Citas ziņas sadaļā
Latvija sekmīgi pārstāvējusi ES dalībvalstis FAO ģenētisko resursu komisijas 15.pastāvīgā sesijā
Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki
Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē ir spēkā
Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"
EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu
Neatrod piemērotāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo
Armands Krauze tikās ar COPA/COGECA ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu
Agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk
ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība
Citi rakstaLauksaimniecības komisārs: Nebūs vienotu lauksaimniecības maksājumu no 2014. gadaLeta-Nozare
29.04.2010 No 2014. gada nebūs vienota fiksēta atbalsta lauksaimniecībai visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. To intervijā "Latvijas Avīzei" teicis ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs. Atbildot uz jautājumu par Latvijas zemnieku diskriminēšanu, maksājot tiem vismazākos atbalsta maksājumus, komisārs skaidroja, ka nevēlas komentēt kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes virzienu, kamēr nebūs uzklausījis visu dalībvalstu domas. Taču viņš uzskata, ka tiešo maksājumu sistēma ir jāpadara daudz uzticamāka, taisnīgāka un caurspīdīgāka. "Taču es nerunāju par vienotu, fiksētu atbalstu visām ES dalībvalstīm, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Mans mērķis ir atteikties no vēsturiskajiem kritērijiem, pēc kuriem valstīm tiek noteikti tiešie maksājumi. Tie varbūt varēja būt būtiski reformas laikā 2003. gadā, taču nebūs atbilstoši nākotnē. Es rēķinos ar to, ka tas nebūs viegli un būs nepieciešama zināma līdzekļu pārdalīšana ne tikai dalībvalstu starpā, bet arī starp noteiktiem sektoriem noteiktās valstīs. Taču ir ārkārtīgi svarīgi atrast objektīvākus un saprotamākus kritērijus, ja mēs vēlamies turpināt saņemt nodokļu maksātāju atbalstu šim instrumentam," skaidroja Čološs. Viņš norāda, ka pārtikas ražošanai paliks galvenā loma Eiropas lauksaimniecībā, tādēļ jākoncentrējas uz to, lai padarītu saimniecības konkurētspējīgākas tā, lai galvenos ienākumus nestu tirgus. Taču tas ir jāpanāk ilgtspējīgā ceļā. Komisārs uzsvēra, ka Eiropas lauksaimniecība nodrošina daudz vairāk nekā tikai pārtiku. Sabiedrības labumu nodrošināšana nākotnē kļūs aizvien nozīmīgāka, īpaši runājot par dabas resursu - ūdens, augsnes un enerģijas - izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un klimata izmaiņām. Tie ir labumi, kurus tā vienkārši nevar kompensēt ar tirgu. |