Jaunumi ekonomikā

Piena ražošanas pašizmaksas veidošanās Igaunijā

Pēdējo gadu laikā vairākas piensaimniecības atrada iespēja investēt līdzekļus ražošanā - rekonstruēt vai uzcelt jaunas ražošanas ēkas, atjaunot tehnikas parku, modernizēt iekārtas un paplašināt ražošanu. Investīcijām šis laiks bija veiksmīgs - produkcijas realizācija problēmas neradīja, un cenas arī bija pieņemamas. Tāpat aizņēmuma saņemšana vai līzinga līguma noslēgšana veicās.

Pirms gada neviens pat nevarēja iedomāties, ka situācija var tik strauji mainīties. Šobrīd daudzi piena ražotāji ir nonākuši grūtībās, jo piena iepirkuma cena ir tik zema, ka ražošanas izdevumi nesedz ieņēmumus. Kritušās arī labības iepirkuma cenas. Šajos apstākļos par investīcijām domāt nav iespējams. Katram ražotājam tagad ir rūpīgi jāizrēķina, kādi var būt viņa reāli iespējamie ienākumi un kādi izdevumi ir noteikti nepieciešami. Tagad katram ir jāizlemj - turpināt ražošanu, kā turpināt, aprēķinot, kāda varētu būt ražošanas pašizmaksa.

Piemēra pēc pašizmaksas aprēķinam ir izmantoti kādas piensaimniecības ražošanas rādītāji. Saimniecība savu darbību uzsākusi 1993. gadā ar trim slaucamām govīm un pāris ha zemes. Ražošanas paplašināšanai 1997. gadā uzbūvēta kūts 50 slaucamām govīm. Šobrīd ganāmpulkā ir 63 slaucamas govis un 40 jaunlopi. Vidējais izslaukums no govs ir 6700 kg gadā. Pēdējo pāris gadu laikā ir saņemts atbalsts investīcijām, kas ļāvis attīstībā ieguldīt līdz 4 milj. kronu. Tagad saimniecības īpašumā ir 300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

No piena ražošanas izdevumiem vislielākais īpatsvars ir lopbarībai. Šajā saimniecībā pamatbarība tiek ražota uz vietas, pērkot tikai barības piedevas un minerālvielas. Katru gadu tiek uzlabota ganību kvalitāte. Saimniecība gatavo savu zaļbarību, izmantojot lucernu, parasto zāli un kukurūzu. Ganību 100 ha tiek noganīti pēc apļa metodes. Lopi ganās līdz oktobrim. Iegādātā tehnika ļauj pašiem gatavot zaļbarību un sienu, tātad šo darbu veikšanai nekas papildus nav jāpasūta. Zaļbarību saimniecība gatavo tranšejās, jo šis veids ir lētāks. Gada laikā vienai govij tiek izbarots līdz 10 t zaļbarības un 800 kg siena, papildus vēl līdz 11 t ganībās apēstā zāle.

Visai sarežģīts ir zaļbarības un ganībās patērētās zāles izmaksu aprēķins. Ganību zāle pārdošanai netiek audzēta, tāpēc to nevar ieskaitīt reālās lopbarības patēriņā ar noteiktu tirgus cenu. Tātad jāaprēķina, kādi ir ražošanas izdevumi uz ganību zāles vienu kg. Ar lopbarības ražošanu saistītie izdevumi jādala divās grupās: izdevumi ganību veidošanas gadā un izdevumi ražošanas gadā. Jo ilgāks ir ganību lietošanas laiks, jo lētāka ir ganībās iegūstamās lopbarības pašizmaksa.

Ganību lopbarības ražības noteikšanā galvenā ir iesēto zālāju šķirne un apstrādes tehnoloģija. Ja, piemēram, viens lauks tiek pļauts divreiz, tad pirmā pļāvuma ieguvums ir 2/3, bet otrā - 1/3. No kopējās iegūtās zāles masas 20-30% iet zudumā ganīšanas, pļaušanas un zaļbarības sagatavošanas procesos. Barošanas procesa zudumi varētu būt 10%, bet, lietojot nekvalitatīvu lopbarību, šis procents noteikti būs lielāks.

