Citi raksta

Zeltainas, nevis bālas

Laikraksts "Diena" vēsta, ka Latvijas šprotu nākotne pēc sarunām ar EK vēl neskaidra, tomēr cerības esot.

Pēc neformālām konsultācijām ar Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām ir cerības, ka spēkā esošās benzopirēna daudzuma normas šprotēm varētu tikt saglabātas pašreizējā līmenī, bet par to paaugstināšanu vēl pāragri runāt, Dienai atklāja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš. Latvijas zivrūpnieki tomēr cer, ka normas varētu izdoties palielināt no pieciem līdz astoņiem mikrogramiem kilogramā, un apgalvo, ka citādi ir apdraudēta šo konservu ražošana pēc tradicionālajām metodēm.

A. Lapiņš pēc sarunām pirmdien Briselē gan uzsvēra, ka arī pašreizējo normu saglabāšana būtu uzskatāma par sasniegumu, jo, sākot pārskatīt 2005. gadā pieņemtās regulas, sākotnējā EK prasība esot bijusi tās samazināt vēl vairāk – līdz diviem mikrogramiem kilogramā. Šāds samazinājums visai droši gaidot daudzus šprotēm līdzīgus zivju produktus.

"Ilgtermiņā strādājam starp cipariem divi un astoņi, bet ne par vienu no tiem vēl neesam saņēmuši pilnīgi noteiktus signālus. Jāņem vērā arī tas, ka šīs bija tikai neformālas konsultācijas," skaidroja ZM pārstāvis. Viņš norādīja, ka šī jautājuma risināšana gaidāma arī politiskajā, ne tikai ierēdņu līmenī, jo ierobežojumi skar daudzu valstu intereses. Šprotu ražotāji gan uzskata, ka vēl zemākas normas draudētu ar šīs nozares iznīkšanu. Lielāka skaidrība varētu būt gaidāma oktobrī.

Ierobežo ne tikai šprotes

Benzopirēns ir ķīmiska viela, kura var veicināt saslimšanu ar vēzi, tādēļ tās daudzumu pārtikas produktos stingri regulē Eiropas Savienības (ES) līmenī. Šobrīd noteikts, ka zīdaiņu vai diētiskajā pārtikā tas drīkst veidot vienu mikrogramu no kilograma, eļļās un taukos – divus mikrogramus, bet vislielākās normas esot gliemenēm – desmit mikrogramu kilogramā. Smēķētāji, dienā izpīpējot paciņu cigarešu, var uzņemt divus līdz piecus mikrogramus kaitīgās vielas, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centra direktora vietniece Dace Šantare.

Kūpinātai gaļai un zivīm šobrīd spēkā esošā norma – pieci mikrogrami kilogramā – neapmierina šprotu ražotājus, kuri uzskata, ka tā ir pārāk stingra. "Vienkāršoti runājot, benzopirēns rodas, gatavojot jebkuru produktu augstā temperatūrā uz atklātas liesmas, tādēļ, piemēram, grilētā gaļā tā līmenis var sasniegt pat 250 mikrogramu. Tādēļ, kamēr nebūšu redzējis lielas sociālas kampaņas, kas skaidro nepareizi pagatavotas pārtikas kaitīgumu, neticēšu, ka tā ierobežojumu noteikšanas gatavos produktos galvenā doma ir pārtikas uzlabošana," stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits.

Viņš uzskata, ka šprotu gadījumā "redzama klasiska cīņa par tradicionālām produktu vērtībām. Tas ir apmēram tāpat, kā – ja kāds censtos pieņemt normu, ka Francijas pūdētie sieri nedrīkst būt pūdēti".

"Patērētājs kopš senseniem laikiem ir pieradis pie zeltainās krāsas un kūpinājuma aromāta, ko sajūt, atverot bundžu, bet, vēl vairāk samazinot kūpinājuma līmeni, lai būtu droši, ka iekļaujamies normās, to iegūt vairs nebūtu iespējams," skaidro akciju sabiedrības Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris. Zivju kūpināšanas process esot ļoti sarežģīts, un benzopirēna saturs katrā bundžā var atšķirties, tādēļ pastāv aptuveni 15 procentu liela iespēja, ka tas var pārsniegt normu, skaidro D. Šmits: "Uzņēmējiem ir divas iespējas – samazināt kūpināšanu līdz tādam līmenim, ka produktu vairs nemaz nevar saukt par šproti, un tādējādi ilgtermiņā zaudēt pircējus vai arī riskēt, ka pārbaudē patrāpīsies kāda no bundžām, kur pārkāpta norma, un tādā gadījumā atbilstoši ES noteikumiem visa saražotā partija ir jāizņem no pārdošanas un jāiznīcina."

PVD pārstāve D. Šantare gan norāda, ka benzopirēna līmeni iespējams samazināt pavisam vienkārši – regulāri tīrot kūpināšanas iekārtas un rūpīgāk izvēloties kurināmo, piemēram, izmantojot tikai malku bez sveķiem.

Cer uz Austrumu tirgu

Pieļaujamās benzopirēna normas palielināšana rūpniekiem svarīga arī eksporta dēļ – kaut gan tradicionālais šprotu tirgus ir agrāk Padomju Savienībā ietilpušās valstis, nevis ES, arī tajās, vadoties pēc ES parauga, daudzviet pieņemta norma, ka benzopirēna līmenis nedrīkst pārsniegt piecus miligramus. Ja izdotos panākt izmaiņas ES līmenī, arī apkārtējās valstis varētu sekot tās piemēram, cer zivrūpnieki.

A. Babris gan šā brīža normās nesaskata konkurentu lobētus mēģinājumus izspiest Latvijas zivrūpniekus no tirgus, drīzāk ES ierēdņu pārcentību. Viņaprāt, konkurentu lobēšana varētu pienākt, kad sāksies diskusija par pieļaujamo dioksīnu līmeni pārtikā lietojamajās zivīs. Tā pieļaujamā limita samazināšana nāktu par labu valstīm, kuras zvejo ārpus piesārņotās Baltijas jūras, piemēram, Norvēģijai vai Lielbritānijai.