Jaunumi ekonomikā

Iespējams - lieliska ziņa mūsu vāji pulsējošās ekonomikas dzīvesspējas veicināšanai žurnālā Kapitāls

Andris Miglavs, AgroPols
10.11.2009

Georgs Bagātais, biedrības "Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu" valdes loceklis, Dr. sc. ing. žurnālā Kapitāls stāsta, ka jau tuvāko nedēļu laikā tiks dibināta akciju sabiedrība cukura rūpnīcas izveidei. Tā varētu būt brīnišķīga ziņa Latvijas augkopjiem un kapiāla ieguldītājiem. Ja virkne problēmjautājumu tiks arisināti. Vēlam sekmes inicaiatoriem un gaidīsim informāciju, lai varētu parakstīties uz jaunās sabiedribas akcijām 15 miljonus Ls tomēr būs jāsavāc...


Iespējams - lieliska ziņa mūsu vāji pulsējošās ekonomikas dzīvesspējas veicināšanai žurnālā Kapitāls

"Jau tuvāko nedēļu laikā tiks dibināta akciju sabiedrība cukura rūpnīcas izveidei" , tā Georgs Bagātais, biedrības "Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu" valdes loceklis, Dr. sc. ing. (latviski - inženierzinātņu doktors) stāsta žurnālā Kapitāls.


Viņš stāsta, ka jau atrasta ekonomiski vispiemērotākā vieta jaunās cukura rūpnīcas būvniecībai - pie Iecavas dzelzceļa stacijas -, (tiesa gan - vienošanās ar zemes īpašniekiem vēl neesot panākta, bet tas jau laika jautājums- sabiedrība tiks nodibināta, kapitālu dibinātāji ieguldīs, un tad jau arī ar zemes īpašniekiem vienošanos panākt varbūt būs daudz vieglāk).


Iniciatoriem jau ir skaidra arī izmantojamā tehnoloģija - vācu uzņēmēji no Braunšveigas mašīnbūves rūpnīcas aprēķinājuši, ka jaunu rūpnīcas iekārtu izgatavošana izmaksās aptuveni 50 miljonus latu, vēl aptuveni 50 miljoni latu nepieciešami rūpnīcas būvniecībai - tātad kopā tikai Ls 100 miljoni fabrikas tehniskai palaišanai. Kas gan ir krietni mazāk par kādreiz Georga Bagātā un viņa domubiedru piedāvātās celulozes rūpnīcas būivniecības izmaksas (Ls.280 milj,, DB, 2003/11/09. Un tas, savukārt, pat bija vēl mazāk kā kādreiz aprunātajai sadarbībā ar Skandināvijas investoriem projektētajai celulozes rūpnīcai, pret kuras attīstības projektu Ozolsalā reiz ļoti kaislīgi iebilda ekspertu grupa, pasludinot šo projektu attīstošo sabiedrību "Baltic Pulp" par "Latvijai kaitīgu organizāciju" (LA, 2004/03/11).  Vienkārši sagadīšanās pēc celulozes projekta abu šo attīstības procesu runasvīrs bija Georgs Bagātais, iespējams - vienkārši vārdabrālis šodienas paziņojuma autoram, jo vai nu citādi tik pēkšņi būtu pamests perspektīvais nomērogotais - varbūt Ventspils kapitāla īpašnieku rocībai atbilstoši nomērogots?- celulozes projekts Ventspils apkaimē).


Jaunās cukura sabiedrības iniciatoru grupai jau ir finanšu ministra Einara Repšes (JL) solījums par valsts garantiju kredītam jaunas cukura rūpnīcas izveidei divu trešdaļu no 100 miljoniem latu. Un tā nu ir izcili laba ziņa - ka FM ir ar mieru izsniegt garantijas kāda ražošanas attīstības projektam tik lielā apjomā. Varbūt šī labvēlība varēs sniegties arī uz citiem biznesa attīstības projektiem. Tiesa gan – nedaudz pārsteidz, kā tik piesardzīgais finanšu ministrs ir jau apsolījis finanšu garantijas, kad vēl pat biznesa plāna pirmais variants ir tikai izstrādes stadijā.


Iniciatoriem ir arī zināmi kādi, pagaidām gan vēl vārdos nenosaukti cukurbiešu audzētāji (varbūt tas ir Dr. sc. ing. Aivars Cēsnieks, kura uzstāšanās bija solīta 31. oktobrī notikušajā cukurbiešu audzētāju sapulcē, bet - varbūt arī kāds cits audzētājs - bet biznesā jau investorus nav jāsauc vārdā, un dibināšanas stadijā - pavisam taču nē!), kas jau "domā, ka viņi varētu ieguldīt aptuveni 10 miljonus latus". Un tad jau pavisam sīkums - vēl tikai 25% jeb 25 milj.Ls vajadzīgi. Un to savākšanai arī risinājums ir zināms  - "Plānojam izlaist akcijas," sacīja Bagātais.