Papildus sēklas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādes izdevumiem jāpieskaita arī tehnikas izmantošanas un palīgmateriālu izmaksas (plēve, konservanti u. c.). Savukārt, aprēķinot tehnikas izmantošanas izdevumus, jāņem vērā lopbarības sagatavošanas tehnoloģiskā secība, cik ražīgi mašīnas tiek izmantotas, utt. Šo izdevumu aprēķināšanai var izmantot Igaunijas Zemkopības institūta izstrādātos algoritmus.

Līdzās zālaugu barībai piena lopiem tiek izbaroti milti, kas gūti no pašu saimniecībā ražotajiem miežiem, kviešiem un auzām. Šo miltu cena ir 1,5 kronas/kg, un vienai govij gada laikā izbaro gandrīz 2 t. Lopbarības izdevumu aprēķinam jāpieskaita vēl 10% par proteīnu saturošu barību un minerālvielām. Tāpat jāatceras, ka jaunie telēni trīs mēnešus tiek baroti ar pilnpienu vai ar tā aizvietotāju.

Saskaitot visas iepriekšminētās pozīcijas, lopbarība vienai govij maksā 12 160 kronas. Piena ražošanas izdevumu sadale atsevišķām pozīcijām:

Reizē ar izdevumiem lopbarības sagatavošanai, piena ražotājiem ir vēl citi izdevumi: pakaiši, veterinārā kontrole, apsēklošana, veterinārie pakalpojumi... Vidēji tās ir 1800 kronas par govi.

Šī ir jauktas ražošanas saimniecība, kur ienākumus gūst arī no graudkopības. Abām ražotnēm izdevumi atšķiras, ko nosaka arī ražošanas organizācija un tas, kādas investīcijas pēdējā laikā ir veiktas. Piensaimniecības sektorā aprēķinātie izdevumi ir 12 424 kronas vienai govij, bet izdevumi kopā visai saimniecībai - 26 384 kronas. Ņemot vērā, ka izslaukums no govs ir 6700 kg, piena ražošanas pašizmaksa ir 3,94 kronas/kg.

Ar piena pārstrādes uzņēmumu a/s „Maag” 2009. gada 4. martā noslēgtais līgums paredz piena iepirkumu no saimniecības par 2,00 kronām/kg. Ar šādu ienākumu var nosegt tikai lopbarības iegādes izdevumus. Ņemot vērā visus papildienākumus (teļu un izbrāķētu govju pārdošanu, papildu tiešos maksājumus par piena kvotu un slaucamo govi), uz katru govi paliek pāri 3000 kronu, kas tiek izlietas pārējo izdevumu segšanai.

Izdarot kopējo secinājumu, var teikt, ka ar tagadējo piena iepirkuma cenu nekādi nav iespējams gūt ienākumus. Arī ražošanu uzreiz izbeigt nav iespējams - uzņemtie pienākumi jāpilda. Maksimāli jāizlieto atbalsta maksājumu saņemšanas iespējas, tajā skaitā arī atbalsta maksājumi nelabvēlīgajiem reģioniem - 391 krona/ha (Igaunijā tādas vietas ir 101 pagastā).

Daudz arī runāts par kooperāciju, kas šobrīd varētu būt izdevīga, jo kopīgi iegādātā tehnika ļautu samazināt ražošanas izdevumus. Lai gan daudzu ES un pasaules valstu pieredze rāda, ka kooperācija dod pozitīvus rezultātus, doma par koplietošanas tehnikas pirkšanu Igaunijā nav guvusi atbalstu. Saimniekiem trūkst ticības, ka partneris ar to rīkosies saudzīgi un cītīgi to apkops. Varbūt tieši tagad šī attieksme būtu jāmaina, jo nepieciešamā tehnikas parka veidošana mazam saimniekam vienam pašam nav pa spēkam, bet pakalpojuma pasūtīšana ir ļoti dārga un to ne vienmēr var izdarīt tieši nepieciešamajā laikā.

Saimniecības, kuras interesē šie Igaunijas Zemkopības institūta izstrādātie materiāli, ar tiem var iepazīties mājaslapā www.maainfo.ee .