebru medību termiņš līdz 30. aprīlim, šogad tāds termiņš ir apstiprināts jaunajos Medību noteikumos. Neraugoties uz to, joprojām pozitīvu izmaiņu problēmu risinājumā nav.

Gribētu, lai likumdevēji paskaidro, kādēļ elementārākos ētikas principus – nenogalināt dzīvniekus to vairošanās periodā – ignorē attiecībā pret bebru, diemžēl arī pret mežacūku, bet vārna, žagata, vilks, lūsis šajā laikā bauda pilnīgu aizsardzību. Katra dzīvnieka nozīmīgums ekosistēmā ir dažādi vērtējams atkarībā no vietas un laika, taču tas nedod tiesības cilvēkam kā stiprākajam pārkāpt elementārākos humānisma principus. "Zaļā" morāle ir izteikti divkosīga, gari tiek debatēts par astes amputāciju suņiem, tiek strikti noliegts lemt mājas kaķēniem ātru nāvi "jūrskolā", bet netiek pamanīts, ka bebrēni un mežacūku sivēni ilgi mocīsies, kamēr nomirs bada nāvē, jo tiem likumīgi tiks nošauta māte.

Bebru populāciju vajadzēja saprātīgāk apsaimniekot jau no 80. gadu sākuma, bet tad meža resors un tiem pietuvinātie mednieki alkatīgi skatījās, lai tikai bebrus nenomedītu par daudz, jo tad apsīktu izdevīgais bebru ādu bizness. Kad 90. gados sabruka kažokādu tirgus, bebru medības kļuva nerentablas un mednieki tos medīja arvien mazāk. Jau gandrīz 20 gadus valsts institūcijas sūta medniekiem draudu vēstules par bebru postījumiem, mednieki formāli rīkojās, bet problēma palika. Aizmirsts tika pats galvenais – neviens darbs nekad par velti netiek darīts. Līdz 90. gadu pirmajai pusei par medniekus it kā maz interesējošu dzīvnieku, piemēram, plēsēju, skaita regulēšanu gādāja algots personāls – meža sardze, medību uzraugi. Viņi bija materiāli ieinteresēti, jo saņēma algu, prēmijas par dzīvnieku nomedīšanu, tādēļ nav saprotams, kāpēc meža īpašnieks (valsts vai privātpersona), kas veiksmīgi pārdod kokmateriālus, nevar par nošautu bebru samaksāt 20 līdz 25 latus, kas būtu tikai nepilna koksnes kubikmetra cena. Norēķināties varētu elementāri – bebra astes gals ir pierādījums tā nomedīšanai.

Lai bebrus medītu tur, kur tas visvairāk nepieciešams, meža apsaimniekotājam regulāri jākontrolē bebru mednieks, kuram jāvienojas ar medību tiesību izmantotāju par medību laiku, vietu un veidu, lai negadītos tā, ka mēnešiem ilgi šauj bebrus, bet krīt cūkas un stirnas. Šobrīd, kad laukos valda bezdarbs, bebru mednieki noteikti atrastos. Valsts institūcijām gan būtu jāraugās, lai bebrus saglabātu tur, kur tie nenodara nozīmīgus kaitējumus.