Citi raksta

Desmit gadi ar pusotru miljardu

Iveta Tomsone, Latvijas Avīze (LA)
19.04.2010

Laikrakstā "Latvijas Avīze" apskatīta Lauku atbalsta dienesta desmit gadu jubilejas konferences norise.

Pirmās diskusijas par ES atbalstu laukiem pēc 2013. gada – cerīgas Latvijai

Aizvadītajos desmit gados caur Lauku atbalsta dienesta "rokām" Latvijas laukos un pārtikas nozarē nonākuši 1,454 miljardi latu. Pastāv cerība, ka turpmākajos desmit gados summa varētu būt lielāka, ja Latvijai un citām jaunajām un dažām vecajām ES dalībvalstīm izdodas panākt taisnīgāku ES lauksaimniecības budžeta izdevumu pārdali. Par to vakar Lauku atbalsta dienesta (LAD) desmit gadu jubilejas konferencē Jelgavā sprieda LAD, Zemkopības ministrijas un ES iestāžu pārstāvji.

Konferencē tika uzteikti lielākie ES atbalsta saņēmēji – lauksaimniecības uzņēmumi "Uzvara lauks", "Pampāļi", "Tērvete", a/s "Rīgas piena kombināts", SIA "Lielzeltiņi". Taču lielāko summu – 17 miljonus latu – saņēmusi Jelgavas cukurfabrika. Diemžēl šis fakts liek izdarīt secinājumu, ka par darbības pārtraukšanu ES ir gatava maksāt vairāk nekā par modernu, efektīvu saimniecību veidošanu.

Dienests strādā nežēlojoties

No 18 miljoniem latu nacionālo subsīdiju naudas un 38 cilvēkiem, kuri to administrē, 2000. gadā līdz vidēji 200 miljoniem latu valsts un ES naudas, kas tiek laukiem, un pārsimtam darbinieku šogad. Tāda ir LAD izaugsme desmit gados. Vēl varētu turpināt – 2000. gadā LAD administrēja 14 atbalsta programmas, pērn – jau 85. Slavējot LAD darbību un pieminot, ka Latvijas laukiem domātās naudas administrējošā iestāde ir starp labākajām ES, vakar minēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Īpašs paldies LAD tapšanā sakāms tās izveidotājai Irinai Pilverei, kuras darbu no 2006. gada turpināja Andis Rukmanis. Pateicoties viņu profesionālajam darbam, arī Eiropas Revīzijas palātas administratīvās komitejas priekšsēdētājam Igoram Ludboržam nebija neviena slikta vārda, ko teikt par Latvijas godīgumu ES naudas apgūšanā. Nelielas ķibeles esot bijušas, taču Latvijai atšķirībā no daudzām citām ES valstīm ne reizi nav bijis jāatmaksā ES kasē nepamatoti izmaksāts atbalsts.

Kopš Anda Rukmaņa pēkšņās nāves pērn LAD direktora postenis uzticēts ilggadējai dienesta darbiniecei Annai Vītolai-Helvigai. Viņai tagad ierobežota finansējuma apstākļos jātiek galā ar visām ES un valsts atbalsta programmām. To, ka dienests to paveiks, šaubu nav. Jo atšķirībā no citu valsts iestāžu vadītājiem A. Vītola-Helviga pat nedomāja žēloties par ierobežoto finansējumu, kas traucē strādāt. Tieši pretēji.

A. Vītola-Helviga: "Mēs apzināmies, kā pēdējo desmit gadu laikā esam apauguši ar daudzām iekšējām instrukcijām, iekšējās kārtības noteikumiem un procedūrām. Mēs domājam vienkāršošanas virzienā. Piemēram, mēģināsim apvienot kontroles, lai lauksaimnieku tik bieži nevajadzētu traucēt."

Viņa min, ka LAD jau rīkojas, lai klientiem būtu ērtāk – no 1. maija dienesta centrālajā birojā būs atvērta klientu apkalpošanas istaba, kur ikviens, kam nepieciešamas LAD konsultācijas un kārtojamas formalitātes, to varēs izdarīt, nestaigājot pa daudzajiem kabinetiem.