Kā visas šīs investīcijas atmaksāt, lai nebūtu jārisina jautājums par finansējumu no deficītā valsts budžeta, ja nodibinātajai akciju sabiedrībai bizness tik labi neveiktos (kā tas pašlaik ir virknei medicīnas iestāžu, kas risinot sarunas ar FM par valsts iesaistīšanos paņemto lielo kredītu atmaksā) - rēķinājusi profesore Rasma Alsiņa, kas patlaban jau izstrādā jaunās cukura rūpnīcas biznesa plāna pirmo variantu. Cik noprotams no paziņojuma, viņa pašlaik pie tā vēl strādā, un tādēļ pagaidām nav publicēti vērtējumi, kāds plānojas būt jaunā projekta ienesīgums, cik ilgā laikā varēs atmaksāties ieguldītie līdzekļi ar visiem valsts garantētā kredīta procentiem un kādi pieņēmumi ir pamatā šīm plānam.


Cerams, ka šajā plānā iekļautā biešu izejvielas cena šoreiz apmierinās potenciālos cukurbiešu audzētājus- piegādātājus Latvijā, un viņi vairs neprasīs no valsts (vai ES) piemaksāt vēl Ls 6 - 8 pie politikas noteiktās cukurbiešu minimālās bāzes cenas Ls 18, kā to darīja audzētāji 2006. gadā diskutējot ar fabrikām par biešu piegādes līgumiem 2007. gadam. Un ko fabrikas nespēja maksāt, lai spētu saražoto pārdot vismaz ES iekšējā tirgū ar tā paaugstināto salīdzinājumā ar pasaules cenām baltā cukura cenu. Bet varbūt jaunajai fabrikai plānotā efektivitāte ļaus ne vien dažos gados atmaksāt Ls 100 miljonu investīcijas, bet arī nodrošināt biešu cenu bāzes līmeni vismaz Ls 25 par tonnu apjomā (atgādnei – 2005. un 2006. gadā cukurbiešu vidējā pārdošanas cena bija ls 30 un Ls 35 par tonnu, attiecīgi)? Tā nudien ir laba ziņa visiem.


Un jautājumā par iekļaušanos Eiropas Savienības cukura koptirgū projekta iniciatoriem arī atbilde ir pilnīgi skaidra: „... valdībai jāmeklē risinājums, lai varētu atjaunot tiesisko pamatojumu cukura ražošanai Latvijā, jo Latvijas iedzīvotāju cukura pašpatēriņš ir aptuveni 100 000 tonnas cukura gadā.” Iespējams, arī tam jau ir iegūtas valdības (vai tās vadītāja) garantijas (par kurām gan iniciatori šoreiz neko vēl neziņo), ka cukura ražošanas kvota Latvijai, pilnīgā pretrunā ar 2006. gadā nolemto cukura sektora reformu, tiks piešķirta. Kaut ES regula šādu mehānismu, kad valstij, kuras privātie uzņēmēji labprātīgi ir atteikušies no cukura ražošanas un par to saņēmuši daudzmiljonu kompensāciju, varētu atkal un bez atlīdzības piešķirt cukura ražošanas kvotu, neparedz principā. Tomēr var jau pameklēt Padomes regulā Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) „Par cukura tirguskopīgu organizāciju” (publicēta ES OV L58/1, 28/02/2006), kā šo jautājumu atrisināt.


Bet varbūt patiešām Latvijai no ES jāizstājas, lai varētu ne tikai uzbūvēt, bet arī par ES iekšējā tirgus cenām darbināt jaunu efektīvu cukurfabriku. Bet varbūt tomēr ne pārdošanai Latvijā? Un tas jau ir paredzēts pašlaik izstrādājamajā biznesa plānā? Pagaidīsim, kad ar to iepazīstinās vismaz izlaižamo akciju prospektā – jo potenciālajiem akciju pircējiem (un kāpēc lai par tādiem rindā nekļūtu mēs visi – arī cukura patērētāji?) taču vajadzētu zināt, uz kādiem pieņēmumiem balstīts plāns, un kā akcijās ieguldītais kapitāls nevis zaudēs savu vērtību, bet pelnīs.


Gaidīsim labo ziņu turpinājumu – mums visiem, iespējams, tiks piedāvāt iespēja ar savu personīgo naudu reāli palīdzēt Latvijas cukurrūpniecības atjaunošanā un arī kopīgi pieprasīt izstāšanos no ES, ja tās dalībvalstu kopīgi nolemtie noteikumi traucēs šo procesu.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana