Jaunumi ekonomikā

Kā mainās resursu cenas

Armands Vēveris, AgroPols
08.05.2009

Pievienotie dokumenti

Resursi tabulas.xls
Iepriekšējā "Agropola" laidienā analizējām, kā mainījušās cenas lauksaimniecības produkcijai. Secinājām, ka nozīmīgs cenu kāpums sektorā bija vērojams līdz pagājušā gada I ceturksnim, bet II pusgadā jau sākās kritums. Saimniekošanas nosacījumus, kā zināms, ietekmē ne vien produkcijas cenas, bet arī ražošanai nepiecie­šamo resursu cenas, tāpat daudz citu faktoru. Jau pagājušajā gadā daudzu prāti bija satraukti par resursu cenu straujo celšanos. Tagad paanalizēsim, kā tas izskatās skaitļos un kādas ir perspektīvas?
Vispirms salīdzināsim, kā Latvijā kopš iestāšanās ES mainījušies cenu indeksi produkcijai un resursiem.
Kā redzam attēlā, līdz 2006. ga­dam ieskaitot, lauksaimnie­cības produktu un resursu cenu palielinājuma tendence bija kopumā līdzīga. Sākumā nedaudz straujāk auga produktu cenas, tad resursi tās "panāca". Vērā ņemamas izmaiņas notika 2007. gadā, kad, strauji kāpjot vairāku augkopības produktu cenām, mainījās arī kopējā proporcija - par labu lauk­saimniekiem. Tomēr lopkopība nokļuva nelabvēlīgākā situācijā, jo kāpa cenas arī lopbarībai, bet šo nozaru produktu cenas atpalika. Savukārt 2008. gadā resursu cenas "pēc inerces" turpināja strauji augt, taču produktu cenas izlīdzinājās. Arī attēls rāda, ka notikusi augkopības un lopkopības cenu savstarpēja izlīdzināšanās, taču resursu cenas aizsteigušās priekšā. Ja salīdzinām 2008. gadu ar 2007., atklājas, ka gada laikā starppatēriņa resursu cenas vidēji augušas par 21% (!). Bet tajā pašā laikā produktu pārdošanas cenas vidēji ir samazinājušās par 2,2%, turklāt nozarēm tās ievērojami atšķiras: lopkopībā cenas sadārdzinājušās par 10%, bet augkopībā - sama­zinājušās par 13,5%.
Zinot, ka cenu tendences atsevišķiem produktiem jūtami atšķiras, turklāt dažādu produktu ražošanai nepieciešams atšķirīgs resursu grozs, piedāvājam galveno produktu un resursu veidu cenu izmaiņu apkopojumu (1. tabula).
Redzam, ka, rēķinot gan pret 2005., gan 2007. gadu, resursu cenas 2008. gadā produktu cenām ir aizsteigušās priekšā pat par aptuveni 20 procentu punktiem, kas, protams, ir ļoti daudz.
Kādi resursi sadārdzinājušies visvairāk?
Aizvadītajā gadā straujākais cenu lēciens novērots minerāl­mēsliem (par 58% pret iepriekšējo gadu) un veterinārajiem izdevumiem (par 50%). Kāpums par 30% arī sēklām un elektrībai, par 20% - degvielai, tehnikai un materiāliem. Turpretī lopbarība kļuvusi dārgāka vidēji tikai par 9%, jo tā sadārdzinājās jau iepriekšējā gadā.
Vismazākais cenu kāpums augu aizsardzības līdzekļiem un pesticīdiem - tikai par 3%. Salīdzinot ar 2005. gadu, visstraujāk sadār­dzinājušies minerālmēsli (2 reizes), sēkla, tehnikas uzturēšanas izdevumi un lopbarība.
Savukārt, salīdzinot ar 2000. gada cenām, pamanāmākais kāpums ir minerālmēsliem (3 reizes), veterinārajiem izdevu­miem (2,8 reizes), kā arī apkures degvielai (2,8 reizes). No citiem svarīgākajiem resursiem jāmin motordegviela, kas, tāpat kā tehnikas uzturēšana, sadār­dzinājusies 2 reizes, lopbarība - 1,8 reizes, elektrība - 1,7 reizes, bet vismazāk mainījušās cenas pesticīdiem - tikai par 3%. Ievērojami dārgākas kļuvušas sēklas - 2,2 reizes. Kapitālieguldījumu (ēkas, tehnika u. c.) vidējās cenas šajā laikā augušas 1,8 reizes.
