Jaunumi ekonomikā

EM rosina noteikt trīs valsts atbalsta prioritāros tautsaimniecības segmentus

Par prioritāriem segmentiem rosināts noteikt - konkurētspējīgos uzņēmumus ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, apstrādes rūpniecības nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē un uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais vidēja termiņa ekonomikas atveseļošanas plāns paredz noteikt trīs valsts atbalsta prioritāros tautsaimniecības segmentus, teikts informatīvajā ziņojumā, ar kuru pirmdien, 19. oktobrī, iepazīsies valdības komiteja.

Par prioritāriem segmentiem rosināts noteikt - konkurētspējīgos uzņēmumus ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, apstrādes rūpniecības nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē un uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares.

Galvenie valsts atbalsta virzieni šo prioritāro segmentu atbalstam būšot nodokļu stimuli, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi un finanšu atbalsta instrumenti, izglītība un zinātne, kā arī atsevišķās nozarēs papildus identificētie specifiskie pasākumi, kuru ieviešana nepieciešama konkurētspējas veicināšanai.

Lai izvērtētu konkurētspējīgos atbalstāmos uzņēmumus ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, tiks izstrādāti noteikti kritēriji, kas raksturos uzņēmumu konkurētspēju, iespējas palielināt produktivitāti un pakārtoto ietekmi uz citu nozaru attīstību.

Savukārt otrajā prioritārajā tautsaimniecības segmentā - apstrādes rūpniecībā - EM par prioritārām nozarēm norisina noteikt: pārtikas rūpniecību, kokrūpniecību, apstrādes rūpniecības nozares ar vidēji augstu un augstu pievienoto vērtību un izaugsmes potenciālu nākotnē, ķīmisko rūpniecību un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, mašīnbūvi un metālapstrādi.

Savukārt uz eksportu orientētas atbalstāmās pakalpojumu nozares varētu būt - transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Prioritāros segmentus saskaņā ar EM sagatavoto dokumentu plānots atbalstīt, piešķirot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides investīcijām, kas veiktas noteiktā laika periodā, kā arī ārvalstu investoru piesaistei un jaunu darba vietu radīšanai prioritārajos segmentos. Tiks atjaunoti atvieglojumi lielajām investīcijām.

Varētu tiks samazināts arī apliekamais ienākums par visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās, lai prioritāros segmentus pārstāvošiem komersantiem būs iespēja palielināt investīciju apjomu, kas savukārt nodrošinās gan papildu peļņu uzņēmumiem, gan palielinās nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Pārtikas ražošanas nozares attīstību plānots atbalstīt, veicot izmaiņas muitas eksporta procedūrās, atjaunot Latvijas izcelsmes preču eksportu caur Latvijas muitas noliktavām, lai muitas noliktavās varētu veikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekamus darījumus Latvijas izcelsmes precēm un eksporta darījumi netiktu īstenoti caur Igaunijas vai Lietuvas muitas noliktavām.

Savukārt kokrūpniecību atbalstīs, saglabājot nosacījumus, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli no ienākumiem, kas gūti darījumos ar privātā īpašumā esošu augošu mežu un tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanu, nav jāmaksā vismaz līdz 2014.gadam, kā arī tiks saglabāta PVN reversā maksāšanas kārtība darījumos ar kokmateriāliem vismaz līdz 2014. gada 31.decembrim. EM rosina arī piemērot akcīzes nodokļa atlaidi dīzeļdegvielai mežsaimnieciskajos darbos.

EM norāda, ka būtu nepieciešams līdz 2009. gada 31. decembrim noteikt maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus valsts mežos 2011.-2015. gadam, lai nozare laicīgi varētu plānot apaļo kokmateriālu pieejamību un līdzsvarotu pieprasījumu ar piedāvājumu.