Priekšlikumi laukiem – gada beigās

Būtiskākais jautājums, kas nozares spēlētājus uztrauc, – kāda gaidāma nākotne no 2014. gada, kad ES mainīs kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

"Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," tā gaidāmo reformu būtību raksturo Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis Vladimirs Plahovs. Gatavojot KLP reformu, būšot jārēķinās ar ES jauno ekonomisko stratēģiju, kas vērsta uz "gudru izaugsmi", kas balstīta uz inovācijām, tehnoloģijām un prasmēm. Konkrētākais, ko EK pārstāvis KLP reformas jomā darīja zināmu, bija termiņi, kādā tā sagatavojama, – šogad līdz rudenim notikšot "problēmu apspriešana", gada beigās tapšot ziņojums, nākamgad sagatavošot likumdošanas priekšlikumus, kas jāsaskaņo ar Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu. 2012. gadā sākšot gatavot lauku attīstības politiku, tad arī dalībvalstīm būs jāķeras pie lauku attīstības stratēģiju un programmu gatavošanas.

Tā gluži nav, ka par gaidāmo reformu nekas nav zināms. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe bija gatava stāstīt vairāk.

Šobrīd visās ES valstīs ir skaidrs – tiešo maksājumu sistēma nav godīga. Godīga tā būtu, ja ES tiešo maksājumu aploksne ES valstu lauksaimniekiem tiktu izdalīta vienādi. Tad 2013. gadā visās ES valstīs lauksaimnieki saņemtu 200 Ls/ha. Pēc pašreizējās politikas vismazāk saņem Latvijas lauksaimnieki – 65 Ls/ha, visvairāk nīderlandieši – 426 Ls/ha.

R. Lerhe: "EK šobrīd nepiedāvā veikt revolūciju, tā piedāvā saglabāt tiešos maksājumus, lauku un tirgus atbalstu, pretī prasot pārtiku par pieņemamām cenām, konkurētspēju un sabiedrisko labumu."

Eiropas Parlamenta diskusijas savukārt vērstas uz to, ka ES atbalstam jābūt godīgākam un vērstam uz vides saglabāšanu. Esot jāatsakās no mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta, šo naudu pārceļot uz tiešajiem maksājumiem.

Iespējams Latvijai izdevīgs scenārijs

Vēl vienu viedokli ES piedāvā vadošie zinātnieki. Viņi ierosina maksājumus sadalīt trīs līmeņos. Par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī būtu jāmaksā 100 līdz 150 eiro/ha. Jāsaglabā mazāk labvēlīgo apvidu atbalsts ar dažādām likmēm un jāievieš īpašs atbalsts par videi draudzīgu un sabiedrībai nepieciešamu saimniekošanu. Par abiem šiem līmeņiem tiktu maksāti vidēji 400 eiro/ha. Šādu atbalstu maksātu par "sabiedriskā labuma" nodrošināšanu – ainavas kopšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ūdens un augsnes kvalitātes uzlabošanu utt.

Ņemot vērā Latvijas caurmērā ekstensīvo saimniekošanu, zinātnieku modelis būtu visizdevīgākais. ZM aprēķinājusi, ka šādā gadījumā Latvijas tiešo maksājumu aploksne pieaugtu no 146 miljoniem līdz 347 miljoniem eiro – pieaugums par 138%. Zviedrija saņemtu par 159%, bet Somija – par 133% vairāk. Nīderlande un Īrija saņemtu par 35% mazāk nekā patlaban.

Ņemot vērā, ka daudzas vecās ES valstis nebūs ar mieru samazināt maksājumus saviem lauksaimniekiem, sagaidāmas skarbas diskusijas par kritērijiem, pēc kādiem nauda dalāma. Ja uzvarēs viedoklis, ka atbalstam jābūt atbilstošam produktivitātei, Latvija paliks zaudētājos.

Latvijas Avīze (LA)

x

Paroles atgadināšana