No šiem datiem var secināt, ka izmaksas gan augkopības, gan lopkopības nozarēs palielinājušās aptuveni līdzīgi. Tāpat, ar izņēmumu 2007. gadā, arī veidojušās šo nozaru produktu cenu tendences. Vidējais pieaugums 2008. gadā pret 2000. gadu sasniedzis 1,8 reizes (sk. attēlu), bet pret 2005. gadu - 28,5%. Tāpat 1. tabulas dati rāda, ka 2008. gadā novērota neliela cenu izlīdzināšanās tendence - daļai produktu, kuru cenas līdz tam bija kāpušas straujāk, tās samazinājās, bet liellopu gaļai un cūkgaļai, kam tās 2007. gadā bija visai zemas, pagājušā gadā tās it nozīmīgi pieauga. Izņēmums ir rapši, kuriem pasaules tirgus cena nozīmīgi cēlās, tādējādi strauji mainījās arī Latvijā, pretēji kopējai tendencei augkopībā.
Diemžēl mūsu zemniekiem ir raksturīgi, ka, cenai augot, ražošanas apjomi ir mazāki nekā tad, kad cena pazeminās. Tā, piemēram, graudu sējplatības 2007. "labās cenas" gadā ievērojami nepalielinājās, lai gan iepriekš tās katru gadu bija kāpušas. Savukārt 2008. gadā graudu platības paplašinājās, bet rapšu - pat sama­zinājās (pēc līdzšinēja regulāra kāpuma), taču cenām bija tieši pretēja tendence.
Tiesa, šīs cenas nosaka pasaules tirgus, tāpēc Latvijā saražotie apjomi tās jūtami neiespaido. Tāpat arī lopkopībā - neraugoties uz to, ka pērn, kā arī šāgada sākumā, gaļas cenas ir jūtami kāpušas, apjomi joprojām samazinās. Tas liecina, ka daudzi vadās pēc principa - ražot to, kam tajā brīdī ir labs noiets. Taču, kamēr produkts nonāk tirgū, situācija bieži vien jau ir mainījusies.
Kādas ir ceturkšņu tendences?
Ņemot vērā, ka 2008. gads bija nozīmīgu pārmaiņu laiks, kas iesākās ar strauju inflācijas kāpumu, aplūkosim, kā šīs pārmaiņas ietekmējušas resursu cenas ceturkšņu griezumā. Vai resursu piegādātāji ir ņēmuši vērā izmaiņas, kas skāra lauksaimniecības nozari?
Kā rāda apkopotie dati, neraugoties uz ievērojamo cenu krišanos lauksaimniecībā pagājušā gada II pusē, lielākajai daļai resursu cenas joprojām turpināja augt. Īpaši strauji tieši šajā laikā kāpusi minerālmēslu cena, kas gada pēdējā ceturksnī pat 2,5 reizes pārsniegusi 2005. gada vidējo līmeni! Neliels cenas kritums atzīmēts kombinētai lopbarībai, lai gan izejvielas cenas samazinājās krietni vairāk. Tāpat arī uzturēšanas izdevumi turpinājuši augt.
Tādējādi šie dati rada iespaidu, ka vismaz 2008. gadā resursu piegādātāji nav bijuši lauksaimniekiem labvēlīgi, cerot vēl "pēc inerces" gūt lielu peļņu, neņemot vērā jau mainījušos situāciju nozarē. Vienīgi IV ceturksnī iezīmējies minimāls resursu cenu samazinājums, kuru noteica lopbarības un motordegvielas cenu izmaiņas.
Kādas ir perspektīvas?
Šis gads sācies ar to, ka lauksaimniecības ražojumu cenu kritums turpinās - I ceturksnī vidēji par 17% pret iepriekšējā gada I ceturksni. Pašreiz grūti prognozēt, kā minētās cenas "uzvedīsies" tuvākā nākotnē, kaut gan skaidrs, ka tās ietekmē pieprasījuma kritums, kā arī piedāvājuma līmenis, kas iepriekšējās ekonomiskās aktivitātes iespaidā izveidojās augsts. Tomēr ilgākā termiņā situācija, visticamāk, atkal mainīsies, un lauksaimniecības ražojumi būs pieprasīti, īpaši kvalitatīvi, ķīmiski nepiesārņoti.
Pašreiz vēl nav apkopota informācija par resursu cenām šāgada sākumā, tomēr, visticamāk, ka resursu piegādātāji būs spiesti samazināt savas cenas, un arī tās pazemināsies. Parasti gan tās nekrīt tik lielā mērā kā lauksaimniecības precēm (kā tas novērots arī deviņdesmito gadu beigās), tomēr daļējs atspaids ir sagaidāms. Turklāt lauksaimnie­kiem ir stimuls taupīgāk izmantot resursus, tādējādi gan sekmējot to cenu krišanos, gan palielinot savus ienākumus.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana