Jaunumi ekonomikā

Lietuvas lauksaimniecībai šis nav viegls laiks

Šarūns Tads, AgroPols
07.01.2010

Aizvadītā gada nogalē, tiekoties ar žurnālistiem, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs atzina, ka 2009. gads nozarei nav bijis viegls. Tomēr viņš pozitīvi novērtēja notikušās izmaiņas ekonomikā un atgādināja, ka situācija turpina būt saspringta, ko galvenokārt rada mainīgās lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas.

Preses konferencē ministrs arī pauda prieku, ka 2009. gada labvēlīgie laika apstākļi veicinājuši labu graudu iekūlumu - 3,7 milj. t, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt rapši devuši 431 tūkst. t, kas ir par 30% vairāk nekā 2008. gadā.

Tādējādi lauksaimniecības produkcijas cenas, atbilstoši Statistikas departamenta informācijai, pērnā gada trešajā ceturksnī Lietuvā, salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2008. gadā, pazeminājušās par 24,5%. Ministra teiktais ļauj arī secināt, ka jau pašlaik iepirkuma cenu tendences vieš cerību, ka to krišanas līkne samazinās. Tā, piemēram, 2009. gada septembrī, salīdzinot ar 2008. gada septembri, lauksaimniecības produkcija maksāja par 22, 9% lētāk, bet jau pērnā gada oktobrī, salīdzinot ar 2008. gada oktobri, iepirkuma cena bija samazinājusies tikai par 14,4%.

Kazis Starkēvičs arī prognozēja, ka 2009. gada Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas iekšējā tirgus bilance būs pozitīva un sasniegs apmēram 1 mljrd. litu.

Atgādinājis, ka 2009. gada pirmajā pusgadā valsts lauksaimniecības produkcijas eksports devis tikai 3,7 mljrd. litu, kas ir par 9,5% mazāk kā tajā pašā laika posmā gadu iepriekš, ministrs atzina, ka ārējo tirgu krīze nav skārusi tik ļoti, kā daudzi baiļojušies, jo šie produkti savu konkurētspēju saglabājuši. Turklāt 2009. gada pirmajos sešos mēnešos tieši lauksaimniecības un pārtikas produkcijas daļa kopējā eksportā bijusi ievērojama - apmēram 20% (2008. gada pirmajā pusgadā - 15%).

Par pērnā gada labu veikumu Kazis Starkēvičs uzskata arī Kreditēšanas fonda izveidi. Tas radīts ar mērķi celt lauksaimniecības konkurētspēju un veicināt labākas lauku biznesa finansēšanas iespējas, izmantojot arī Eiropas lauksaimniecības fonda līdzekļus. Protams, ka naudas piesaiste vienmēr ir aktuāla, turklāt Lauksaimniecības ministrija sekmīgi turpina īstenot 2007.-2013. gada programmu lauku ciematu attīstībai. Jau šobrīd investīciju projektiem (neskaitot konsultantu darba apmaksu) izmaksāti 607,9 milj. litu, bet 637,2 milj. litu - dažādām kompensācijām.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ministrs informēja, ka ik gadu sarūk Eiropas Savienības (ES) maksājumi dalībvalstīm par eksportu uz trešajām valstīm. Tā, piemēram, 2000. gadā ES šim nolūkam kopā atvēlēja 5,6 mljrd. eiro, bet 2008. gadā - tikai 925 milj. eiro, tātad sešas reizes mazāk.

Tas nozīmē tikai vienu - to, ka sarūk arī Lietuvas eksportētāju ieņēmumi par piegādēm trešajām valstīm. Ja, piemēram, 2005. gadā šim nolūkam tika izmaksāts 151 milj. litu, bet 2006. gadā - 216 мilj. litu, tad 2007. gad ā vien 98 milj. litu un 2008. gadā - tikai 29 milj. litu.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana