Jaunumi ekonomikā

Par piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas piens" investoru kļuvis Vācijas koncerns "Fude + Serrahn Milchprodukte"

Šodienas ziņu lentē ir nonākusi ziņa, kas plaši tiek tiražēta dažādos medijos, kā tā būtu kāds no Latvijas izcilākajiem notikumiem.

Ziņa, kas vēsta, ka par „piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas piens" investoru kļuvis Vācijas koncerns "Fude + Serrahn Milchprodukte", iegādājoties 75,1% daļu no līdzšinējā vairākuma akcionāra - kooperatīva "Latraps".

Ieskatoties komentāros pie publiskotajiem rakstiem, daudzi no tiem ir visai tradicionāli trollisku pieskaņu, bet pēc savas būtības profāniski – šī vārda izpratnē, kad tie nebalstās zināšanās un analīzē. Kaut netrūkst arī visnotaļ pragmatisku un korektu vētējumu .

Tāpēc šoreiz tikai mazs mans komentārs, jau daudzu gadu ilgumā no paliela attāluma vērojot šo procesu – sākot no idejas par Latvijas piena ražotājiem piederoša uzņēmuma tapšanas, un beidzot ar pašreizējo darījumu. Vērojot šo procesu gan pašam mazliet savā laikā esot iesaistītam idejas attīstībā un priekšnovērtējumā, gan vēlāk caur mediju un atsevišķu fragmentāru sarunu logu raugoties projekta attīstībā un sākotnējā darbībā.

Latvijas piena ražošanas sektora un tajā strādājošo saimniecību labklājība ir atkarīga no piena eksporta un "labas" nonākšanas pasaules tirgos. Par to arī mēs AgroPolā esam runājušis un rakstījuši, tāpēc argumentāciju šeit neatkārtošu.

Pašlaik katru dienu LV teritoriju atstāj ~ 700 t (nav pat svarīgi, vai tās ir 650- vai 800 tonnas – tas katrā ziņā ir daudz – tas ir aptuveni tikpat, cik pašlaik dienā spēj pārstādāt Latvijas piena nozares līderis – Preiļu piena pārstrādes koncerns) nepārstrādāta, un pat - neapstrādāta, svaigpiena. Atstāj, jo Latvijas teritorijā strādājošais piena pārstrādes industrijas kopums ir visu šo laiku bijis konkurētnespējīgs, pārnesot pasaules un Eiropas piena cenas uz Lavijas piena ražotājām saimniecībām.

Latvijas Piena tapšanas ideja pirms tiem nu jau 7-9 gadiem bija šo stāvokli mainīt, pašiem lauksaimniekiem attīstot sevis kontrolētu (sev piederošu) piena pārstrādes uzņēmumu.

Negribu šodien iesaistīties iespējamā veļas mazgāšanā, kas un kurā brīdī kļūdījās uzņēmuma veidošanas un darbības vadības procesā un cik to iespaidoja pasaules tirgus kritums, tomēr skaidri vēlos apgalvot, ka šajā projektā nebija ne jausmas no kādām iespējamām mahinācijām un publiskās naudas izkrāpšanas. (Un arī par valsts atbalstu runājot – par lielāko atbalstu dēvētais valsts lēmums sniegt garantijas kredīta saņemšanai – tas ir bijis ļoti dārgs atbalsts- par kuru visu šo laiku uzņēmums maksā ne vienu vien procentu Valsts kasei. Tikai par garantiju, un kur nu vēl procenti un pamatsummas kredītiestādēm.)

Vēl vairāk - daudzi no Latvijas piena ražotājiem vēl šodien konkrēti un personīgi maksā par savām garantijām, ko viņi un viņu saimniecības deva uzņēmuma attīstībai. Bet Latvijas pārējā piena pārstrādes industrija joprojām ir nepietiekama konkurētspējīgu eksporta jaudu attīstībā, lai apmierinātu augošās piena ražošanas pieprasījumu pēc laba tirgus. Uzsveru - LABA tirgus, kas nozīmē piena iepirkuma cenu vismaz tuvu ES vidējām līmenim, kas praktiski nozīmē arī Vācijas cenas līmeni.

Iespējams, sava nozīme bija nepietiekamām zināšanām pašas rūpnīcas projektēšanā (iekārtu jaudu saskaņošanā un komplektācijā), sava nozīme - pārvaldīšanā, sava nozīme - spēcīgu tirgus kanālu neesamībai. Un sava nozīme noteikti bija spēcīgas finanšu aizmugures iztrūkumam tirgus krīzes brīdī. Kam virsū vēl uzklājās jau pieminētās saistības maksāt valstij par sniegtajām finanšu garantijām.

Un tā gadās, ka biznesā ne visi uzsāktie projekti ir veiksmīgi.  Diemžēl, šis projekts piepulcējās šo ne visai veiksmīgo projektu kopai.

Lai vai kā - ir labi, ka uzņēmums jauno pārvaldnieku vadībā turpinās strādāt. Būs labi - ja uzņēmums stabilizēs un pat būtiski kāpinās savu darbības apjomu, samazinot no Latvijas izvedamo neapstrādātā svaigpiena apjomu, sniedzot LV piena ražotājam labākas piena pārdošanas cenas gūšanas iespēja. Praktiski tas nozīmētu, ka sākotnēji definētie LP veidošanas mērķi tiktu sasniegti. Citiem līdzekļiem, nekā sākotnēji cerēti, tomēr sasniegti.

Cilvēciski un pilsoniski man ir žēl, ka tas nav Latvijas uzņēmums, kas turpinās darbu šā uzņēmuma pārvaldīšanā. Tomēr ticu, ka viņu pienesums ļaus uzņēmuma darbību stabilizēt un attīstīt. Un tas ir Latvijas piena ražotāju stratēģiskajās interesēs.

Iespējams, tas pat ir labi, ja mūsu salīdzinoši sastāvējušajā dīķī ienāk kāda līdaciņa ar savu jaudu, zināšanām un spējām.