Atbalsts transporta un loģistikas sektora attīstībai tiks sniegts, atdalot muitas galvojumu muitas parādam no muitas galvojuma PVN parādam, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka distribūcijas centri ir tiesīgi piemērot PVN likmi 0% apmērā visām preču partijām gadījumos, kad prece uz citu ES dalībvalsti tiek pārdota, vēl atrodoties distribūcijas centrā, saskaņojot šos grozījumus ar Padomes direktīvas 2006/112/EK prasībām.

Transporta un loģistikas nozari atbalstīs, ieviešot fiskālās pārstāvības institūtu Latvijas tiesību sistēmā, vienlaikus veicinot distribūcijas centru veidošanos Latvijā. Plānots uzlabot citu valstu komersantu interešu pārstāvību trešajās valstīs caur Latvijas komersantiem.

Paredzēta arī valsts finansēšanas līdzdalība dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, ieviešot akcīzes nodokļa par degvielu kompensāciju par dzelzceļa pārvadājumos izmantoto degvielu.

Savukārt tūrisma nozares atbalstam EM rosina piemērot viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs un restorānu pakalpojumiem samazināto PVN likmi.

ES struktūrfondu atbalsts prioritārajiem segmentiem tiks nodrošināts ES fondu aktivitātē "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde", bet aktivitātē "Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai", kur sniedz apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumus, atbalsta saņēmēju mērķa grupas ir komersanti, kuri darbojas apstrādes rūpniecības nozarēs neatkarīgi no to lieluma, kā arī mazie un vidējie komersanti.

EM izstrādātajā dokumentā norāda uz nepieciešamību veicināt, sekmēt, palielināt, nodrošināt un pārskatīt arī virkni citus atbalstāmo tautsaimniecības segmentu darbību ietekmējošus faktorus, kas varētu sekmēt ekonomikas atveseļošanos.

Prioritāro nozaru noteikšanā EM kā kritērijus izmantoja - eksporta potenciālu, prioritāro nozaru ieguldījumu līdzšinējā pievienotās vērtības līmeņa kāpināšanā valstī un nelielu industriālās bāzes klātbūtni, lai nebūtu nepieciešami pārlieku lieli resursi vai ilgs laiks zināšanu attīstīšanai kādā fundamentāli jaunā nozarē.

Kā ziņots, EM kā papildinājumu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai izstrādājusi vidēja termiņa ekonomikas atveseļošanas plānu.

Izstrādātais plāns paredz valdības darbību koncentrēt divos virzienos - valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam un jāveicina konkurētspējai labvēlīga vide.

Informatīvajā ziņojumā par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā, ar kuru pirmdien, 19.oktobrī, iepazīsies valdības komiteja, tiek uzsvērts, ka iepriekš minētājiem diviem virzieniem jākļūst par galvenajām ekonomiskās politikas prioritātēm.

Latvija par vienu galvenajiem ekonomiskās politikas mērķiem 2015. gadā izvirza 2013.-2015. gadā vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu 5% gadā, saglabātu mērenu inflāciju, kā rezultātā perioda beigās IKP būšot sasniedzis 17 miljardus latu.

Kā otrs mērķis izvirzīts bezdarba līmenis zemāks par 8%, bet kā vēl viens mērķis noteikts novirzītie līdzekļi pētniecībai un attīstībai 2015. gadā 1,5% apmērā no IKP.

Mērķu sasniegšanai esot jāveido apstākļi, kas palielinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kā arī jārada priekšnoteikumi zināšanu ietilpīgu produktu ražošanai, kas nodrošinās lielākus ienākumus nākotnē.

Ziņojumā uzsvērts, ka ierobežota budžeta apstākļos valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam, jo līdzšinējās tautsaimniecības attīstības tendences ir pierādījušas, ka tirgus mehānismi paši par sevi negarantē pārstrukturēšanos uz ienesīgākām ražošanas nozarēm, un tādējādi netiek veicināta pāreja no zemo tehnoloģiju un lētā darbaspēka izmantošanas balstītā uz zināšanām un inovācijām balstīta modeļa.